Rīga: +13°С
Digitālā Plūsma Pret Pelēko Zonu: Bezskaidras Naudas Norēķinu Lomā Cīņā Ar Ēnu Ekonomiku
Latvijas ekonomika gadiem ilgi cīnās ar ēnu ekonomikas smago nastu, kas kā drūma ēna kavē valsts attīstību, izkropļo godīgu konkurenci un liedz būtiskus ienākumus valsts budžetam. Lai gan skaitļi svārstās atkarībā no pētījumu metodoloģijas – daži avoti min apmēram ceturto daļu no iekšzemes kopprodukta, jaunākie dati sniedz cerību, liecinot par nelielu samazinājumu 2023. gadā, pirmo reizi apsteidzot pat Lietuvu ēnu ekonomikas apjoma ziņā. Tomēr problēma joprojām ir akūta, un viens no galvenajiem tās dzinējspēkiem ir "aplokšņu algas" – sirdi plosoša realitāte daudziem darbiniekiem un milzīgs zaudējums valstij.
Cīņa pret šo daudzšķautņaino problēmu prasa kompleksu pieeju, un viens no arvien svarīgākiem ieročiem šajā arsenālā ir bezskaidras naudas norēķinu veicināšana. Kāpēc tieši digitālā nauda tiek uzlūkota ar tik lielu cerību? Atbilde ir vienkārša un skarba – caurskatāmība. Katrs digitālais darījums, vai tas būtu veikts ar karti, viedtālruni vai zibmaksājumu, atstāj digitālu pēdu. Tā ir kā neredzama, bet neizdzēšama tintes zīme, ko grūti noslēpt no acīgā nodokļu iestāžu skatiena. Palielinot bezskaidras naudas apriti, valsts iegūst labāku priekšstatu par naudas plūsmu, padarot grūtāku negodprātīgiem uzņēmējiem slēpt savus ienākumus un izvairīties no nodokļu nomaksas.
Bezskaidras Naudas Triumfa Gājiens un Valdības Stratēģija
Priecē fakts, ka bezskaidras naudas norēķinu īpatsvars Latvijā stabili pieaug un ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Pēc Latvijas Bankas datiem, jau 2024. gada augustā un 2025. gada sākumā 77-78% no visiem maksājumiem notika bezskaidrā formā, atstājot skaidrai naudai vien aptuveni 23% daļu. Tas liecina par iedzīvotāju un uzņēmēju paradumu maiņu, ko veicina tehnoloģiju attīstība un digitālo maksājumu ērtība, ātrums un drošība.
Apzinoties bezskaidras naudas potenciālu, valdība ir iekļāvusi tās veicināšanu savā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam. Viens no konkrētiem soļiem ir prasība uzņēmumiem ar noteiktu apgrozījumu nodrošināt iespēju klientiem norēķināties bezskaidrā naudā. Tas ir īpaši svarīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kur digitālo maksājumu pieejamība joprojām mēdz būt zemāka. Tādējādi tiek ne tikai atvieglota dzīve pircējiem, kuriem vairs nav jāmēro ceļš līdz bankomātam, bet arī radīts spiediens uz uzņēmumiem ieiet legālajā apritē.
Vēl viens būtisks solis, kas stājās spēkā no 2025. gada 1. janvāra, ir banku pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par fizisko personu kontos ieskaitītās skaidrās naudas summām, ja tās pārsniedz 7000 eiro gadā. Tāpat VID pastiprināti uzrauga lielu skaidras naudas summu iemaksas un izmaksas bankomātos. Šie pasākumi ir vērsti uz aplokšņu algu un nedeklarētu ienākumu atklāšanu, radot papildu caurspīdīgumu un potenciāli izraisot jautājumus no VID puses, ja kontu apgrozījums būtiski atšķiras no deklarētajiem ienākumiem.
