Rīga: +3.4°С
Ceļā uz digitālo caurskatāmību: Latvija vēršas pret ēnu ekonomiku ar pastiprinātu kriptoaktīvu uzraudzību
Finanšu ministrija (FM) ir paziņojusi par ambiciozu un izšķirošu soli cīņā pret ēnu ekonomiku, sperot nākamo būtisko posmu digitālo finanšu pasaules sakārtošanā. Latvija gatavojas ieviest starptautiskus standartus kriptoaktīvu darījumu caurskatāmībai un paplašināt esošo finanšu kontu ziņošanas sistēmu. Šis solis, kas tapis ciešā sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un Eiropas Savienību (ES), ir atbilde uz strauji augošā kriptoaktīvu tirgus radītajiem izaicinājumiem un mērķēts uz godīgas nodokļu nomaksas veicināšanu digitālajā ekonomikā.
Starptautisko standartu ienākšana: CARF un DAC8
Galvenais instruments, ar ko Latvija plāno panākt lielāku caurskatāmību, ir starptautiskā Kriptoaktīvu ziņošanas standarta (CARF) un Eiropas Savienības Direktīvā par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (DAC8) noteikto prasību ieviešana. Ministru kabinets šodien, 3. jūnijā, izskata Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas ietver šos būtiskos jauninājumus. DAC8 direktīva, ko ES dalībvalstīm jātransponē nacionālajā likumdošanā līdz 2025. gada 31. decembrim un jāpiemēro no 2026. gada 1. janvāra, nodrošinās automātisku informācijas apmaiņu par kriptoaktīviem starp ES valstīm.
CARF ir OECD izstrādāts globāls nodokļu caurskatāmības ietvars, kas paredz informācijas vākšanu un apmaiņu par personām, kuras veic darījumus ar kriptoaktīviem. Šis standarts aptver kriptoaktīvus, kurus var turēt un pārvest decentralizēti, bez tradicionālo finanšu starpnieku iesaistes, un uzliek ziņošanas pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi, ieviešot šo regulējumu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) beidzot iegūs piekļuvi informācijai par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem, kas līdz šim bieži vien palika grūti pieejama, veidojot pelēko zonu, kurā varēja paslēpties nelikumīgi ienākumi.
Esošās sistēmas paplašināšana: CRS jaunais tvērums
Vienlaikus ar CARF ieviešanu, Latvija paplašinās arī esošo Globālo standartu par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS). CRS, kas pašlaik nodrošina informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem starp vairāk nekā 100 jurisdikcijām, tagad ietvers arī elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu. Šī paplašināšana ir loģisks solis digitālās finanšu vides attīstībā, nodrošinot, ka arvien jaunie digitālie finanšu produkti netiek izmantoti nodokļu nemaksāšanas nolūkos. OECD veiktā CRS pārskatīšana notika paralēli CARF izstrādei, lai nodrošinātu visaptverošu digitālo finanšu produktu aptvērumu un izvairītos no informācijas dublēšanās.
Cīņa pret ēnu ekonomiku digitālajā laikmetā
Finanšu ministrija uzsver, ka šīs izmaiņas ir būtisks solis ceļā uz nodokļu nomaksas disciplīnas sekmēšanu digitālajā ekonomikā. Kriptoaktīvu tirgus pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojis milzīgu izaugsmi, kļūstot par nozīmīgu spēlētāju globālajā finanšu ainavā. Tomēr šīs izaugsmes ēnas puse ir saistīta ar to, ka kriptoaktīvu sistēmu īpašības, piemēram, anonimitāte un decentralizācija, var tikt ļaunprātīgi izmantotas, lai slēptu ienākumus un izvairītos no nodokļiem. Cīņa pret ēnu ekonomiku Latvijā ir sena un sarežģīta, un tās mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kuras īstenošanai tiek pielietoti dažādi pasākumi, tostarp uzņēmējdarbības vides sakārtošana un labprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšana. Digitalizācija kopumā tiek uzskatīta par efektīvu rīku ēnu ekonomikas mazināšanā, ļaujot labāk identificēt riskus un uzlabot datu analīzi.
Ieviešot CARF un paplašinot CRS, Latvija pievienojas arvien pieaugošajam valstu lokam, kas apņēmušās nodrošināt lielāku pārredzamību digitālo aktīvu jomā. Starptautiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā ir atzīta par vienu no visefektīvākajiem instrumentiem cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodrošinot, ka ienākumi, kas gūti ārvalstīs, netiek slēpti no nacionālajām nodokļu administrācijām. Grozījumi paredz arī paplašināt mērķus, kuriem varēs izmantot no citu ES dalībvalstu nodokļu administrācijām saņemto informāciju, tādējādi stiprinot starpvalstu sadarbību finanšu noziegumu novēršanā.
Sadarbības līgumi un uzraudzība
Jaunās prasības izriet arī no noslēgtajiem Daudzpusējiem kompetento iestāžu līgumiem par automātisko informācijas apmaiņu saskaņā ar CARF un grozīto CRS. Šie līgumi paver iespējas informācijas apmaiņai ne tikai ar ES dalībvalstīm, bet arī ar trešajām valstīm, veidojot plašāku un efektīvāku uzraudzības tīklu.
Būtisku lomu kriptoaktīvu vides sakārtošanā spēlē arī Latvijas Banka, kas saskaņā ar MiCA regulu ir noteikta par kompetento iestādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzībai un licencēšanai. Šī regulējuma mērķis ir ne tikai nodrošināt tirgus attīstību, bet arī aizsargāt patērētājus un veicināt finanšu stabilitāti. Latvijas Banka aktīvi strādā, lai izveidotu nepieciešamo infrastruktūru un ekspertīzi šīs jomas efektīvai uzraudzībai.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Kriptoaktīvu caurskatāmības palielināšana ir komplekss process, kas prasa ne tikai normatīvā ietvara sakārtošanu, bet arī sabiedrības izpratnes veicināšanu par nodokļu saistībām digitālo aktīvu jomā. Pašreizējais Latvijas nodokļu režīms kripto biznesam šķiet relatīvi pievilcīgs, īpaši uzņēmumiem, taču pastāv izaicinājumi saistībā ar pieredzes trūkumu gan biznesa, gan nodokļu administrācijas pusē. Fiziskām personām Latvijā ienākums no kriptovalūtas tirdzniecības tiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli 25.5% apmērā.
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību un piesaistītu ārvalstu investīcijas, Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus, kas paredz uz trijiem gadiem (no 2025. gada sākuma līdz 2027. gada beigām) atcelt 3% iedzīvotāju ienākuma nodokli nerezidentu gūtajam ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Šis pasākums, kura lietderīgumu uzraudzīs Ekonomikas ministrija, ir mēģinājums padarīt Latviju konkurētspējīgāku starptautiskajā kripto tirgū.
Ēnu ekonomikas mazināšana ir nepārtraukts process, un digitālās finanšu vides attīstība rada jaunus izaicinājumus. Ieviešot starptautiskos ziņošanas standartus un stiprinot informācijas apmaiņu, Latvija sper nozīmīgu soli, lai nodrošinātu godīgāku un pārredzamāku nodokļu sistēmu visiem, vienlaikus veicinot digitālās ekonomikas potenciāla pilnīgu atraisīšanos valsts labā.
Sekojiet mums līdzi: