Rīga: +17.2°С
Papildu ienākumu veidošana vecumdienām: stratēģija finansiālai brīvībai
Daudzi no mums sapņo par mierpilnām un pārtikušām vecumdienām, kurās ikdiena nav apgrūtināta ar finansiālām raizēm. Taču realitāte liecina, ka valsts nodrošinātā pensija bieži vien veido vien nelielu daļu no ienākumiem, kas bija pirms pensionēšanās. Latvijā valsts izmaksātā pensija vidēji veido vien 52,8% no personas pirmspensijas ienākumiem, kas ne tuvu nav pietiekami, lai uzturētu līdzšinējo dzīves kvalitāti un nodrošinātu finansiāli stabilas vecumdienas . Lai sasniegtu komfortablu dzīves līmeni, eksperti iesaka, ka pensijai vajadzētu sasniegt vismaz 70–80% no iepriekšējiem ienākumiem. Tieši tādēļ 3. pensiju līmenis kļūst par nenovērtējamu instrumentu, kas ļauj jau laikus rūpēties par savu nākotni, radot papildu uzkrājumus un nodrošinot iespēju dzīvot bez liekiem ierobežojumiem.
Mīti un patiesība par 3. pensiju līmeni: vai tiešām vēl par agru?
Nereti dzirdam aizbildinājumus: "Līdz pensijai vēl tālu!" vai "Es tik ilgi nenodzīvošu...". Tomēr šie uzskati ir vairāk mīti nekā patiesība, kas traucē pieņemt tālredzīgus finanšu lēmumus. Patiesībā ieguldīt 3. pensiju līmenī nekad nav par agru – tieši otrādi, jo ātrāk sākat, jo iespaidīgāku kapitālu laika gaitā ir iespējams uzkrāt. Piemēram, uzsākot iemaksu veikšanu jau 25 gadu vecumā un sākotnēji ik mēnesi ieguldot vien 50 eiro, līdz pensijas vecuma sasniegšanai iespējams uzkrāt pat vairāk nekā 155 tūkstošus eiro . Savukārt, ja šādus uzkrājumus sāk veikt tikai no 40 gadu vecuma, summa būtiski atšķiras – tie varētu būt aptuveni 44 tūkstoši eiro . Šis ir spilgts pierādījums salikto procentu brīnumainajam spēkam, kas laika gaitā spēj pārvērst nelielas regulāras iemaksas par iespaidīgu kapitālu.
Mīts par "nenodzīvošanu līdz pensijai" arī strauji zaudē pamatu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējais paredzamais dzīves ilgums Latvijā pakāpeniski pieaug, un prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam tas pārsniegs 80 gadus . Tas nozīmē, ka pensijā pavadīsim arvien vairāk gadu, un tādēļ ir vitāli svarīgi nodrošināties ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai šie gadi būtu piepildīti un bezrūpīgi. No 2025. gada 1. janvāra pensijas piešķiršanas vecums Latvijā ir noteikts 65 gadi .
Elastība un valsts atbalsts: veiksmes atslēgas
Viena no 3. pensiju līmeņa lielākajām priekšrocībām ir tā elastība. Dalība šajā pensiju līmenī ir brīvprātīga, un iemaksu apjomu, kā arī regularitāti katrs var noteikt individuāli, pielāgojot to savai esošajai finanšu situācijai . Tas nozīmē, ka pat nelielas, bet regulāras iemaksas var nodrošināt stabilu ieguldītā kapitāla pieaugumu. Turklāt, mainoties darba statusam vai pieaugot ienākumiem, ieteicams palielināt arī ikmēneša iemaksu apjomu, maksimāli izmantojot uzkrāšanas potenciālu .