Skaidrā Nauda – Ne Tikai Ēnu Puses Rīks
Tomēr, kā bieži vien notiek ar sarežģītām sociālekonomiskām parādībām, ainava nav melnbalta. Lai gan skaidra nauda nereti tiek izmantota pelēkajā ekonomikā un ļauj vieglāk noslēpt nelikumīgi gūtus ienākumus legālajā apritē, ir vitāli svarīgi saprast, ka skaidra nauda pati par sevi neradī nodokļu apiešanas motivāciju. Drīzāk tā ir rīks, ko izmanto tie, kuriem jau pastāv nodoms apiet likumu vai slēpt savas finanšu darbības. Kā atzīst eksperti, motivācija bieži sakņojas citos faktos – pārmērīgā administratīvajā slogā, augstās nodokļu likmēs (īpaši darbaspēka nodokļos), zema uzticēšanās valsts iestādēm un politiķiem, kā arī vispārējā biznesa kultūrā. Koncentrējoties tikai uz skaidras naudas ierobežošanu, mēs riskējam cīnīties ar sekām, nevis cēloņiem.
Skaidrajai naudai ir un, visticamāk, tuvākajā nākotnē arī būs sava leģitīma un neaizvietojama loma sabiedrībā. Tā nodrošina finansiālu brīvību un pašpietiekamību – tā ir vienīgā naudas forma, ko var izmantot bez trešo pušu (banku, maksājumu sistēmu) iesaistes, bez nepieciešamības pēc elektrības vai interneta savienojuma. Padomājiet par krīzes situācijām – plūdiem, vētrām, plašiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem – brīžos, kad digitālā infrastruktūra varētu kļūt nepieejama, skaidra nauda kļūst par glābšanas riņķi.
Turklāt skaidra nauda nodrošina privātumu, kas ir fundamentāla pamattiesība. Daudziem cilvēkiem, īpaši gados vecākiem vai tiem, kuriem ir ierobežota piekļuve digitālajiem pakalpojumiem, skaidra nauda ir vienīgais vai ērtākais veids, kā veikt maksājumus un pārvaldīt savas finanses. Tā ir iekļaujoša. Skaidra nauda arī kalpo kā vērtību uzkrāšanas līdzeklis un palīdz apgūt finanšu pratību jau no mazotnes.
Balance Meklējumos: Ierobežojumi un Perspektīvas
Šobrīd Latvijā skaidras naudas darījumiem starp jebkurām personām ir noteikts ierobežojums – tie nedrīkst pārsniegt 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās. Interesanti, ka šis slieksnis ir ievērojami augstāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, kur tas svārstās no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem eiro. Lai gan diskusijas par sliekšņa samazināšanu ir notikušas, pašlaik lielāks uzsvars tiek likts uz skaidras naudas plūsmas caurskatāmības palielināšanu un tās monitoringa uzlabošanu, lai saprastu, kur un kādēļ nauda pārvietojas.
Nekustamā īpašuma darījumos skaidras naudas izmantošana ir pilnībā aizliegta, neatkarīgi no summas, kas ir loģisks un nepieciešams solis, lai mazinātu iespējas slēpt liela apjoma nelegālus darījumus.
Kopumā bezskaidras naudas norēķinu popularizēšana ir vērtīgs un efektīvs instruments cīņā pret ēnu ekonomiku. Tā palielina pārredzamību, samazina administratīvo slogu un atvieglo nodokļu iekasēšanu. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka tā nav panaceja. Patiesā cīņa ar ēnu ekonomiku ir daudz dziļāka. Tā prasa valsts un sabiedrības kopīgus pūliņus – uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazināt birokrātiju, veicināt iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām un radīt tādu vidi, kurā godprātīga nodokļu nomaksa tiek uztverta kā pašsaprotama norma, nevis apgrūtinājums. Tikai sabalansēta pieeja, kas apvieno digitalizācijas sniegtās iespējas ar strukturālām reformām un uzticības stiprināšanu, var dot ilgtermiņa rezultātus un palīdzēt Latvijai izkļūt no ēnu ekonomikas tvēriena.
Sekojiet mums līdzi: