Lietavu radītie zaudējumi nenoslogo pārtikas cenas: Uzņēmēji pagaidām prognozes nemaina

Ilgstošo lietavu sekas: Uzņēmēji pagaidām neprognozē pārtikas cenu kāpumu

Lai gan šī gada vasara Latvijā ir bijusi ievērojami lietaināka nekā ierasts, radot ievērojamus zaudējumus lauksaimniecības ražām, pārtikas ražotāji pagaidām neprognozē būtisku kartupeļu čipsu, miltu vai rupjmaizes cenu celšanos. Situācija joprojām ir mainīga, jo ražas novākšana pilnā sparā turpinās, un tās apjoms un kvalitāte ir ļoti atšķirīga atkarībā no reģiona un konkrētās saimniecības.

Ražas novākšana un tās daudzveidīgā kvalitāte

Uzņēmums "Orkla Latvija", kas nodarbojas ar kartupeļu čipsu ražošanu, audzē kartupeļus aptuveni 500 hektāru platībā. Lielākā daļa šīs platības tiek apstrādāta sadarbībā ar vietējām zemnieku saimniecībām. Uzņēmuma pārstāve Laura Bagātā norāda, ka, lai gan tiek sekots līdzi ārkārtas situācijas attīstībai lauksaimniecībā, pagaidām nav pamata prognozēt kartupeļu trūkumu čipsu ražošanā. Viņa piebilst, ka pēdējie gadi kopumā ir bijuši izaicinoši, jo arī iepriekšējā gadā ražu apdraudēja gan sausums, gan nokrišņi, kas ietekmēja kartupeļu lielumu un kvalitāti, tomēr tas līdz šim nav atspoguļojies produktu cenās. Ilgstoša sadarbība ar pieredzējušiem zemniekiem tiek uzskatīta par būtisku priekšrocību.

Maizes ceptuves "Ķelmēni" saimnieks Juris Pavlovičs, kurš ik gadu saražo aptuveni 1000 tonnas rudzu maizes un pats audzē labību, atzīst, ka pārmitrie apstākļi kavē ražas novākšanu, un daļa ražas ir gājusi bojā. Neskatoties uz to, ka šogad graudus nevarēs pārdot, uzņēmumam paredzētajam produkcijas apjomam graudu pietiks, pateicoties iekrājumiem un sadarbībai ar citiem audzētājiem.

Graudu pārstrādes uzņēmuma "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils informē, ka ir pabeigta ziemas miežu kulšana, tiek noslēgta ziemas rapšu kulšana un atsākusies kviešu kulšana. Lai gan pilnīgus secinājumus par ražu vēl nevar izdarīt, pirmie ievāktie apjomi liecina par vidēji zemāku kvalitāti. Tomēr Amsils ir pārliecināts, ka Latvijā iekšējam patēriņam un pārstrādei graudu pietiks, neraugoties uz sarežģītajiem laika apstākļiem. Graudu cenas biržā patlaban ir samazinājušās, taču pilnvērtīgs iespaids par cenām būs vērtējams tikai rudenī.

Valdības reakcija un lauksaimniecības izaicinājumi

Lauksaimniecības nozares izcilie izaicinājumi šogad ir radījuši nopietnas bažas par tautsaimniecības stabilitāti, jo īpaši pārtikas drošību un cenu politiku. Atbildot uz postošajiem laikapstākļiem, valdība ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim. Šis solis ir nepieciešams, lai mazinātu plūdu un salnu radītās sekas un pasargātu zemniekus no finansiāla sabrukuma. Ziņojumi par lietavu un salnu skartajām platībām liecina par milzīgiem zaudējumiem, kas tiek lēsti desmitos miljonu eiro.

Kopš 2025. gada maija Latviju ir plosījušas ilgstošas un intensīvas lietavas, kas kopā ar pavasara salnām radījušas katastrofālas sekas. Maijā nokrišņu daudzums pārsniedza mēneša normu par 68%, jūnijā – par 30%, bet jūlijā situācija turpināja pasliktināties. Šie nokrišņi pārvērtuši laukus purvos, radot apstākļus, kur augu saknēm trūkst gaisa un tās noslāpst. Dažās saimniecībās trešdaļa stādu nespēj augt vai ir būtiski bojāti, kas tieši ietekmē komerciālo vērtību un ražas apjomu.

Dabas stihiju radītie zaudējumi ir ne tikai pašreizējās ražas iznīcināšana, bet arī bažas par nākamo gadu, jo nenokultajos laukos nav iespējams sēt ziemājus. Tas ietekmē ne tikai saistības par šā gada ražu, bet arī visas turpmākās lauksaimniecības procesus reģionā. Lai gan situācija Zemgalē nav tik kritiska kā citviet, arī tur lauki ir pārmitrināti, un kombaini grimst dubļos.

Izaicinājumi un prognozes nākotnei

Klimata pārmaiņas un nelabvēlīgie laikapstākļi kļūst par arvien lielāku izaicinājumu Latvijas lauksaimniecībai. Lai gan "Orkla Latvija" pārstāve norāda, ka izdevumi par rapšu eļļu pieaug ne tikai dēļ sliktās ražas, bet arī lauksaimniecības platību samazināšanās, uzņēmums ir apzinājis dažādus piegādātājus, lai nodrošinātu izejvielu pieejamību. Izejvielu cenu svārstības nav nekas neparasts, un galvenais nosacījums ir plānošana un alternatīvu variantu sagatavošana.

Latvijas Banka savās makroekonomiskajās prognozēs norāda, ka inflācijas pieaugumu virza pārtikas cenas, ko savukārt sadārgina norises globālajos izejvielu tirgos. Lai gan šogad inflācija Latvijā ir bijusi straujāka nekā citviet, tuvākajos gados tiek prognozēta mērenāka inflācija. Valdības izsludinātā ārkārtējā situācija ir paredzēta, lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem, ļaujot novērtēt iespēju nepiemērot soda sankcijas par līgumsaistību neizpildi, tādējādi palīdzot saimniecībām saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā. Tāpat tiek meklēti risinājumi kompensācijām no Eiropas Savienības budžeta.