Vides piesārņojums un ekstremālās temperatūras Eiropā veicina sirds slimības: Polija un Bulgārija vissmagāk skartās

Sirds un asinsvadu slimību baisā seja Eiropā: vides faktoru postošā ietekme

Sirds un asinsvadu slimības, bieži dēvētas par kluso postītāju, ir visizplatītākais nāves cēlonis Eiropas Savienībā (ES). Tās ne vien laupīja dzīvības miljoniem cilvēku, bet arī rada milzīgu slogu sabiedrībai un ekonomikai, izraisot nespēju strādāt, invaliditāti un priekšlaicīgu aiziešanu pensijā. Neskatoties uz personīgajiem riska faktoriem kā vecums vai ģenētika, arvien spilgtāk izkristalizējas vides faktoru izšķirošā loma šo slimību attīstībā. Jaunākie Eiropas Vides aģentūras (EEA) dati liecina par satraucošu realitāti: vismaz 18% no visām ar sirds un asinsvadu slimībām saistītajām nāvēm ES ir tieši saistītas ar vides piesārņojumu, karstuma viļņiem un kaitīgām ķimikālijām. Potenciāli, uzlabojot vides kvalitāti, varētu novērst pat katru piekto nāves gadījumu šajā kategorijā.

Neatgriezeniskā piesārņojuma cena

Šīs slimības rada ne tikai milzīgu personisko traģēdiju, bet arī prasa neticamu finansiālo upuri – vairāk nekā 282 miljardus eiro gadā ES tiek tērēti samazinātas produktivitātes un ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Savukārt, ja raugāmies uz konkrētiem piesārņotājiem, gaisa piesārņojums ir īpaši graujošs. Pēc Eiropas Sirds tīkla aplēsēm, tas ir atbildīgs par aptuveni 8% no visām ar sirds un asinsvadu slimībām saistītajām nāvēm ES ik gadu. Galvenie vaininieki ir smalkās daļiņas (PM2.5), ko izplata transportlīdzekļi, industriālie procesi un fosilā kurināmā dedzināšana, kā arī slāpekļa dioksīds un ozons. Ilgstoša pakļaušana šiem piesārņotājiem ievērojami veicina priekšlaicīgu mirstību un hronisku kardiovaskulāru stāvokļu, piemēram, sirdslēkmju, insultu un sirds mazspējas, attīstību.

Ģeogrāfiskās nevienlīdzības ēna

Interesanti, ka sirds un asinsvadu slimību mirstības īpatsvars, kas saistīts ar vides riskiem, ievērojami atšķiras starp ES dalībvalstīm. Polija (23,69%) un Bulgārija (23,98%) ir valstis, kurās šis rādītājs ir visaugstākais, norādot uz nopietnu vides izaicinājumu. Savukārt Ziemeļvalstis, piemēram, Somija (9,72%) un Zviedrija (10,01%), demonstrē ievērojami zemākus rādītājus, iespējams, pateicoties efektīvākām vides aizsardzības politikām un tīrākiem dzīves apstākļiem. Kas attiecas uz priekšlaicīgu mirstību, ko izraisa smalko daļiņu iedarbība, Polija (82,32%) un Īrija (81,83%) ir starp līderēm ES, kamēr Somija (5,48%) un Igaunija (11,21%) ir vistālākajos galos. Arī transporta radītais troksnis, kas bieži vien tiek ignorēts, ir nopietns drauds sirdij, izraisot aptuveni 66 000 priekšlaicīgu nāvju gadā ES, no kurām vairāk nekā 30% ir saistītas ar kardiovaskulārām problēmām.

Cerības staru gaisma un turpmākie soļi

Lai gan situācija šķiet drūma, ir pamats optimismam. ES politikas un tiesību akti, kas vērsti uz gaisa piesārņojuma samazināšanu, ir devuši taustāmus rezultātus – piesārņojuma līmenis Eiropā ir samazinājies, tādējādi mazinot ar to saistīto priekšlaicīgu nāvju skaitu. Tomēr milzīgs vairākums, proti, 95% ES iedzīvotāju, jo īpaši pilsētās, joprojām ir pakļauti kaitīgiem piesārņojuma līmeņiem. Tas nozīmē, ka cīņa par tīrāku vidi un veselīgāku sirdi ir jāturpina ar vēl lielāku sparu un apņēmību. Tikai kopīgs darbs un mērķtiecīgas rīcības var palīdzēt Eiropai ne tikai samazināt kardiovaskulāro slimību radīto posts, bet arī nodrošināt ilgtspējīgāku un veselīgāku nākotni tās iedzīvotājiem.