Rīga: -1.7°С
Ungārija apstrīdēs ES plānus par Krievijas enerģijas izbeigšanu
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien paziņoja, ka viņa valsts vērsīsies Eiropas Savienības (ES) tiesā, lai apstrīdētu bloka plānus pakāpeniski pārtraukt Krievijas enerģijas piegādi. Šis paziņojums sekoja pēc tam, kad ES noteica 2027. gadu kā termiņu visām dalībvalstīm, lai pilnībā izbeigtu Krievijas fosilās degvielas importu, ieskaitot sašķidrināto dabasgāzi (SDG). Orbāns uzskata, ka šādi pasākumi ir klajš Eiropas likuma, tiesiskuma un sadarbības principu pārkāpums.
Orbāna pretestība un tiesas ceļš
Runājot valsts radio, Orbāns apsūdzēja Briseli mēģinājumā apiet viņa veto tiesības enerģētikas sankciju jautājumā, izmantojot tirdzniecības noteikumus. "Mēs vēršamies Eiropas Kopienu Tiesā šajā jautājumā," Orbāns pauda ar stingru pārliecību. Viņš brīdināja, ka ES dalībvalstis par šādu rīcību "samaksās ļoti augstu cenu". Ungārija, kas ir sauszemes valsts, lielā mērā ir atkarīga no Krievijas fosilajiem kurināmajiem un kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir centusies panākt izņēmumus un draudējusi ar veto pret ES sankcijām. Šis solis parāda dziļo plaisu starp Ungāriju un citām ES dalībvalstīm enerģētikas politikas jautājumā.
Izņēmumi un diplomātiskie manevri
Pagājušajā nedēļā, apmeklējot Vašingtonu, Orbāns panāca vienošanos par izņēmumu no ASV sankcijām attiecībā uz divām Krievijas enerģētikas kompānijām. Pēc Baltā nama tikšanās ar bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu, Ungārijas premjers paziņoja, ka ir saņēmis "pilnīgu atbrīvojumu no sankcijām" attiecībā uz Krievijas dabasgāzi, kas piegādāta pa "TurkStream" cauruļvadu, un naftu no "Družba" cauruļvada. "Mēs lūdzām prezidentu atcelt sankcijas," sacīja Orbāns. "Mēs vienojāmies, un prezidents nolēma, ka sankcijas netiks piemērotas šiem diviem cauruļvadiem." Kā daļu no vienošanās Ungārija piekrita iegādāties ASV sašķidrināto dabasgāzi (SDG), līgumu vērtībai paredzot aptuveni 600 miljonus ASV dolāru. ASV valsts sekretārs uzsvēra, ka šis atbrīvojums, kas nodrošina Krievijas naftas un gāzes plūsmu uz Ungāriju, būs spēkā vienu gadu. Orbāns ir atzinīgi novērtējis savas ciešās personīgās attiecības ar Trampu, norādot, ka šis izņēmums paliks spēkā, kamēr abi politiķi ieņems amatus.
ES enerģētikas stratēģija un Ungārijas nostāja
ES plāns paredz pakāpenisku pāreju, sākot ar jaunu un īstermiņa līgumu aizliegumu līdz 2025. gada beigām. Pēc tam, līdz 2027. gada beigām, tiks izbeigti ilgtermiņa līgumi, kas veido divas trešdaļas no Krievijas gāzes piegādēm. Papildus tam tiks ieviesti ierobežojumi, lai apkarotu "ēnu floti", kas nelikumīgi pārvadā Krievijas naftu, kā arī tiks pārtraukta Krievijas urāna un citu kodolmateriālu imports. Katrai dalībvalstij būs jāizstrādā nacionālais plāns, kā izņemt Krievijas gāzi, kodolmateriālus un naftu no savas enerģētikas sistēmas. 2024. gadā ES iztērēja aptuveni 23 miljardus eiro par Krievijas fosilo kurināmo, kas pārsniedz militāro atbalstu Ukrainai. Šis līdzsvars ir ilgstošs spriedzes avots dalībvalstu vidū, kurām, neskatoties uz Kijivas nepārtrauktajiem aicinājumiem, nav izdevies panākt vienprātību par pilnīgu Krievijas enerģijas izbeigšanu. Dažas dalībvalstis, piemēram, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Īrija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Zviedrija, ir pieprasījušas pilnīgu aizliegumu Krievijas gāzes importam, tostarp SDG. Ungārija un Slovākija, gluži pretēji, ir iebildušas pret šādām sankcijām, apgalvojot, ka tas apdraudētu viņu nacionālās ekonomikas un ES konkurētspēju.
Alternatīvi ceļi un neziņa
Orbāns ir uzsvēris, ka turpmāka piekļuve Krievijas enerģijai ir "vitāli svarīga" viņa valstij, un brīdinājis, ka tās pārtraukšana izraisītu ekonomisku kolapsu, lai gan daži kritiķi šo apgalvojumu apšauba. Premjerministrs piektdien arī norādīja, ka "izskata arī citus, nejuridiskus līdzekļus", lai izvairītos no ES plānotās Krievijas enerģijas fāzes izbeigšanas, taču atturējās precizēt, kādi tie ir. Tas rada neziņu par turpmāko attīstību un Ungārijas spēju vai vēlmi pielāgoties mainīgajai Eiropas enerģētikas politikai.
Sekojiet mums līdzi: