Vai personalizēta ES un Lielbritānijas muitas ūnija ir reālistiska? Analizējam priekšrocības un šķēršļus

Vai personalizēta Muitas ūnija starp ES un Lielbritāniju ir reālistiska?

Brexit joprojām ir aktuāla tēma Lielbritānijā, jo Liberāldemokrātu partija ir guvusi atbalstu priekšlikumam par personalizētas Muitas ūnijas izveidi. Kā informē telekanāls EuroNews, nesen vairāk nekā 100 parlamenta deputātu atbalstījuši Liberāldemokrātu iesniegto likumprojektu, aicinot uz unikālu Lielbritānijas un ES Muitas ūniju. Šāds līgums, pēc partijas domām, varētu ievērojami samazināt birokrātiju un tirdzniecības šķēršļus, saskaņojot muitas procedūras.

Pašreizējais tirdzniecības nolīgums un tā sekas

Lielbritānija pilnībā izstājās no ES Muitas ūnijas un vienotā tirgus 2020. gada beigās, noslēdzot Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu. Saskaņā ar šo vienošanos preces, kas pārvietojas starp ES un Lielbritāniju, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem, ja tās atbilst izcelsmes noteikumiem. Tomēr joprojām pastāv dažādas regulatīvas un muitas pārbaudes. Liberāldemokrātu deputāts Al Pinskretons uzsver, ka viņa priekšlikums atvieglotu britu uzņēmēju slogu, kuri kopš 2021. gada saskaras ar diviem miljardiem papildu dokumentu, radot miljoniem sterliņu mārciņu lielus izdevumus. Viņš arī norāda uz pozitīvu atgriezenisko saiti no Eiropas uzņēmumiem, kuri arī piedzīvojuši izmaksu pieaugumu.

Ekonomiskie ieguvumi un šaubas

Ekonomisti ir sašķelti jautājumā par potenciālās Muitas ūnijas ekonomisko izdevīgumu, jo nav precīzi zināms, kādu līguma modeli Liberāldemokrāti atbalstītu. Partija prognozē, ka tas palielinātu Lielbritānijas IKP par 2,2%, radot 25 miljardus sterliņu mārciņu papildu nodokļu ieņēmumus. Profesors Džonatans Portess no King's College London uzskata, ka šis skaitlis nav *pilnībā nepamatots*, balstoties uz pirmsbreksita aprēķiniem. Taču viņš arī brīdina, ka šīs prognozes pieņem, ka tiktu noslēgts *būtiski izdevīgs un viegli panākams līgums*, ko viņš dēvē par fantāziju. Līdzīgs nolikums kā ES un Turcijas gadījumā, kas paredz brīvu tirdzniecību rūpniecības precēm, bet izslēdz lauksaimniecību, varētu radīt gan priekšrocības, gan trūkumus.

ES nostāja un politiskās realitātes

ES amatpersonas iepriekš uzsvēra, ka Lielbritānija nevarētu *izvēlēties tikai sev izdevīgākos nosacījumus*. Tomēr pēdējos gados attiecības starp ES un Lielbritāniju ir uzlabojušās, ko daļēji skaidro ar Keira Stārmera vadītās leiboristu valdības nākšanu pie varas. Vācu sociāldemokrātu eirodeputāts Renē Repasi norāda, ka ES ir atvērta jebkādām iespējām pilnīgai Lielbritānijas integrācijai, taču *īpašā statusa pamatošana ir sarežģīta*. Viņš uzsver, ka galvenais ir politiskā realitāte un nolīguma detaļas. Eiropas Komisijas pārstāvis atturējās komentēt hipotētisko vienošanos.

Ieguvumi un zaudējumi abām pusēm

Fabians Zūlīgs no Eiropas Politikas centra skaidro, ka Muitas ūnija varētu būt noderīga, taču ES un Lielbritānijas tirdzniecība jau ir *ļoti integrēta*. Viņš uzskata, ka Lielbritānija gūtu lielāku labumu nekā ES, kas varētu mazināt ES vēlmi vienoties. Turklāt, kamēr ES ir piemērojusi pārbaudes vairumam preču, Lielbritānija nav pilnībā īstenojusi visas iespējamās pārbaudes. No Eiropas perspektīvas šīs izmaksas ir vairāk teorētiskas nekā reālas. Savukārt Lielbritānijas uzņēmumiem ir *nepieciešama pēc iespējas brīva piekļuve Eiropas tirgum*, kas padara šādu nolīgumu svarīgāku tieši Lielbritānijai.