Pieci Latvijas uzņēmumi iekļuvuši reģiona 500 lielāko topā, taču izaicinājumi saglabājas

Latvijas uzņēmumu sniegums Centrālās un Austrumeiropas topā: atziņas un izaicinājumi

Globālās risku pārvaldības kompānija "Coface" ir publiskojusi ikgadējo pētījumu par ekonomisko situāciju Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā, atklājot, ka pieci Latvijas uzņēmumi iekļuvuši 500 lielāko reģiona kompāniju sarakstā. Lai gan šis sasniegums apliecina Latvijas uzņēmējdarbības klātbūtni un potenciālu, kopējie rezultāti gan neiepriecina, norādot uz vairākiem būtiskiem izaicinājumiem.

Vispārējā reģiona ekonomiskā aina

Pētījums atklāj, ka 2024. gadā CAE reģionā vērojama trausla ekonomikas atveseļošanās, ko raksturo inflācijas straujš kritums, taču vienlaikus arī mērena un nevienmērīga izaugsme, vidēji aptuveni 2%. Pēc 2022.–2023. gada krīzes gadiem, kad inflācija sasniedza pat 10%, tā samazinājusies līdz aptuveni 3%. Tomēr, neskatoties uz šo pozitīvo tendenci, kopējais apgrozījums 500 lielāko reģiona uzņēmumu vidū ir sarucis par 3.7%, galvenokārt naftas ķīmijas nozares krituma dēļ. Vidējais apgrozījums tomēr pieaudzis par 3.1%, kas signalizē par stabilākiem apstākļiem plašākā ekonomikā. Tomēr peļņas rādītāji ir zem spiediena – neto peļņas maržas samazinājušās no 4% līdz 3.2%, ko ietekmē pieaugošās darbaspēka izmaksas un augstākas finansēšanas izmaksas. Stipra mājsaimniecību patēriņa un Eiropas Savienības fondu plūsma gan sniedz atbalstu ekonomikai .

Reģiona korporatīvie līderi demonstrējuši gan atjautību, gan stratēģisku elastību, pielāgojoties nepastāvīgajiem apstākļiem un uzturot izaugsmi. Tomēr pastāv arī riski, piemēram, tirdzniecības konflikti un globālā pieprasījuma mazināšanās .

Latvijas uzņēmumu vieta reģionā un izaicinājumi

Lai gan precīzs piecu Latvijas uzņēmumu nosaukumu un to pozīciju saraksts šajā "Coface" pētījumā nav detalizēti atklāts, pieejamā informācija liecina par vispārējām tendencēm reģionā, kurās Latvijas uzņēmumiem nākas konkurēt. Salīdzinājumā ar Baltijas valstu kopējo situāciju, kurā Lietuva šogad ieņem 38. vietu pasaules konkurētspējas reitingā, Igaunija 33. vietu un Latvija 38. vietu , redzams, ka Latvijas konkurētspēja ir uzlabojusies, tomēr joprojām pastāv ievērojami izaicinājumi, īpaši salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Lai gan uzņēmumu skaits Latvijā turpina pieaugt, pusgadā reģistrēti vairāk nekā 5000 jauni uzņēmumi , investīciju apjoms Latvijas privātajā sektorā ir ievērojami zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs .

Šis investīciju deficīts ir viens no faktoriem, kas rada atšķirības ekonomiskajā attīstībā starp Baltijas valstīm. Latvijas uzņēmumi inovācijās un darbiniekos arī investē mazāk . Lai gan "Coface" pētījumā nav tieši minēts Latvijas uzņēmumu finansiālais stāvoklis, cita informācija par Baltijas reitingiem liecina, ka, lai gan Latvijas uzņēmumu pārstāvniecība Baltijas Top 50 lielāko uzņēmumu vidū ir pieticīga (tikai 8 no 50), tomēr pelnošākā kompānija reģionā ir tieši no Latvijas – "Latvenergo" . Tas norāda uz atsevišķu Latvijas uzņēmumu spēcīgo pozīciju un konkurētspēju, taču vispārējā aina ir raibāka.

Sektoru dinamika un peļņas spiediens

"Coface" pētījums par 2024. gadu uzrāda, ka kopējais apgrozījums 500 lielāko CAE uzņēmumu vidū ir samazinājies par 3.7%, galvenokārt naftas ķīmijas nozares krituma dēļ . Šī tendence atspoguļo globālās ekonomikas izaicinājumus, ieskaitot pieaugošās darbaspēka izmaksas un augstākas finansēšanas izmaksas, kas rada spiedienu uz uzņēmumu peļņu. Neto peļņas maržas visā reģionā samazinājušās no 4% līdz 3.2% . Lietuvā, piemēram, reģistrēts būtisks ekonomikas prognozes samazinājums, tomēr Polija un Lietuva gūst priekšrocības no diversifikācijas stratēģijām un investīcijām infrastruktūrā .

Rumānija, kas ieņem ceturto vietu CAE Top 500 sarakstā ar 56 uzņēmumiem, saskaras ar būtisku peļņas kritumu (par 70%), ko veicina neilgtspējīga algu izaugsme un palielināti operacionālie izdevumi. Tomēr Rumānijas uzņēmumi joprojām saglabā augstas maržas un spēcīgu parādu atmaksas spēju . Arī Latvijas uzņēmumiem, lai gan specifiski dati nav minēti, nākas saskarties ar līdzīgiem spiedieniem, kas varētu ietekmēt to konkurētspēju reģiona līmenī.

Perspektīvas un valsts atbalsts

Lai gan kopējā aina CAE reģionā ir piesardzīgi optimistiska, saglabājas neskaidrība, ko pastiprina globālie tirdzniecības konflikti un ģeopolitiskā spriedze . Latvijas ekonomikas perspektīvas 2025. gadam liecina par mērenu izaugsmes paātrināšanos, ko veicinās patēriņa pieaugums un ES fondu plūsma. Tomēr riski, kas saistīti ar reģiona drošības situāciju un tirdzniecības politikas izmaiņām, joprojām ir būtiski .

Valdība plāno stiprināt uzņēmējdarbības konkurētspēju, investējot 250 miljonus eiro dažādos atbalsta pasākumos, ieskaitot augstas pievienotās vērtības investīciju piesaisti, inovāciju atbalstu, digitalizāciju un eksportspējas veicināšanu . Īpašs uzsvars tiek likts uz inovāciju attīstību, jaunuzņēmumu ekosistēmas atbalstu un eksporta veicināšanu. Valsts centieni sakārtot uzņēmējdarbības vidi un mazināt administratīvo slogu ir ļoti svarīgi, lai Latvijas uzņēmumi spētu ne tikai saglabāt savas pozīcijas reģiona lielāko uzņēmumu vidū, bet arī uzlabot tās, sekmējot tautsaimniecības kopējo izaugsmi un konkurētspēju pasaules mērogā .