Ekonomikas ministrs Valainis Precizē, Kurām Pārtikas Precēm Drīzumā Jāsamazina Cenas: Cerības un Realitāte Veikalos Šovasar

Cenu Samazinājums Veikalos: Ekonomikas Ministra Skats un Nozares Realitāte

Latvijas iedzīvotāju maciņus jau ilgstoši nospiež smagais pārtikas cenu slogs, radot neapmierinātību un liekot ar bažām lūkoties ikreizējā pirkuma čeka virzienā. Šajā saspringtajā gaisotnē Ekonomikas ministrs Viktors Valainis nāk klajā ar precīzāku redzējumu par to, kurām precēm drīzumā būtu jākļūst pieejamākām. Lai rastu atbildes uz sabiedrību tik ļoti nodarbinošajiem jautājumiem – vai pārtikas cenas tiešām saruks un vai lēto produktu ofensīva neradīs spiedienu uz citu preču cenām – TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” notika spraiga diskusija, kurā piedalījās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, veikalu tīkla “LaTS” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis un pats ministrs Valainis.

Memoranda Solījums: Zemo Cenu Grozs un Konkrētas Kategorijas

Cerību stariņš par cenu atvieglojumu parādījās maija beigās, kad tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Šī dokumenta mērķis ir iedzīvināt tā dēvēto “zemo cenu pārtikas grozu” – apmēram 50 produktu apjomā, kas aptvers desmit noteiktas preču kategorijas. Ministrs Valainis uzsver, ka valsts politika ir mērķtiecīgi vērsta uz to, lai cilvēkiem būtu reāla iespēja iegādāties pirmās nepieciešamības preces, neiztukšojot pēdējos eiro no maka. Lai gan konkrēts preču saraksts paliek komercinformācijas aizsegā, ir zināms, ka uzmanības centrā ir plaša patēriņa produkti no tādām grupām kā maize, piena produkti, gaļa un eļļa. Memorands paredz, ka katrā no desmit identificētajām kategorijām veikaliem ir jānodrošina vismaz viens produkts par zemāko iespējamo cenu, turklāt šie produkti ar laiku tiks rotēti, lai piedāvājums būtu dinamisks un neradītu aizdomas par preferencēm pret konkrētiem ražotājiem vai veikalu privātajām zīmolēm.

Termiņu Realitāte: No Optimisma Līdz Praktiskiem Izaicinājumiem

Sākotnējās cerības pēc memoranda parakstīšanas bija ļoti optimistiskas – tika lēsts, ka pirmās taustāmās cenu izmaiņas veikalos varētu redzēt jau divu nedēļu laikā. Taču, kā atzīst ministrs Valainis, šīs agrīnās prognozes izrādījušās pārsteidzīgas. Realitātē cenu samazināšanas process ir salīdzināms ar liela kuģa kursa maiņu – tas nenotiek acumirklī un prasa laiku. Galvenie iemesli kavējumiem esot saistīti ar loģistikas un ieviešanas izaicinājumiem mazumtirdzniecības tīklos. Neskatoties uz sākotnējo aizkavēšanos, ministrs tagad prognozē, ka cenu samazinājums veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša – jūnija – laikā, jo lielākā daļa izmaiņu esot ieplānotas tieši jūnijā. Valainis norāda, ka valsts puse ir paveikusi savu “mājasdarbu”, un tagad bumba ir mazumtirgotāju pusē, gaidot memoranda pilnīgu stāšanos spēkā veikalu plauktos.

Tirgotāju Balsis: Konkurences Spēks un Neskaidrības

Nozares pārstāvjiem, piemēram, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektoram Norim Krūzītim, ir skaidrs redzējums: pārtikas cenu izmaiņas nav iespējams panākt ar vienkāršu administratīvu pavēli. Viņš uzsver, ka cenu samazināšana nav mehānisms, ko var īstenot tikai politiska lēmuma dēļ. Katram tirgotājam ir jāsedz izdevumi, un cenu politiku galvenokārt nosaka sīvā konkurence gan vietējā, gan starp Baltijas valstu un Polijas ražotājiem. Krūzītis pauž, ka konkurence ir efektīvākais instruments cenu mazināšanai. Ja ražotāji, kas šobrīd veiksmīgi darbojas eksporta tirgos, būs spiesti vairāk pievērsties vietējam tirgum, tas varētu ietekmēt cenas, iespējams, dažām precēm tās pat paaugstinot, kamēr citām, konkurences ietekmē, tās varētu kristies.

Veikalu tīkla “LaTS” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis atbalsta memoranda mērķus, kas vērsti uz pircēju atbalstu, taču norāda uz zināmām neskaidrībām dokumenta saturā un tā praktiskajā ieviešanā. Viņu jo īpaši nodarbina jautājums par to, kas īsti tiek uzskatīts par “būtiskām” precēm. Okmanis raida retorisku jautājumu par tādu produktu kā olīveļļa un svaigas zivis iekļaušanu pirmo nepieciešamības preču grozā, ņemot vērā, ka memorands paredzēts arī cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Viņš uzsver, ka “LaTS” vienmēr ir centies pārdot preces par pircējiem pieejamām cenām, rīkojot akcijas un īpašos piedāvājumus. Tomēr neskaidrības par memoranda kontroles mehānismiem un tā piemērošanas tvērumu raisa bažas par tā reālo efektivitāti.

Ūdens Gultas Efekts un Vietējās Produkcijas Veicināšana

Diskusijās izskan arī bažas par tā dēvēto “ūdens gultas efektu” ekonomikā. Proti, ja kādas preču grupas cenas tiek mērķtiecīgi nospiestas uz leju, pastāv risks, ka tirdzniecības ķēdes to kompensēs, paaugstinot cenas citām precēm. Tomēr tiek pausta cerība, ka kopumā šis mehānisms tomēr palīdzēs cilvēkiem ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem vieglāk atrast lētākus pamata produktus.

Memorands paredz ne tikai cenu samazināšanu, bet arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos un to veicināšanas kampaņas. Šis aspekts ir būtisks, ņemot vērā iepriekš Konkurences padomes konstatēto, ka atsevišķos gadījumos vietējiem produktiem ticis piemērots augstāks uzcenojums nekā importētajiem analogiem. Valainis uzsver, ka vienlīdzīga attieksme pret vietējiem un ārvalstu ražotājiem nav tikai ekonomisks, bet arī Latvijas pašcieņas jautājums. Ir svarīgi nodrošināt godīgus spēles noteikumus, lai Latvijas ražotāji justos novērtēti.

Ceļš Līdz Memorandam: No Lielgabala Risinājumiem Līdz Dialogam

Ekonomikas ministrs Valainis atklāj, ka ceļš līdz memoranda parakstīšanai nav bijis viegls. Ministrija jau laikus apzinājās pārtikas cenu problēmu, it īpaši redzot, ka energoresursu cenas krīt, bet pārtikas cenas saglabājas augstas. Sākotnēji tika apsvērti pat “lielgabala risinājumi”, tostarp likuma grozījumi, kas paredzētu būtiski lielākus sodus tirgotājiem un pat uzcenojuma griestu noteikšanu atsevišķām preču grupām. Šīs drakoniskās ieceres izraisīja asu reakciju no nozares puses. Tomēr, kā norāda ministrs, tieši šī sākotnēji saspringtā situācija noveda pie cieņpilna dialoga un rezultējās brīvprātīgas vienošanās – memoranda – parakstīšanā.

Memorands ietver arī apņemšanos ieviest cenu salīdzināšanas rīku, kas paredz, ka tirgotāji regulāri sniegs informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei, kura datus publiskos. Šis rīks, kam gan nepieciešami grozījumi likumdošanā, lai datu sniegšana kļūtu obligāta, sniegtu patērētājiem lielāku caurspīdīgumu un veicinātu apzinātākus pirkumu lēmumus.

Inflācijas Sāpīgā Realitāte un Cerības uz Atslodzi

Pārtikas cenu kāpums pēdējā gada laikā bijis viens no galvenajiem inflācijas dzinējspēkiem Latvijā, atstājot smagas sekas uz iedzīvotāju pirktspēju. Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pārtikas cenu pieaugums diemžēl turpinās ietekmēt inflācijas līmeni arī 2025. gadā. Ekonomisti norāda uz nepietiekamu konkurenci atsevišķos pārtikas piegādes ķēdes posmos kā vienu no iemesliem, kāpēc cenas Latvijā aug straujāk nekā citur un nesteidzas kristies, pat ja pasaules tirgū ir vērojamas pretējas tendences.

Šajā sarežģītajā ekonomiskajā ainā memoranda īstenošana tiek gaidīta ar lielām cerībām, īpaši no tām sabiedrības grupām, kurām katrs cents ir svarīgs. Lai gan nozares pārstāvji norāda uz procesa sarežģītību un potenciālajiem blakusefektiem, Ekonomikas ministrs pauž apņēmību panākt, ka zemo cenu pārtikas grozs kļūst par taustāmu realitāti veikalu plauktos jau šovasar. Atliek cerēt, ka džentlmeņu vienošanās starp valsti, ražotājiem un tirgotājiem patiešām nesīs atvieglojumu un ļaus iedzīvotājiem elpot nedaudz brīvāk.