Valsts aktīvi veicina iedzīvotāju iesaisti 3. pensiju līmenī, piedāvājot dāsnu atbalstu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu. Ikvienam 3. pensiju līmeņa dalībniekam ir iespēja saņemt atpakaļ 25,5% IIN par gada laikā veiktajām iemaksām . Šī atmaksa tiek piešķirta par summām, kas nepārsniedz 10% no bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā . Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, informācija par veiktajām iemaksām automātiski nonāk sistēmā, padarot procesu vienkāršu un pieejamu . Atgūtos līdzekļus var ieguldīt atpakaļ pensiju 3. līmenī, tādējādi vēl vairāk vairojot uzkrāto kapitālu un saņemot vēl lielāku atdevi ilgtermiņā . Svarīgi atzīmēt, ka arī darba devējiem ir izdevīgi veikt iemaksas savu darbinieku 3. pensiju līmenī, jo tas sniedz nodokļu atvieglojumus abām pusēm un veicina darbinieku finansiālo drošību .
Plāna izvēles nozīme un tirgus svārstības
Pensiju uzkrājuma veidošana ir ilgtermiņa projekts, un tā rezultātu būtiski ietekmē ne tikai iemaksu apmērs un biežums, bet arī atbilstoša pensiju plāna izvēle. Ir vitāli svarīgi izvēlēties savam vecumam piemērotu plānu, lai maksimāli izmantotu finanšu tirgu dotās iespējas un vienlaikus pasargātu uzkrājumu no akciju tirgu īstermiņa svārstībām . Gados, kad līdz pensijai vēl ir daudz laika (piemēram, 15 vai vairāk gadu), ieteicams izvēlēties augstāka riska plānus ar lielāku akciju īpatsvaru, jo tie vēsturiski uzrāda augstāku ienesīgumu ilgtermiņā, neskatoties uz īstermiņa svārstībām . Savukārt, tuvojoties uzkrājuma izņemšanas termiņam, eksperti iesaka mainīt pensiju plānu uz konservatīvāku, samazinot ieguldījumu akcijās īpatsvaru, lai pasargātu jau uzkrātās vērtības no pēkšņām tirgus korekcijām .
Svarīgi atcerēties, ka finanšu tirgos svārstības ir normāla parādība. Pēdējo gadu dati liecina, ka, lai gan ir bijuši kritumi (piemēram, 2020. gadā Covid-19 dēļ vai 2022. gadā inflācijas ietekmē), ilgtermiņā pensiju plāni ir uzrādījuši pozitīvu ienesīgumu, kompensējot īstermiņa zaudējumus un pat pārsniedzot inflāciju . Tādēļ, redzot īstermiņa negatīvus rādītājus, nevajadzētu krist panikā un nekavējoties mainīt plānu – lēmumi jāpieņem, balstoties uz ilgtermiņa perspektīvu, vismaz 5-10 gadu griezumā . Pensiju fondu aktīvu vērtība 2024. gadā uzrādīja ievērojamu pieaugumu par 21.1%, sasniedzot gandrīz miljardu eiro (981.9 miljoni eiro), un dalībnieku iemaksas pieauga par 19.4%, sasniedzot 135.5 miljonus eiro . Tas apliecina pieaugošo iedzīvotāju apziņu par nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu savām vecumdienām.
Ceļš uz finansiāli pārtikušām vecumdienām
Pensiju 3. līmenis nav tikai finanšu instruments; tas ir tiltos uz drošāku un brīvāku nākotni. Tā ir iespēja ikvienam uzņemties atbildību par savu labklājību vecumdienās, nepaļaujoties tikai uz valsts nodrošinātajām garantijām. Regulāras, kaut vai nelielas iemaksas, apzinīga pensiju plāna izvēle un, pats galvenais, pacietība un tālredzība ļaus jums uzkrāt nozīmīgu kapitālu. Atcerieties, ka uzkrātais kapitāls ir mantojams un ir pieejams jau no 55 gadu vecuma , sniedzot papildu drošības spilvenu un izvēles brīvību brīdī, kad valsts pensijas vecums sasniegs 65 gadus . Sākot veidot uzkrājumus šodien, mēs radām iespēju, lai vecumdienas būtu nevis izdzīvošanas periods, bet gan laiks, ko baudīt ar sirdsmieru un finansiālu pārliecību.
Sekojiet mums līdzi: