Rīga: +24.3°С
Globālā ekonomika aiztur elpu: Tuvo Austrumu uzliesmojuma neparedzamās sekas
Šodien, 2025. gada 22. jūnijā, pasaule atrodas uz sliekšņa, ar satraukumu gaidot pirmdienas rītu un finanšu tirgu atvēršanos. Nedēļas nogalē veiktais Amerikas Savienoto Valstu uzlidojums Irānas kodolobjektiem ir sacēlis globālās ekonomikas pamatus, izraisot milzīgu nenoteiktību un draudus, kas, visticamāk, skars ikvienu planētas iedzīvotāju. Šis incidents nav tikai tālā konflikta atbalss – tā ir sprāgstoša realitāte, kas ar katru mirkli kļūst arvien skaidrāka un satraucošāka.
Naftas tirgus uz liesmām: Cenu viesuļvētra horizontā
Viena no pirmajām un visredzamākajām sekām ir vērojama globālajos enerģētikas tirgos, kas reaģējuši ar neiedomājamu straujumu. Jau piektdienas rītā, 13. jūnijā, Izraēlas veiktie triecieni Irānas kodolobjektiem un militārajiem mērķiem nekavējoties katapultēja naftas cenas debesīs. Ziemeļjūras “Brent” markas jēlnaftas cena vienā brīdī palielinājās par vairāk nekā 13%, pietuvojoties 78 ASV dolāru atzīmei par barelu, kas ir augstākais punkts kopš gada sākuma. Pat vēl satraucošāk, eksperti tagad brīdina, ka jēlnaftas cena jau ir pārsniegusi 100 ASV dolārus par barelu, un, ja spriedze turpināsies, tā var sasniegt pat 120–150 ASV dolārus par barelu. ,
Šāda dramatiskas cenu svārstības tik īsā laikā ir rets notikums un skaidri signalizē par investoru dziļo satraukumu. Hormuza šaurums – šī šaurā ūdens josla starp Persijas līci un Omānas līci – ir kļuvusi par Damokla zobenu virs globālā naftas tirgus. , Katru dienu pa to tiek transportēti aptuveni 20% no visas pasaules naftas, kā arī ievērojama daļa sašķidrinātās dabasgāzes. , Irāna jau iepriekš ir draudējusi bloķēt šo stratēģiski svarīgo jūras ceļu saspīlējuma gadījumā, un šāda iespējamība tagad ir kļuvusi par baisu realitāti. , , Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau iepriekš brīdinājis, ka Irānas piegāžu traucējumi varētu palielināt naftas cenas par 20% līdz 30%.
Inflācijas rēgs: No degvielas sūkņiem līdz pārtikas grozam
Naftas cenu kāpums nav tikai problēma autovadītājiem. Dārgāka enerģija kā lavīna ietekmē praktiski visas ekonomikas nozares, radot draudus jaunā inflācijas viļņa veidošanās priekšā. , Transports, kas ir mūsdienu tirdzniecības asinsrite, kļūst ievērojami dārgāks, kas savukārt sadārdzina preču piegādi un, protams, veicina inflācijas spirāli. Uzņēmumiem pieaug ražošanas izmaksas, liekot tiem celt gala produktu cenas.
Mājsaimniecībām šī situācija nozīmē smagu triecienu rīcībā esošajiem ienākumiem. Vairāk naudas būs jāizdod par degvielu, un, ja energoresursu cenas turpinās kāpt plašākā spektrā, arī par apkuri un elektrību. Šis scenārijs apdraud patēriņu un var būtiski palēnināt ekonomikas izaugsmi, radot riskus globālai recesijai. Eiropa, kas joprojām ir daļēji atkarīga no ārējiem energoresursiem, ir īpaši ievainojama šajā krīzē. , Degvielas cenas pie sūkņiem daudzās valstīs var pārsniegt pat 2,50 EUR/litrā, un pieaugošās piegādes izmaksas neizbēgami sadārdzinās pārtiku veikalos.
Finanšu tirgu svārstības un centrālo banku dilemmas
Finanšu tirgi reaģējuši ar nervozitāti, un sagaidāms, ka pirmdiena nenesīs mieru. Akciju tirgos varētu dominēt pārdošanas vilnis, investoriem meklējot drošākus patvērumus. Zelta cena varētu piedzīvot strauju kāpumu, tāpat kā pieprasījums pēc stabilākajām valūtām. Centrālās bankas visā pasaulē atrodas īpaši sarežģītā situācijā. Cīņa pret jau tā paaugstināto inflāciju parasti prasa procentlikmju paaugstināšanu, taču šāds solis varētu vēl vairāk bremzēt ekonomiku, kas jau tā cieš no ģeopolitiskiem satricinājumiem. Šī dilemma padara monetārās politikas veidošanu ārkārtīgi sarežģītu un riskantu.
Ģeopolitikas tumšās ēnas: Konflikta eskalācijas draudi
ASV uzlidojums Irānas kodolobjektiem ir iezīmējis dramatisku pagrieziena punktu abu valstu ilgstošajā “ēnu karā”, pārvēršot to atklātā, brutālā spēka demonstrācijā. Izraēla, kas jau jūnija vidū veikusi plašus triecienus pret Irānas kodoliekārtām, tostarp svarīgajiem Natanzas un Fordovas objektiem, mērķtiecīgi cenšas apturēt Teherānas kodolprogrammu. , Irāna, saucot Izraēlas rīcību par “kara pieteikumu”, atbildējusi ar raķešu un dronu uzbrukumiem Izraēlas teritorijai. , Šāda abpusēja eskalācija rada milzīgas ciešanas un neziņu, padarot reģionu par “degošu mucu”.
Šī spriedze neaprobežojas tikai ar ASV, Izraēlu un Irānu. Tuvie Austrumi ir krustceles starp lielvalstu interesēm, un jebkurš incidents var ātri pārvērsties plašākā reģionālā konfliktā, ieraujot tajā citas valstis un potenciāli radot globālu domino efektu. Stabilitāte Persijas līcī ir izšķiroša pasaules enerģētiskajai drošībai un tirdzniecības ceļu brīvībai. , Turpinoties spriedzei, investoru uzticība reģionam samazināsies, kavējot investīcijas un veicinot kapitāla aizplūšanu.
Ilgtermiņa izaicinājumi un nepielūdzamā nenoteiktība
Nākotnes attīstība ir ārkārtīgi neprognozējama. Viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi un cik intensīvs būs konflikts, kā arī no citu reģionālo un globālo spēlētāju reakcijas. Ja konflikts ātri deeskalēsies, naftas cenas varētu atgriezties iepriekšējos līmeņos, taču, ja spriedze saglabāsies vai pat pastiprināsies, mēs varētu piedzīvot ilgstošu energoresursu cenu kāpumu, kas atstātu negatīvu ietekmi uz globālo un, protams, arī Latvijas ekonomiku.
Šis notikums ir sāpīgs atgādinājums par ģeopolitiskās nestabilitātes trauslumu un tās milzīgo ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi. Pasaulei ir jābūt gatavai nepieredzētiem izaicinājumiem, un ir nepieciešama apņēmīga starptautiskā sadarbība, lai mazinātu konflikta eskalācijas riskus un aizsargātu globālo ekonomiku no tālākas nestabilitātes. Tagad, vairāk nekā jebkad agrāk, ir skaidrs, ka “miera cena” ir ne tikai morāls, bet arī ekonomisks imperatīvs.
Sekojiet mums līdzi: