Enerģētikas ministrs: Saules paneļi uz daudzdzīvokļu māju jumtiem – iespēja iedzīvotājiem

Revolūcija vietējā enerģētikā? Saules paneļi uz daudzdzīvokļu māju jumtiem

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) TV24 raidījumā “Ziņu TOP” izteicis ieceri par saules paneļu uzstādīšanu uz daudzdzīvokļu māju jumtiem, lai veicinātu vietējo enerģijas ražošanu un samazinātu iedzīvotāju izmaksas. Kā ziņo Latvijas Avīze, šī iniciatīva ir daļa no plašākas valsts politikas, kas vērsta uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Tiek plānots ieviest atbalsta programmu, kas ļautu dzīvokļu īpašniekiem un energokopienām investēt zaļajā enerģijā.

Ministrs norādījis, ka padomju laikā celtajās mājās bieži tiek izmantotas gāzes plītis, taču šo ēku elektroinstalācijas nav pielāgotas mūsdienu pieaugošajam elektrības patēriņam, ko rada dažādas sadzīves tehnikas, piemēram, kondicionieri un trauku mazgājamās mašīnas. Šāda situācija rada potenciālus drošības riskus, īpaši pēc nesenās traģēdijas Torņakalnā, kur notika gāzes noplūde. Lai gan pāreja uz elektriskajām plītīm ir apsverama, tas bieži prasa elektroinstalācijas pārbūvi, kas ne visās ēkās ir iespējama vai finansiāli pieejama.

Valsts atbalsts un programmas

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir izstrādājusi jaunu atbalsta programmu, kas paredz valsts finansiālu palīdzību videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu, tostarp saules paneļu, uzstādīšanai daudzdzīvokļu mājās. Šī iniciatīva ir paplašinājums iepriekšējām atbalsta programmām privātmājām. Paredzēts, ka programma tiks apstiprināta līdz 2025. gada beigām, un pēc tam tiks izsludināts projektu iesniegumu konkurss. Kopumā programmai plānots novirzīt 26,8 miljonus eiro no Modernizācijas fonda līdzekļiem. No šīs summas 10 miljoni eiro paredzēti daudzdzīvokļu namiem, 7,6 miljoni eiro – valsts un pašvaldību ēkām, bet 9,2 miljoni eiro – energokopienām. Atbalsta intensitāte plānota vismaz 70% daudzdzīvokļu mājām un energokopienām, savukārt valsts un pašvaldību iestādēm – 80%. Ja projekts tiks kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, intensitāte nepārsniegs 65%.

Lai pretendētu uz atbalstu, ēkai jāatbilst vismaz D energoefektivitātes klasei, izņemot energokopienu sastāvā esošās ēkas. Kā uzsver ministrs Melnis, šī programma dos reālu iespēju iedzīvotājiem, energokopienām, kā arī pašvaldībām un valsts iestādēm investēt ilgtspējīgos risinājumos. Atbalsts tiks sniegts granta veidā.

Jau kopš 2022. gada jūlija ir spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas ļāva pieteikties valsts atbalstam saules paneļu uzstādīšanai arī daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, nevis tikai viena vai divu dzīvokļu māju īpašniekiem. Tas attiecas uz mājām ar vienu līdz pieciem stāviem, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Atbalsta programmas, kas paredz līdzfinansējumu saules paneļu iegādei un uzstādīšanai, ir pagarinātas līdz 2029. gada 31. decembrim. Kopš programmu uzsākšanas ir uzstādītas aptuveni 13 tūkstoši atjaunojamo energoresursu iekārtu par kopējo atbalsta summu 42 miljoni eiro. Interese par saules paneļiem ir vislielākā.

Izaicinājumi un risinājumi padomju laika mājās

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis atzina, ka pāreja uz elektriskajām plītīm padomju laikā celtajās mājās ir problemātiska, jo to elektroinstalācijas tika projektētas nelielam elektrības patēriņam. Mūsdienās elektroenerģijas patēriņš ir krietni audzis, jo tiek lietoti jaudīgāki sadzīves priekšmeti un ierīces. Līdz ar to ir nepieciešama elektroinstalācijas pārbūve, kas nav vienmēr iespējama vai ekonomiski pamatota.

Lai risinātu šīs problēmas, tiek rosināts attīstīt energokopienas daudzdzīvokļu mājās, kas ļautu uzstādīt saules paneļus uz jumtiem, lai ražotu elektroenerģiju gan pašu patēriņam, gan koplietošanas vajadzībām. Šie risinājumi, līdzīgi kā privātmājām, var palīdzēt samazināt ikdienas enerģijas patēriņu un izmaksas.

Ir svarīgi atcerēties, ka elektroinstalācijas jauda vecajās mājās bieži vien nav pietiekama, lai vienlaicīgi darbinātu vairākas jaudīgas ierīces, tostarp plīti un veļas mašīnu, bez drošinātāju izsišanas vai pat vadu pārkaršanas. Šādos gadījumos nepieciešams piesaistīt sertificētu elektriķi, lai veiktu drošības pārbaudes un nepieciešamības gadījumā nomainītu vai pārbūvētu elektroinstalāciju.

Enerģētikas sektora attīstība Latvijā

Visā Eiropas Savienībā saules enerģija 2025. gadā kļuvusi par lielāko elektroenerģijas ražošanas avotu. Arī Latvijā strauji attīstās saules elektroenerģijas ražošana, un atsevišķos periodos vasarā tā nodrošināja līdz pat trešdaļai no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, KEM turpina darbu pie dažādām atbalsta programmām, kas ļauj ne tikai privātpersonām, bet arī daudzdzīvokļu mājām un energokopienām kļūt par zaļās enerģijas ražotājiem.

Latvijā ir aptuveni 18 tūkstoši mājsaimniecību, kas jau ir uzstādījušas saules paneļus. Interese par šādiem risinājumiem pieaug, īpaši ņemot vērā elektrības cenu svārstības un nepieciešamību nodrošināt energoapgādes drošumu.

Kopš 2026. gada janvāra Baltijas valstis ir veiksmīgi pieslēgtas Eiropas elektroenerģijas tīklam, kas stiprina reģiona energodrošību un neatkarību. Šādi soļi, kā arī investīcijas bateriju uzkrāšanas (BESS) projektos, ļauj samazināt elektroenerģijas balansēšanas izmaksas un palielināt vietējo energoresursu īpatsvaru.