Volstrīta uzplaukst cerībās: Vai Tramps novērsīs tarifu karu?

Volstrītas Optimisma Vilnis: Vai Tramps Novērsīs Tarifu Karu?

ASV akciju tirgus ir piedzīvojis ievērojamu atspērienu pēdējā nedēļā, investoriem ar aizturētu elpu gaidot, vai ASV prezidents Donalds Tramps spēs noslēgt izšķirošus tirdzniecības darījumus ar partnervalstīm. Spriedze ir jūtama, jo daudzi viņa iepriekš paziņotie, bet atliktie tarifi atkal stāsies spēkā jau 9. jūlijā, draudot ar jaunu eskalāciju globālajā tirdzniecībā.

Tirgus Rādītāju Kāpums un Iemesli

Pēdējo piecu dienu laikā vadošie ASV indeksi demonstrējuši iespaidīgu izaugsmi: Dow Jones indekss pacēlies par 3% līdz 44 094,77 punktiem, Nasdaq – par 2,83% līdz 20 369,73 punktiem, bet S&P 500 – par 2,37% līdz 6 204,95 punktiem. Lai gan otrdienas rītā fjūčeri uzrādīja nelielu kritumu, Volstrīta jau pirmdien bija pacilāta investoru noskaņojuma iespaidā. Akciju tirgus saņēma ievērojamu stimulu pēc tam, kad Kanāda paziņoja par nodoma atcelt plānoto nodokli ASV tehnoloģiju uzņēmumiem un atsāka tirdzniecības sarunas ar Savienotajām Valstīm. Vēl piektdien Tramps bija apturējis šīs sarunas, reaģējot uz nodokli, ko viņš nodēvēja par “tiešu un klaju uzbrukumu mūsu valstij”. Šis, lūk, diplomātisks dejas solis, kas apliecina tirdzniecības attiecību trauslumu un vienlaikus milzīgo ietekmi uz tirgus vērtību.

Cerību Vējš un Potenciālie Izņēmumi

ASV akciju cenas ir atguvušās, pateicoties cerībām, ka Tramps panāks vienošanās ar citām valstīm un novērsīs tirdzniecības karus, kas varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi un veicināt inflācijas pieaugumu. Daudzi administrācijas paziņotie tarifi tika atlikti un, kā jau minēts, ir gaidāmi atkal spēkā no 9. jūlija. Piemēram, Eiropas Savienība intensīvi strādā, lai izvairītos no ierosinātā 50% tarifa. Bloks, iespējams, pieņems 10% pamata nodevu daudzām savām eksportprecēm, taču cenšas panākt izņēmumus tādiem produktiem kā alkohols un automašīnas. Tā ir spraiga diplomātiska spēle, kurā katrs gājiens var ietekmēt miljardus vērtu preču plūsmu.

Lielākie Virzītāji Volstrītā

Volstrītā Oracle akciju 4% pieaugums bija viens no spēcīgākajiem dzinējspēkiem, kas pirmdien cēla S&P 500 indeksu. Izpilddirektore Safra Kaca paziņoja, ka tehnoloģiju gigantam ir “spēcīgs sākums” jaunajā fiskālajā gadā, un piebilda, ka uzņēmums ir parakstījis vairākus liela apjoma mākoņpakalpojumu līgumus. Arī GMS akciju vērtība uzlēca par 11,7% pēc tam, kad specializēto būvniecības produktu piegādātājs paziņoja, ka piekrīt, ka to iegādāsies Home Depot meitasuzņēmums darījumā, kas paredz 110,00 ASV dolāru (93,39 eiro) par akciju skaidrā naudā. Hewlett Packard Enterprise akcijas kāpa par 11,1%, un Juniper Networks – par 8,4% pēc tam, kad uzņēmumi paziņoja, ka ir panākuši vienošanos ar ASV Tieslietu departamentu, kas varētu pavērt ceļu to apvienošanai, protams, ar tiesas apstiprinājumu. Banku akcijas arī bija stabilas pēc tam, kad Federālo rezervju sistēma piektdien paziņoja, ka visas lielākās bankas ir pietiekami finansiāli spēcīgas, lai pārdzīvotu ekonomisko lejupslīdi. JPMorgan Chase akcijas pakāpās par 1%, bet Citigroup – par 0,9%, apliecinot finanšu sektora noturību.

Obligāciju Tirgus un Globālie Kontrasti

Obligāciju tirgū Valsts kases obligāciju ienesīgums kritās, gaidot vairākus nozīmīgus ekonomiskos ziņojumus, kas tiks publicēti vēlāk šonedēļ. Galvenais notikums būs ceturtdienas darba tirgus pārskats. Tas bieži vien ir mēneša visgaidītākais ekonomiskais datu ziņojums, un tas tiks publicēts dienu agrāk nekā parasti, jo piektdien ir 4. jūlija svētki. Āzijas tirdzniecībā otrdien Japānas Nikkei 225 indekss kritās par 1,05% līdz 40 062,35 punktiem, bet Šanhajas Composite indekss pieauga par 0,32% līdz 3 455,37 punktiem, un Dienvidkorejas Kospi pieauga par 1,05% līdz 3 104,19 punktiem. Honkongas akciju tirgus otrdien bija slēgts, savukārt Austrālijas S&P/ASX 200 indekss pieauga par 0,1% līdz 8 550,70 punktiem. Citās tirdzniecības jomās Brent jēlnaftas cena otrdien ap pulksten 7.45 CEST pazeminājās par 0,42% līdz 66,46 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI cena nokritās par 0,4% līdz 64,85 ASV dolāriem par barelu. ASV dolārs pazeminājās par 0,29% pret Japānas jenu, savukārt eiro palika praktiski nemainīgs pret dolāru. Šie dati atspoguļo globālās ekonomikas sarežģītību un savstarpējo atkarību, kur viens tirgus var reaģēt citādi, bet kopējā tirdzniecības politikas dinamika veido dominējošo toni.