Amūrs – dīķa "zaļais sanitārs" un biznesa iespēja
Amūrs, šī Āzijas izcelsmes karpu dzimtas zivs, Latvijā iemantojusi popularitāti kā efektīvs dīķu un citu mākslīgo ūdenstilpju attīrītājs no pārmērīgas augu valsts. Tā ir kļuvusi par būtisku daļu no dīķsaimniecību biznesa modeļiem, piedāvājot risinājumu ūdenstilpju aizaugšanas problēmai, kas nereti sagādā galvassāpes gan privātīpašniekiem, gan lielāku dīķsaimniecību apsaimniekotājiem.
Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir pasaulē visplašāk audzētā zivju suga akvakultūrā, un tā ir ievesta vairāk nekā 40 valstīs. Tās spēja aktīvi patērēt dažādus ūdensaugus padara to par vērtīgu "biomelioratoru".
Amūru audzēšana – niša ar izaicinājumiem
Zivkopjiem amūru audzēšana paver intriģējošu biznesa nišu. Interese par šīm zivīm kā dīķu tīrītājiem Latvijā ir liela. Pieredzējuši zivkopji, piemēram, Ēriks Rāva no Dienvidkurzemes, dalās pieredzē par amūru audzēšanu un to nozīmi dīķu apsaimniekošanā. Viņš norāda, ka amūrus Latvijā ieved arī no Lietuvas, kas liecina par tirgus aktivitāti un konkurenci.
Tomēr, lai gūtu panākumus šajā jomā, ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Amūri ir siltumu mīlošas zivis, un to vielmaiņa un barības patēriņš kļūst intensīvs tikai pietiekami siltā ūdenī (ap +21°C un vairāk), kas Latvijas apstākļos nozīmē salīdzinoši īsu aktīvās barošanās sezonu (parasti jūlijs, augusts). Optimālai augšanai tiem nepieciešama vēl augstāka temperatūra (+28–30°C), kas Latvijā nav tipiska. Tāpēc zivju audzēšana var būt efektīvāka, izmantojot, piemēram, rūpniecības notekūdeņu siltumu vai iekštelpu akvakultūras sistēmas.
Svarīgi aspekti amūru ielaišanai dīķī
Amūru ielaišanai dīķī ir savi knifi. Speciālisti iesaka ielaist vismaz kilogramu smagus amūrus, jo mazākām zivīm vēl nav pilnībā attīstījušies rīkles zobi, kas nepieciešami augu sasmalcināšanai. Hektāra platībā iesaka ielaist aptuveni 15 šādas zivis, taču precīzs skaits atkarīgs no dīķa aizauguma pakāpes. Jāatceras, ka, ja dīķis ir pārmērīgi aizaudzis, tikai ar amūriem nepietiks – var būt nepieciešama mehāniska tīrīšana.
Amūri patērē visdažādākos ūdensaugus, sākot no mīkstajiem (piemēram, ūdensrozēm) līdz cietajiem (niedrēm, meldriem), taču, gluži kā cilvēki, izvēlas to, kas garšo labāk. Dažkārt tas var nozīmēt arī dārgu dīķa augu nobaudīšanu.
Likumdošanas ierobežojumi un ietekme uz vidi
Šeit jāsatraucas par ļoti svarīgu niansi – dabiskās ūdenstilpēs, piemēram, ezeros un upēs, amūrus audzēt un ielaist ir aizliegts. Tas ir būtisks ierobežojums, kas jāņem vērā ikvienam, kurš apsver iespēju izmantot amūrus savas ūdenstilpnes attīrīšanai. Šis aizliegums ir pamatots, jo svešzemju sugas var radīt negatīvu ietekmi uz vietējām ekosistēmām, konkurējot ar vietējām zivju sugām par barību un resursiem, kā arī potenciāli izplatot slimības vai parazītus.
Institūta "BIOR" speciālisti uzsver šī aizlieguma nozīmi un atgādina, ka amūru ielaišana atļauta tikai mākslīgi izveidotos dīķos. Lai gan amūri var lieliski tikt galā ar dīķu aizaugumu, to pārmērīga klātbūtne var arī negatīvi ietekmēt ūdens kvalitāti, jo tie izdala lielu daudzumu nesagremotās barības masas.
Biznesa perspektīva un nākotnes izaicinājumi
Zivju audzēšana Latvijā kopumā tiek uzskatīta par perspektīvu, taču arī sarežģītu biznesu. Lai gūtu panākumus, nepietiek tikai ar dīķi un zivīm – nepieciešamas specifiskas zināšanas par zivju veselību, dīķu apsaimniekošanu un barošanu. Eiropas finansējums akvakultūras projektiem ir pieejams, taču uzņēmēji to apgūst lēnām, iespējams, tieši sarežģītības dēļ.
Nenoliedzami, amūru audzēšana kā dīķu attīrīšanas risinājums piedāvā saimnieciskas priekšrocības, īpaši privātajiem dīķu īpašniekiem un mazākām zivsaimniecībām, kas vēlas uzturēt savas ūdenstilpnes tīras bez ķīmiskiem līdzekļiem vai smagās tehnikas. Tomēr veiksmīgam biznesam nepieciešama rūpīga plānošana, investīcijas un izpratne par zivju bioloģiju un ekoloģiju. Šodien, 2025. gada 18. maijā, redzam, ka šī niša attīstās, taču prasa no audzētājiem nopietnu pieeju un atbildību, īpaši attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu.
Sekojiet mums līdzi: