Latvijas valsts pārņem LMT un Tet: ceļš uz jaunu attīstības ēru vai stratēģisks risks?

Valsts uzņemas kontroli pār LMT un Tet: Stratēģisks solis vai nezināma nākotne?

Latvijas valsts gatavojas vērienīgam solim telekomunikāciju un tehnoloģiju sektorā, plānojot pilnībā pārpirkt Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" daļas uzņēmumos "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Tet". Šis potenciālais darījums, kura vērtība varētu sasniegt pat 550–600 miljonus eiro, ir raisījis plašas diskusijas – no optimistiskām prognozēm par valsts ekonomikas stiprināšanu līdz bažām par neprognozējamām sekām.

Ceļš uz pilnu valsts kontroli: Sarunu maratons un cerības

Pēdējo gadu laikā notikušas intensīvas sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" par LMT un "Tet" nākotni. Galvenais sarunu temats ir bijis uzņēmumu sarežģītā īpašumtiesību struktūra, kas, pēc "Telia" pārstāvju teiktā, ir palēninājusi vērtības radīšanu un stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Lai gan sākotnēji tika izskatīti dažādi scenāriji, tostarp LMT un "Tet" apvienošana un akciju publiskais piedāvājums (IPO), galvenais virziens ir kļuvis skaidrāks: valsts vēlas pilnībā pārņemt kontroli. Šī iecere ir guvusi valdības atbalstu, un par darījuma vadīšanu atbildību uzņēmušies valsts kontrolētie enerģētikas un radio un televīzijas centru uzņēmumi – "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Tiek prognozēts, ka galīgā vienošanās varētu tikt parakstīta līdz 2025. gada beigām, un darījums pabeigts 2026. gada pirmajā pusgadā. Šis solis tiek uzskatīts par pagrieziena punktu, kas "Tet" un LMT pavērs jaunas attīstības iespējas jaunā īpašumtiesību modelī, potenciāli uzlabojot to konkurētspēju gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

LMT militārajā industrijā: Jaunas ambīcijas un nacionālās drošības aspekts

Viena no aizraujošākajām perspektīvām, kas saistīta ar LMT potenciālo pilnīgu nonākšanu valsts kontrolē, ir tā aktīvā iesaiste militāro tehnoloģiju attīstībā. Jau kopš 2017. gada LMT ir veiksmīgi strādājis šajā jomā, izstrādājot un eksportējot produktus, kas paredzēti aizsardzības vajadzībām. Uzņēmums ir izveidojis 5G testēšanas vidi Ādažu bāzē, sadarbojas ar NATO un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī attīsta tādus produktus kā "Viedsargs", viedās brilles un bezpilota sistēmas. Aptuveni 70% no saražotās produkcijas tiek eksportēts, un uzņēmums aktīvi piesaista finansējumu no Eiropas Savienības Aizsardzības fonda. Saeimas Nacionālās drošības komisija ir atzinusi LMT militārās industrijas projektu turpināšanu par nacionālās drošības jautājumu, uzsverot Latvijas nepieciešamību nodrošināt spējas pētīt un izstrādāt drošības un aizsardzības tehnoloģiju risinājumus. Šis aspekts ir īpaši nozīmīgs ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Kā norādījis komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis, ir nepieļaujami, ka atšķirīgie redzējumi par LMT attīstību starp Latvijas valsti un "Telia" varētu apdraudēt projektus, kas tiešā veidā saistīti ar valsts un sabiedroto bruņoto spēku aizsardzības spēju uzlabošanu.

Dažādie viedokļi: Prieks, skepse un korejiešu čeboli

Ziņas par valsts gatavību atpirkt LMT un "Tet" daļas ir izraisījušas pretrunīgas reakcijas. Daži uzņēmēji un politiķi, piemēram, Ģirts Rungainis, atzinīgi vērtē šo soli, uzsverot tautsaimniecībai svarīgo valsts kontroli pār stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem un to potenciālu attīstībā drošības tehnoloģiju jomā. Citi pauž skepsi, norādot, ka Latvijas valsts jau šobrīd ir vairākuma akcionārs abos uzņēmumos un saņem ievērojamas dividendes. Tiek uzdoti jautājumi par darījuma nepieciešamību un iespējamo finansiālo slogu valsts budžetam, lai gan sākotnēji premjerministre solījusi, ka netiks tērēti budžeta līdzekļi. Savukārt runājot par "korejiešu čeboliem" un to saistību ar telekomunikāciju uzņēmumu attīstību, tiek domāts par uzņēmējdarbības modeli, kas balstīts uz strauju un plašu diversifikāciju, it īpaši jaunās un perspektīvās nozarēs. Šajā kontekstā LMT vēlme attīstīties militārajā industrijā varētu tikt salīdzināta ar šādu stratēģiju – nevis fokusēties tikai uz tradicionālo telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, bet meklēt jaunas augstas pievienotās vērtības nišas. Tomēr ne visi atbalsta šādu virzienu, jo rodas jautājums, vai telekomunikāciju uzņēmumam ir jābūt "lādiņu rūpnīciņai". Kā norāda LSM, svarīgi ir saprast, kāda būs šī stratēģiskā virziena ietekme uz uzņēmuma pamatdarbību un kā tiks nodrošināta gan tehnoloģiskā, gan finansiālā ilgtspēja.