Rīga: +22.1°С
Vēsturisks solis izglītības finansēšanā: Saeima atbalsta jauno "Programma skolā" modeli, cerot uz taisnīgumu un kvalitāti
Ceturtajā jūnija ceturtdienā Latvijas Republikas Saeima pavēra durvis būtiskām pārmaiņām izglītības sistēmas sirdī – skolotāju darba samaksas finansēšanas kārtībā. Pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā deleģē Ministru kabinetam atbildību izstrādāt smalki nostrādātus noteikumus, kas definēs kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalīsies pedagogu atalgojuma finansēšanā . Šis lēmums iezīmē jaunas ēras sākumu, ar cerību kliedēt gadiem krājušos spriedzi un nevienlīdzību, ko radījis līdzšinējais modelis.
Atvadīšanās no principa "Nauda seko skolēnam"
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neslēpj, ka pašreizējais modelis "Nauda seko skolēnam", kas savulaik varbūt šķita inovatīvs, laika gaitā ir sevi izsmēlis un kļuvis par apgrūtinājumu . Tas ir kā vecs, izdiluši apģērbs, kas vairs nekalpo tam, kam paredzēts. Šis princips, kurā finansējums skolas uzturēšanai un, galvenokārt, skolotāju algām, ir tieši atkarīgs no skolēnu skaita , ir radījis dramatisku nevienlīdzību un sadrumstalotību . Īpaši sāpīgi tas skar skolas reģionos, kur demogrāfiskās tendences ir nežēlīgas un skolēnu skaits nepielūdzami sarūk . Latgales pedagogi pat asi kritizējuši šo modeli, norādot, ka tas faktiski veicina mazo lauku skolu slēgšanu un reģionu degradāciju . Skolotāji mazākās skolās bieži strādā ar mazākām slodzēm vai apvienotās klasēs, saņemot mazāku atalgojumu, lai gan viņu darba ieguldījums izglītības kvalitātē ir tikpat nozīmīgs .
"Programma skolā" – jauns ceļš uz taisnīgumu un efektivitāti
Atbilde uz šīm sāpēm ir jaunais finansēšanas modelis, kas dēvēts poētiskā vārdā – "Programma skolā" . Tā būtība ir fundamentāli mainīt pieeju: nauda vairs nesekos aklā skrējienā katram atsevišķam skolēnam, bet gan sekos pašai izglītības programmai un tās kvalitatīvai īstenošanai . Tas nozīmē, ka valsts mērķdotācija pedagogu darba samaksai būs ciešāk sasaistīta ar skolas īstenoto programmu apjomu, klašu komplektāciju un citiem kvalitatīviem kritērijiem, nevis tikai ar vienkāršu audzēkņu uzskaiti . IZM uzsver, ka šis modelis ir nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības un resursu pārvaldību, kā arī, pats galvenais, garantētu taisnīgāku un konkurētspējīgāku atalgojumu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai skolēnu skaita svārstībām tajā .
Kritēriji, kas veidos nākotnes skolu ainavu
Lai "Programma skolā" varētu pilnvērtīgi darboties, IZM uzdevums ir līdz likumprojekta otrajam lasījumam, kas plānots rudenī (precīzāk, noteikumu projektu IZM plāno sagatavot līdz 15. septembrim ), izstrādāt konkrētus kritērijus . Šie kritēriji noteiks, kuras pašvaldības un skolas saņems pilnu valsts finansējumu mērķdotācijām. Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pilnā apmērā saņems tās pašvaldības, kuru skolu tīkls būs sakārtots atbilstoši ministrijas piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem . Šie kvantitatīvie rādītāji tiks noteikti, balstoties uz "optimālās klases" pieeju, ņemot vērā skolas atrašanās vietu un klašu grupas (1.-4., 5.-6., 7.-9., 10.-12. klases) .
