Finanšu ministrs brīdina: Nākamā gada budžets būs izaicinājums valsts finanšu stabilitātei

Finanšu ministrija (FM) aktualizējusi vidēja termiņa budžeta prognozes, kas liecina par satraucošu tendenci: valsts budžeta deficīts tuvākajos gados plānots virs pieļaujamā līmeņa, radot bažas par valsts finanšu stabilitāti un ierobežojot iespējas finansēt jaunus pasākumus. Finanšu ministrs brīdinājis, ka nākamā gada valsts budžets nebūs viegls, liecinot par gaidāmajiem izaicinājumiem.

Deficīta pieaugums un fiskālās telpas samazināšanās

Saskaņā ar FM jaunākajām prognozēm, nemainīgas politikas scenārijā Latvijas budžeta deficīts vidējā termiņā pieaugs. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā deficīts sasniegs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2027. gadā tas pieaugs līdz 4,1%, 2028. gadā būs 3,7%, bet 2029. gadā sasniegs 3,9%. Šie rādītāji būtiski pārsniedz Eiropas Savienības noteikto pieļaujamo deficīta slieksni, kas ir 3% no IKP. Šī situācija rada nopietnas bažas par valsts finanšu ilgtspējību un spēju nodrošināt saistību izpildi nākotnē.

Vēl satraucošāk ir tas, ka papildu finansējums jauniem prioritāriem pasākumiem nākamajos gados būs ļoti ierobežots, galvenokārt pieejams vienīgi 2026. gadā. Fiskālās telpas apmērs no 2027. līdz 2029. gadam ir prognozēts kā negatīvs. Tas nozīmē, ka budžetā pieejamie līdzekļi jaunu izdevumu finansēšanai ir mazāki nekā nepieciešams, un jebkuri jauni pasākumi vispirms prasīs esošo izdevumu samazināšanu vai papildu ieņēmumu gūšanu. Valdība plāno 46 miljonu eiro fiskālo risku rezervi 2026.–2028. gadam, taču tas nespēs kompensēt prognozēto deficīta pieaugumu. Arī VAS “Latvijas dzelzceļš” negatīvā ietekme uz budžetu turpināsies, veidojot miljonus eiro zaudējumus katru gadu līdz pat 2029. gadam.

Iemesli un riski

Budžeta bilances prognozes ir balstītas uz jaunākajiem Valsts kases datiem un atjaunotajām makroekonomiskajām prognozēm, ko apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējām pavasara prognozēm kopējā fiskālā telpa ir nedaudz uzlabojusies 2026. gadā, tā saglabājas negatīva turpmākajos gados. Prognozes tapušas augstas nenoteiktības apstākļos. Galvenie riski, kas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību un valsts finanšu stāvokli, ir iespējamie tirdzniecības tarifu kari, kas varētu bremzēt Latvijas tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsmi, kā arī reģiona ģeopolitiskie izaicinājumi.

Inflācija 2025. gadā tiek prognozēta 3,5% apmērā, ko veicina pārtikas cenu kāpums un siltuma tarifu paaugstinājums. Lai gan 2026. gadā inflācija varētu samazināties līdz 2,3%, tā saglabāsies augstāka nekā iepriekšējos prognozēs. Tas nozīmē, ka arī nākotnē saglabāsies spiediens uz valsts budžetu. Pieaugošie izdevumi aizsardzībai, kas atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai 2026. gadā veidos 4% no IKP, bet 2027.–2029. gadā – ap 5%, kā arī lielāks valsts līdzfinansējums ārvalstu finanšu palīdzības projektiem, vēl vairāk palielina budžeta deficītu.

Nepieciešamā rīcība un nākotnes perspektīvas

Šis periods pieprasa īpašu vērību un atbildīgu rīcību, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. Lai gan valdība plāno veikt izdevumu samazinājumus, kopējā ekonomija 450 miljonu eiro apmērā trīs gadu laikā pārsniedz 1 % no IKP, taču tas var nebūt pietiekami, lai pilnībā nosegtu prognozēto deficītu. Fiskālās disciplīnas padome uzsver, ka taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug, taču ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens jau iepriekš ir brīdinājis, ka 2027. un 2028. gadā publiskajam sektoram būs jādomā par izmaksu samazināšanu. Līdz ar to nākamā gada valsts budžeta veidošanas process būs sarežģīts, pieprasot īpašu fiskālo piesardzību un stratēģisku plānošanu, lai valsts finanšu stabilitāte tiktu nodrošināta arī turpmāk.