Banka "Citadele" samazina Latvijas IKP prognozi: Piesardzīga atveseļošanās nenoteiktības ēnā

Banka Citadele samazina Latvijas IKP prognozi: Piesardzīga atveseļošanās nenoteiktības ēnā

Šodien, 2025. gada 18. jūlijā, Latvijas ekonomiskajā ainā iezīmējas jaunas kontūras, bankai "Citadele" paziņojot par samazinātām iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozēm gan šim, gan nākamajam gadam. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja turpina uzlaboties, ekonomikas galvenais virzītājspēks – iekšējais patēriņš – joprojām demonstrē negaidītu gausumu, liekot ekonomistiem ar piesardzību vērtēt valsts attīstības tempu. Šī korekcija, ko pavadījusi detalizēta bankas galvenā ekonomista Kārļa Purgaiļa analīze, atspoguļo globālās un reģionālās norises, kas smalki auž tīklu ap katras mājsaimniecības maciņu un uzņēmuma nākotnes plāniem.

Banka "Citadele" šim gadam prognozē Latvijas IKP pieaugumu vien par 1,4%, kas ir ievērojams samazinājums par 0,5 procentpunktiem, salīdzinot ar optimistiskāko martā izteikto prognozi. Arī nākamais gads, 2026. gads, nav pasargāts no pesimisma, jo IKP pieaugums tiek prognozēts 2% apmērā, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekš. Šīs prognozes iekļaujas plašākā piesardzības tendencē, ko novēro arī citas vadošās institūcijas. Latvijas Banka jūnijā pārskatīja savu 2025. gada IKP izaugsmes prognozi uz leju līdz 1,2% . Eiropas Komisija savās maija prognozēs bija vēl pieticīgāka, paredzot tikai 0,5% izaugsmi Latvijai šogad, kas ir vājākais rādītājs Baltijas valstīs . Savukārt Finanšu ministrija jūnijā prognozēja 1,1% IKP pieaugumu 2025. gadā . Pat "SEB banka", kura maijā samazināja savu prognozi, lēš, ka Latvijas IKP pieaugs par 1,6% šogad . Šo prognožu lejupslīdes pamatā ir sarežģīts faktoru kopums, kas spilgti atklāj mūsdienu ekonomikas trauslumu un tās atkarību no ģeopolitiskajām svārstībām.

Patērētāju mīkla: Pirktspēja aug, bet tēriņi bremzējas

Kārlis Purgailis norāda uz vienu no centrālajiem iemesliem, kāpēc prognozes kļuvušas piesardzīgākas: vājāks iekšējais patēriņš, nekā sākotnēji gaidīts. Šis fenomens ir īpaši intriģējošs, jo iedzīvotāju pirktspēja turpina uzlaboties – algas pieaug straujāk nekā inflācijas temps, mazinot ikdienas dzīves dārdzības smagumu. Taču, gluži pretēji gaidītajam, cilvēki nesteidzas tērēt vairāk. Šķiet, ka piesardzība ir kļuvusi par jauno normu. Gan ģeopolitiskā situācija, kas pastāvīgi uztur spriedzi reģionā, gan pasaules ekonomikas nenoteiktība veido psiholoģisku barjeru, mudinot iedzīvotājus nevis atvērt makus, bet gan rūpīgi veidot uzkrājumus . Šī uzvedības maiņa ir saprotama – nedrošība par nākotni, kas ir globālo notikumu, piemēram, karadarbības Ukrainā un lielvaru tirdzniecības konfliktu, tiešs rezultāts, liek izvēlēties drošību un stabilitāti, nevis impulsīvus pirkumus. Līdzīgi, kā vēsturiski lieli satricinājumi mainījuši cilvēku paradumus, tā arī mūsdienu krīzes iespiežas dziļi patērētāju apziņā. Lai gan jūnijā bija vērojams neliels patērētāju noskaņojuma uzlabojums, tas joprojām ir trausls un var ātri mainīties, reaģējot uz jauniem satricinājumiem .

Procentu likmju spēks: Lētākas naudas dzirksts ekonomikai

Tomēr tumšajos mākoņos ir saskatāms sudraba maliņa, un Kārlis Purgailis norāda uz vienu no galvenajiem izaugsmes virzītājspēkiem arī 2025. gadā – lētāku naudu. Tas nozīmē zemākas procentu likmes un paredzamo pieprasījuma pieaugumu pēc aizņemšanās. Šis ir būtisks impulss ekonomikai, gluži kā jauna elpa pēc ilgstošas aizturētas elpas perioda. Atbilstoši finanšu tirgu prognozēm, Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad likmes samazinās vēl vienu reizi, un sešu mēnešu EURIBOR stabilizēsies 1,75-2% robežās . Ir vērts atzīmēt, ka ECB Padome jau 5. jūnijā nolēma pazemināt trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem, tostarp noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi līdz 2% . Šis solis ir rūpīgi izsvērts, ņemot vērā inflācijas perspektīvu un ekonomikas datus, un tas signalizē par pamazām atgriešanos pie normālākiem aizņemšanās nosacījumiem. Purgailis uzsver, ka šis likmju kritums turpinās pozitīvi ietekmēt gan Latvijas iekšējo pieprasījumu, kurā jau jūnijā vērojams patērētāju noskaņojuma uzlabojums, gan eksportējošās nozares. Sagaidāms, ka lētāka nauda nedaudz uzlabos arī situāciju eirozonas tautsaimniecībā, kas ir kritiski svarīgi Latvijas eksportam .

