Rīga: +9°С
Ekonomikas vājais pulss un budžeta izaicinājumi
Lai gan Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādīja kaut nelielas dzīvības pazīmes, tās niecīgais 0,7% IKP pieaugums ir pilnīgi nepietiekams, lai ar patiesu optimismu raudzītos uz nākamā gada valsts budžetu. Šis skaitlis rada drūmu priekšstatu par valsts finanšu stabilitāti un nākotnes spēju segt arvien pieaugošās vajadzības.
Maksimālais papildu līdzekļu apjoms, kas izdevies “saskrāpēt” – un tie nav kredīti! – veidojas no 200 miljoniem eiro, pateicoties ienākumu daļas pieaugumam, un vēl 171 miljona eiro, samazinot dažādu ministriju izdevumus. Kopā tas dod pieticīgus 317 miljonus eiro.
Prioritātes un smagās izvēles
No šīs nelielās summas vismaz 130-150 miljoni, tātad praktiski puse, paredzēta demogrāfijai, lai palielinātu pabalstus ģimenēm ar bērniem (un pat ne visus pabalstu veidus!), bet pārējais, protams, tiks novirzīts aizsardzībai. Premjera sarakstā oficiāli ir trīs prioritātes: aizsardzība, demogrāfija un izglītība. Taču realitāte ir daudz skarāka.
Ikvienam ir skaidrs, ka nāksies meklēt papildu naudu arī veselības aprūpei. Pirmkārt, ja to nedarīs, tad, ņemot vērā kopējos budžeta izdevumus un ieņēmumus, finansējums veselības aprūpei nākamgad samazināsies pat procentuāli no IKP! Tas ir īpaši satraucoši, jo mūsu valsts jau tagad tērē medicīnai mazāk nekā lielākā daļa ES valstu, tostarp mūsu Baltijas kaimiņi.
Bez papildu līdzekļiem neizdosies palielināt kompensējamo medikamentu apjomu, un rindas uz diagnostikas kvotām un plānveida operācijām kļūs vēl šausminošāk garākas. Turklāt slimnīcas ir iegrimušas parādos un pašas, bez steidzamiem valsts budžeta ieguldījumiem, ar šīm milzīgajām saistībām netiks galā. Lai gan mediķu pieprasītie 200-300 miljoni eiro ir vienkārši neaizsniedzami (citādi par militāro izdevumu palielināšanu nāktos aizmirst), aptuveni 30-40 miljoni eiro steidzamām vajadzībām būs jāatrod. Īpaši atceroties par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kas liek politiķiem domāt par vēlētāju labsajūtu.
Milzu aizņēmumi un augošais parāds
Ja varas iestādes neplāno celt nodokļus, un šāds konceptuāls lēmums – nodokļus neaiztikt – ir pieņemts, tad atliek tikai viens ceļš: būtiski palielināt valsts parādus jeb ņemt jaunus kredītus. Ievērojama daļa šo kredītu tiks novirzīta tieši aizsardzībai, turklāt lauvas tiesa finansējuma jānāk no Briseles.
Eiropas Komisija, īpaši izveidota kredītfonda ietvaros drošības stiprināšanai, ir gatava piešķirt Latvijai ilgtermiņa aizņēmumu 5,6 miljardu eiro apmērā. Procenti par šo kredītu būs nelieli, taču neaizmirsīsim, ka tas joprojām ir kredīts, nevis dāvana. Kā mēs labi zinām, aizņemies svešu un uz laiku, bet atdod savējo – un uz visiem laikiem, turklāt ar procentiem.
Šī kredītlīnija paredz, ka Latvijai jāpiesaista partneris drošības projektu īstenošanai – piemēram, Lietuva vai Ukraina. No otras puses, ir pat grūti iedomāties, kādus vēl izdevumus valdībai būtu jāsamazina, lai nosegtu milzīgās aizsardzības vajadzības, ja ne ar aizņēmumiem.
Jāatzīmē, ka jau šobrīd valsts parāds veido gandrīz 49% no IKP, bet līdz 2029. gadam tas pārsniegs 54% no IKP. Galvenā “nepatīkamā” lieta ir tā, ka pat pārkreditējoties, ko Valsts kase (jāatzīst tās teicamā darbība!) veiksmīgi dara, ik gadu pieaug parāda apkalpošanas maksājumi. Aptuveni pēc diviem gadiem mēs maksāsim par parāda apkalpošanu jau miljardu eiro gadā! Ar šo naudu pietiktu gan visu bērnu pabalstu palielināšanai, gan problēmu risināšanai ar medicīnas pakalpojumu rindām pēc kvotām. Tas ir sāpīgs atgādinājums par iespējām, ko zaudējam.
Nākotnes ēnas un nodokļu slogs
Taisnība ir tiem, kas saka, ka 2026. gada budžets būs saspringtākais pēdējos gados. Taču, kā optimistiski vēsta tautas gudrība, nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Kur ir garantija, ka 2027. gadā ekonomika patiešām augs par 2,2%, kā šodien prognozē eksperti?! Un pēc tam militārās vajadzības valdība noteikti atkal gribēs palielināt, radot jaunu spiedienu uz jau tā vājo budžetu.
Tiesa, ir viena nianse – 2027. gada budžetu jau gatavos jauna valdība un pieņems jauns Saeima. Līdz nākamajām vēlēšanām – pašvaldībās un Eiropas Parlamentā – būs vairāk nekā divi gadi, un politiķi noteikti “uzdrošināsies”: sāks paaugstināt PVN likmes un citus nodokļus! Šī perspektīva rada bažas par iedzīvotāju finansiālo slogu un ekonomikas konkurētspēju nākotnē.
Sekojiet mums līdzi: