ES dalībvalstis vienojas par Krievijas aktīvu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku Ukrainas atbalstam

ES dalībvalstis vienojas par Krievijas aktīvu iesaldēšanu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas vēsturisku vienošanos, ar lielu balsu vairākumu nolemjot iesaldēt Krievijas aktīvus, kas atrodas bloka jurisdikcijā, uz nenoteiktu laiku. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis izšķirošais solis paver ceļu šo līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam, vienlaikus novēršot agrāk pastāvējušos šķēršļus. Līdz šim Krievijas līdzekļi tika bloķēti saskaņā ar sankciju mehānismu, kas ik pēc sešiem mēnešiem prasīja visu 27 dalībvalstu vienprātību, radot iespēju kādai valstij, piemēram, Ungārijai, bloķēt tā pagarināšanu. Šī jaunā sistēma, balstīta uz ES līguma 122. pantu, ļauj pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, tādējādi apiet viena dalībvalsts veto.

Līdzekļu apjoms un potenciālais pielietojums

ES ir iesaldējusi Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Ievērojama daļa no šīs summas, proti, aptuveni 185 miljardi eiro, glabājas finanšu iestādē “Euroclear” Beļģijā. Šie līdzekļi, kas sākotnēji tika bloķēti reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, tagad tiek aplūkoti kā potenciāls atbalsta avots Ukrainai. Tiek prognozēts, ka no iesaldētajiem līdzekļiem ik gadu varētu tikt gūti aptuveni 5 miljardi eiro, kas savukārt varētu tikt novirzīti Ukrainas atjaunošanai un militārajam atbalstam. Tomēr joprojām notiek diskusijas par precīziem mehānismiem, kā šie līdzekļi tiks izmantoti, un daļa dalībvalstu, piemēram, Beļģija, paudušas bažas par iespējamiem finanšu riskiem. Krievija pati šo soli jau nodēvējusi par “zādzību” un draudējusi ar atriebību, taču ES amatpersonas uzsver, ka šādi pasākumi ir neizbēgami, ja valsts uzsāk agresijas karu pret citu suverēnu nāciju.

Tālākie soļi un izaicinājumi

Lai gan vienošanās par ilgtermiņa iesaldēšanu ir panākta, joprojām ir daudz juridisku un politisku jautājumu, kas jāatrisina. Aktīvu izmantošana paredz, ka tie tiks izmantoti kā nodrošinājums aizdevumam Ukrainai. Šis risinājums ir pamatots ar argumentu, ka Krievijas karš pret Ukrainu rada nopietnas ekonomiskas problēmas visā ES. Aktīvi tiks atbrīvoti, kad Krievijas darbības vairs neradīs būtisku risku Eiropas ekonomikai un Maskava būs samaksājusi reparācijas. Šī ir sarežģīta finansiāla un politiska manevrēšana, kas neapšaubāmi turpinās veidot starptautisko attiecību dinamiku un Ukrainas atbalsta mehānismus. Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa uzsvērusi, ka nekavējoties jānovērš līdzekļu pārskaitīšana Krievijai, lai ierobežotu kaitējumu ES ekonomikai, norādot, ka “ja nesāc karu pret citu valsti, taviem aktīviem nekas nedraud”.