Pasaules tirdzniecības viesuļi un Baltijas inflācijas neatlaidība

Neskatoties uz iekšējo dinamiku un procentu likmju stimuliem, galvenais risks, ko šobrīd saskata banka "Citadele", joprojām ir saistīts ar nenoteiktību pasaules tirdzniecībā, ko rada ASV tarifu ietekme . Lai gan tiešā ASV tarifu ietekme uz Baltijas reģiona ekonomiku kopumā būs samērā neliela, ietekmējot IKP pieauguma tempu aptuveni par 0,3 procentpunktiem, patiesais drauds slēpjas netiešajā ietekmē . Ja šie tarifi radīs nopietnas grūtības Eiropas Savienības, it īpaši Vācijas, lielajām nozarēm, tas kā domino efekts neizbēgami mazinās pieprasījumu pēc Baltijas valstu precēm Eiropas tirgū . Šīs bažas ir pamatotas, jo aptuveni katru otro Baltijas valstu iedzīvotāju uztrauc ASV tarifi .

Vēl viens izaicinājums ir inflācija. Lai arī eirozonas inflācija uzrāda samazināšanos un jūnijā vidēji veidoja 2% , Baltijas reģionā inflācija saglabājas salīdzinoši augstākos līmeņos. Jūnijā Latvijā gada inflācija bija 3,9% . Banka "Citadele" prognozē, ka šāda situācija saglabāsies, tomēr inflācija Latvijā līdz gada beigām būs nedaudz zemākos līmeņos, nekā novērots šī gada sākumā. Prognozētā inflācija Latvijā 2025. gadā ir 3,2% , kas būs mazākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam, Latvijas Banka jaunākajās prognozēs (jūnijs 2025) palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam līdz 3,4%, bet Finanšu ministrija – līdz 3,5% . Pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums joprojām ir galvenais inflācijas virzītājspēks Latvijā .

Darba tirgus pulss: Stabilitāte un algu dinamika piesardzīgas izaugsmes fonā

Uz šī piesardzīgā fona darba tirgus Latvijā joprojām demonstrē iespaidīgu noturību. Kārlis Purgailis norāda, ka pieprasījums pēc darbaspēka saglabāsies augsts, bezdarba līmenim turpinot svārstīties tuvu vēsturiski zemākajām atzīmēm . Neraugoties uz diezgan gauso izaugsmi ekonomikā, 2025. gada beigās banka "Citadele" prognozē bezdarbu 6,8% apmērā, 2026. gadā tam nedaudz samazinoties līdz 6,5%. Tas liecina par darba tirgus spēju pielāgoties un absorbēt ekonomikas svārstības, saglabājot nodarbinātību relatīvi augstā līmenī. Vienlaikus sagaidāms arī vidējās algas pieaugums, lai gan tā temps turpinās palēnināties. 2025. gadā vidējā alga varētu pieaugt par aptuveni 6% . Šis algu pieaugums, kaut arī mērenāks nekā iepriekš, joprojām pārspēj inflācijas tempus, tādējādi palielinot iedzīvotāju pirktspēju un potenciāli veicinot nākotnes patēriņa atveseļošanos. Tā ir delikāta līdzsvarošana starp uzņēmumu spēju maksāt un darbinieku vēlmi saņemt cienīgu atalgojumu, vienlaikus saglabājot konkurenci un izvairoties no algu un cenu spirāles.

Ceļš uz priekšu: Piesardzība un pielāgošanās

Apkopojot "Citadeles" ekonomistu skatījumu, Latvijas ekonomika šobrīd atrodas sarežģītā, taču ne bezcerīgā situācijā. Piesardzība ir pamatota, ņemot vērā gan globālās tirdzniecības neskaidrības, ko īpaši pastiprina ASV tarifu ietekme, gan iekšējo patēriņa inerci, kas apgrūtina straujāku atkopšanos. Tomēr, kā cerību stariņš, parādās zemākas procentu likmes, kas varētu stimulēt aizņemšanos un investīcijas, tādējādi pamazām atdzīvinot ekonomisko aktivitāti. Stabila darba tirgus situācija ar zemu bezdarbu un noturīgu algu pieaugumu veido spēcīgu pamatu, uz kura balstīt turpmāko attīstību, lai gan demogrāfiskie izaicinājumi ilgtermiņā var radīt papildu spiedienu. Latvijas spēja manevrēt starp šiem izaicinājumiem, veidojot elastīgu un pielāgoties spējīgu ekonomikas modeli, būs izšķiroša, lai sasniegtu ilgtspējīgu un noturīgu izaugsmi šajos nemierīgajos laikos.