Tomēr šie kritēriji raisa karstas diskusijas. Ko darīt ar skolām, kas šos skaitliskos rādītājus nesasniegs? Likumprojekts paredz, ka šādām iestādēm valsts finansējums 1.-9. klašu posmā tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam pret noteikto optimālo . Atlikusī summa būs jāfinansē no pašvaldības budžeta – scenārijs, kas mazākām pašvaldībām varētu sagādāt pamatīgas galvassāpes. Vidusskolu posmā (10.-12. klases) valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kas atbilst optimālā skolēnu skaita kritērijiem, pieļaujot noteiktu novirzi . Tās vidusskolas, kuras kritērijus neizpildīs, trūkstošo finansējumu arīdzan meklēs pašvaldību maciņos . Ir gan svarīgi, ka tiek domāts par "pieejamības skolām" – tām, kas neatbildīs kvantitatīvajiem kritērijiem, bet kuru pastāvēšana ir būtiska, lai nodrošinātu izglītības pieejamību skolēniem, kuriem citādi nāktos mērot pārāk tālu ceļu līdz tuvākajai skolai . Deputāti uzsvēruši, ka jāvērtē tieši attālums no skolēna dzīvesvietas, nevis tikai attālums starp skolām .
Finansējuma labirints un pakāpeniskā ieviešana
Šī ambiciozā reforma, kā jau liela mēroga pārmaiņas, prasa ievērojamus finanšu resursus . Lai gan Saeimas atbalsts pirmajā lasījumā ir nozīmīgs solis, jautājums par nepieciešamo miljonu atrašanu joprojām karājas gaisā . Valdība ir vienojusies, ka "Programma skolā" pilnā apmērā tiks ieviesta no 2026. gada 1. septembra , taču ceļš līdz tam būs pakāpenisks. Pārejas process sāksies ar atbalsta personāla (psihologu, logopēdu, speciālo pedagogu) darba samaksas nodrošināšanu . Šim mērķim 2025. gadā četros mēnešos būs nepieciešami papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026. gadā – 12,9 miljoni eiro .
IZM aprēķini liecina, ka reformas pilnīgai īstenošanai no 2026. gada būs nepieciešami papildu 35,7 līdz 36,3 miljoni eiro, savukārt no 2027. gada un turpmāk – iespaidīgi 107,2 līdz 107,24 miljoni eiro katru gadu . Šo līdzekļu piešķiršana tiks izskatīta valsts budžeta izstrādes gaitā nākamajiem gadiem . Lai gan pāreja uz jauno modeli noteikta kā viena no prioritātēm budžeta sagatavošanā , finansiālā realitāte var radīt izaicinājumus, ņemot vērā valsts kopējās fiskālās iespējas un citas prioritātes, piemēram, valsts aizsardzību .
Cerības un izaicinājumi
Grozījumu atbalstīšana pirmajā lasījumā dod spēcīgu signālu par valsts apņemšanos sakārtot izglītības finansēšanu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre uzsvērusi, ka šīs izmaiņas ir ļoti būtiskas, lai nodrošinātu augstvērtīgas izglītības pieejamību visās pašvaldībās un, kas ne mazāk svarīgi, taisnīgāku un konkurētspējīgāku atalgojumu skolotājiem . Tāpat reforma paredz palielināt skolu direktoru autonomiju mācību darba plānošanā, sniedzot viņiem lielākas iespējas veidot spēcīgas pedagogu komandas un nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu .
Tomēr ceļš nebūs viegls. Pašvaldību bažas par finansējuma slogu, īpaši attiecībā uz skolām, kas neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, ir pamatotas un prasa rūpīgu dialogu un risinājumus . Izšķiroša loma būs IZM izstrādātajiem noteikumiem un tajos definētajiem kritērijiem. Sabiedrība un, jo īpaši, pedagogi, pašvaldības un skolēnu vecāki ar vērīgām acīm sekos līdzi tālākajam procesam, cerot, ka "Programma skolā" patiešām kļūs par izrāvienu ceļā uz labāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku izglītības sistēmu Latvijā.
Sekojiet mums līdzi: