Latvijas nodokļu strupceļš: ASV investoru vilšanās un politiskā spēle Saeimā

Nodokļu sloga izlīdzināšana – jautājums, kas plosās Saeimā

Pēdējā pavasara–vasaras sesijas parlamenta sēdē tika izskatīts lēmumprojekts "Par ASV un citu ārvalstu investoru nodokļu sloga izlīdzināšanu Latvijā". Jautājums nebūt nav triviāls, it īpaši ņemot vērā plosīgo transatlantisko tirdzniecības karu, kas met ēnu uz starptautiskajām ekonomiskajām attiecībām.

Jautājums iestrēdzis un nerisinas

Par dokumenta nepieciešamību ar stingru nostāju iestājās Nacionālās apvienības aktīvais tribūns Artūrs Butāns:

— Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma rada nevienlīdzīgu nodokļu slogu ārvalstu, tostarp amerikāņu, individuālajiem investoriem, ja runājam par privātpersonām. Proti, dividendes no Latvijā reģistrētām sabiedrībām tiek apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, bet starptautisko nodokļu konvenciju atvieglojumi fiziskajām personām, nerezidentiem, netiek piemēroti. Kā rezultātā, konvencijas izpratnē, rodas nevis juridiski, bet faktiski dubulta nodokļu uzlikšana – situācija, kas ir netaisnīga un demotivējoša.

Šī netaisnība pret stratēģisko sabiedroto, kā norādīja deputāts, ir piesaistījusi pastiprinātu ASV Tirdzniecības palātas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un vairāku ministriju uzmanību. Pēc A. Butāna vārdiem, premjerministre Evika Siliņa "ir ļoti labi informēta par šiem jautājumiem", tomēr progress izpaliek.

— Iespējams, tā bija mūsu kļūda, mēs ticējām, ka valdība turēs savu solījumu un līdz noteiktam termiņam — 12. maijam — vienosies par risinājumu, kas apmierinātu visas puses. Mūsu vienīgā lūgums bija iesaistīt arī pašus investorus sarunā, lai nerastos situācija, ka tikai ministrijas savstarpēji meklē risinājumu. Rezultātā 12. maijs pagāja, pagāja arī 12. jūnijs. Jau vairāk nekā mēnesi darbs joprojām nekust no vietas, starp ministrijām notiek pasīva komunikācija, bet investoru iesaiste izpaliek, un šis stratēģiskais jautājums netiek atrisināts, — ar atklātu vilšanos secināja Butāns.

Vai trūkst mīlestības pret ASV?

Protams, visnopietnākā apsūdzība pašreizējai varai nav, piemēram, rusofobija (no tās tā vien nodrebētu no sajūsmas!) — bet gan iespējamais ASV mīlestības trūkums. Un šeit "Jaunā Vienotība" pieņēma izaicinājumu, izvirzot Saeimas priekšsēdētāja biedri Zandu Kalniņu-Lukaševicu. Viņa paziņoja:

— Latvijai ir ārkārtīgi svarīgi atrast risinājumu, kura rezultātā mūsu investīciju piesaistes politika būtu draudzīga gan mūsu stratēģiskajiem partneriem, tiem investoriem, kurus vēlamies piesaistīt no NATO un OECD valstīm, un vienlaikus šī nodokļu sistēma nekļūtu nedraudzīga Latvijas uzņēmējiem. Mums ir jāsabalansē šīs intereses, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.

"Jā, Finanšu ministrija nav ievērojusi uzdevumam doto termiņu," atzina Z. Kalniņa-Lukaševica, nenoliedzot kavēšanos. "Ir pagājis ilgs laiks, un šis uzdevums vēl nav izpildīts, un ir pamatoti Finanšu ministrijai par to atgādināt."

Taču tūlīt pat — lai Nacionālā apvienība, kas pašlaik lielās ar nokļūšanu Rīgas varā, tomēr zinātu savu vietu — koalīcijas lielākā lēdija "aicināja šo lēmumprojektu neiekļaut nākamajā Saeimas sēdē, bet nodot komisijai un turpināt ļoti aktīvu darbu…" Šāds solis tiek uztverts kā taktiska aizkavēšanās, nevis ātrs risinājums.

Tādējādi par bija tikai 37 deputāti, pret 1, bet atturējās — 48. Nacionālās apvienības izstrādāto priekšlikumu, par spīti tā svarīgumam, aizsūtīja garā plauktā!