Rīga: +18.3°С
Latvijas tiesiskajā vidē atkal uzvirmojis jautājums par pašvaldību tiesībām un to robežām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā. Šoreiz uzmanības centrā nonākuši divi Pierīgas novadi – Mārupe un Salaspils –, kuru īstenotā prakse, apliekot ar paaugstināto 3% NĪN likmi ekspluatācijā nenodotas būves, kurām joprojām ir spēkā esoša būvatļauja, ir nonākusi Tiesībsarga redzeslokā. Tiesībsargs, saskatot šajā rīcībā klaju prettiesiskumu, ir vērsies Ģenerālprokuratūrā, aicinot izvērtēt abu pašvaldību lēmumu tiesiskumu un pamatotību. Šis gadījums izgaismo būtiskas sistēmiskas nepilnības un neskaidrības normatīvajos aktos, kas pašvaldībām rada telpu dažādām interpretācijām, bet iedzīvotājiem – nesamērīgu finansiālo slogu un tiesisko nenoteiktību.
Tiesībsarga Arguments: Derīga Būvatļauja nav Sodāma
Tiesībsarga biroja paustais viedoklis ir nepārprotams un balstīts uz spēkā esošo likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” (NĪN likums) interpretāciju. Paaugstināto 3% NĪN likmi drīkst piemērot tikai tām būvēm, kurām ir beidzies kopējais būvdarbu veikšanas termiņš un līdz ar to nav derīgas būvatļaujas. NĪN likuma 3. panta pirmā daļa un tās 6. prim punkts nosaka, ka pašvaldības var savos saistošajos noteikumos paredzēt 3% likmes piemērošanu būvēm, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums. Taču tiesību norma, kā norāda Tiesībsargs, ir interpretējama tādējādi, ka kopējais būvdarbu termiņš ietver gan sākotnēji būvatļaujā noteikto maksimālo termiņu (parasti 8 gadi jaunām būvatļaujām, sākot no 2014. gada 1. oktobra ), gan arī termiņu, uz kuru būvatļauja ir pagarināta. Līdz ar to, ja īpašumam ir derīga, kaut arī pagarināta, būvatļauja, pašvaldībai nav tiesiska pamata piemērot paaugstināto nodokļa likmi.
Tiesībsargs šajā jautājumā nav vientuļš cīnītājs. Arī Finanšu ministrija ir paudusi saskanīgu viedokli, un jau 2022. gadā Finanšu un Ekonomikas ministrijas bija nosūtījušas pašvaldībām informatīvu vēstuli ar šādu likuma normas skaidrojumu, lai nodrošinātu vienotu praksi visā valstī. Neskatoties uz šiem skaidrojumiem, Mārupes un Salaspils novadi, kā apgalvo Tiesībsarga birojs, turpina piemērot 3% likmi arī īpašumiem ar derīgu būvatļauju, radot situāciju, kas ir pretrunā ar likuma garu un Tiesībsarga interpretāciju.
Pašvaldību Rīcības Motīvi un Sekas
Kāpēc pašvaldības izvēlas piemērot stingrāku pieeju, ignorējot Tiesībsarga un pat atbildīgo ministriju skaidrojumus? Viens no biežāk minētajiem argumentiem par labu paaugstinātās NĪN likmes piemērošanai nepabeigtām būvēm ir vēlme stimulēt īpašniekus ātrāk pabeigt būvniecību un nodot objektus ekspluatācijā. Nepabeigtas un gadiem ilgi pamestas būves patiešām var degradēt vidi un radīt vizuālu un pat fizisku apdraudējumu. Paaugstinātā nodokļa likme tiek uzskatīta par instrumentu, kā mudināt īpašniekus sakārtot savus īpašumus.
Tomēr, piemērojot šo likmi būvēm ar derīgu būvatļauju, pašvaldības faktiski soda īpašniekus par to, ka viņi izmanto būvatļaujā noteikto vai pagarināto būvdarbu veikšanas termiņu. Būvniecības process bieži vien ir sarežģīts un laikietilpīgs, īpaši individuālo māju būvniecībā, kurā var rasties neparedzēti apstākļi, kavējumi vai finansiālas grūtības. Turklāt, kā izgaismojās Tiesībsarga pārbaudes lietā (lai gan tā attiecās uz citu pašvaldību, problēma ir sistēmiska), būvju kadastrālās uzmērīšanas un citu ar nodošanu ekspluatācijā saistīto procedūru veikšana var aizņemt ilgu laiku, un kavējumi nereti rodas no valsts iestāžu puses, nevis īpašnieka vainas dēļ. Šādā situācijā piemērot 3% NĪN likmi ir ne tikai juridiski apšaubāmi, bet arī dziļi netaisnīgi pret iedzīvotājiem, kuri cenšas rīkoties likuma ietvaros.
Mārupes un Salaspils pašvaldību saistošie noteikumi paredz paaugstinātās likmes piemērošanu būvēm, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums. Tiesībsarga ieskatā, šo normu interpretācija, ignorējot derīgas būvatļaujas esamību, ir kļūdaina. Šāda prakse ne tikai rada finansiālu slogu īpašniekiem (nodoklis tiek rēķināts no lielākās zemes vai būves kadastrālās vērtības ), bet arī grauj iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldei un pašvaldību rīcības tiesiskumam. Iedzīvotājiem nav jāsaskaras ar situāciju, kurā pašvaldības kļūdaini interpretē likumus.
Ģenerālprokuratūras Loma un Iespējamie Attīstības Scenāriji
Tiesībsarga vēršanās Ģenerālprokuratūrā nav formāls žests. Prokuratūrai Latvijas tiesību sistēmā ir svarīga loma tiesiskuma uzraudzībā. Prokuratūras likums piešķir prokuroram tiesības veikt pārbaudes par normatīvo aktu piemērošanas tiesiskumu valsts un pašvaldību institūcijās un amatpersonu darbībā. Ja prokurors konstatē normatīvo aktu pārkāpumus, viņam ir tiesības iesniegt protestu vai ierosināt administratīvā akta atcelšanu vai grozīšanu.
Šajā konkrētajā gadījumā Ģenerālprokuratūrai būs jāizvērtē, vai Mārupes un Salaspils pašvaldību saistošie noteikumi un uz to pamata pieņemtie lēmumi par paaugstinātās NĪN likmes piemērošanu atbilst likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normām un Tiesībsarga sniegtajai interpretācijai, kas saskan ar Finanšu ministrijas nostāju.
Iespējamie attīstības scenāriji ir vairāki. Pirmkārt, Ģenerālprokuratūra varētu atzīt Tiesībsarga argumentus par pamatotiem un ierosināt pašvaldībām atcelt vai grozīt savus saistošos noteikumus un veikt pārrēķinu par prettiesiski iekasētajiem nodokļiem. Šāds iznākums būtu milzīgs atvieglojums daudziem īpašniekiem un kalpotu kā spēcīgs signāls citām pašvaldībām, ka likumu interpretācijai ir jābūt vienotai un balstītai uz tiesiskuma principiem.
Otrkārt, Ģenerālprokuratūra varētu nonākt pie atšķirīga secinājuma un uzskatīt, ka pašvaldību rīcība ir tiesiska. Šādā gadījumā situācija kļūtu vēl sarežģītāka, radot pretrunu starp valsts institūciju – Tiesībsarga, Finanšu ministrijas un Prokuratūras – viedokļiem. Tas, visticamāk, novestu pie tiesvedībām, kurās galīgo vārdu teiktu administratīvās tiesas. Tiesu praksē jau ir tikuši skatīti gadījumi par NĪN piemērošanu nepabeigtām būvēm , un jauna, plaša tiesvedību sērija radītu papildu slodzi tiesu sistēmai un tiesisko nenoteiktību sabiedrībā.
Treškārt, šī situācija varētu kalpot kā katalizators nepieciešamajiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai novērstu divdomības un skaidri definētu paaugstinātās likmes piemērošanas gadījumus. Valdība jau ir atzinusi nepieciešamību skaidrāk definēt NĪN piemērošanu būvēm bez derīgas būvatļaujas un vērtē iespējas ieviest atvieglojumus būvēm, kas tiek nodotas ekspluatācijā noteiktā termiņā. Tiesībsargs savā atzinumā arī aicināja Ministru kabinetu izstrādāt likuma grozījumus. Šādi grozījumi varētu sniegt tik ļoti nepieciešamo skaidrību un novērst turpmākas domstarpības starp pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Sistēmisks Skatījums un Plašākas Implikācijas
Šis gadījums Mārupes un Salaspils novados nav izolēts incidents, bet gan simptoms plašākām problēmām sistēmā. Tas atklāj saspīlējumu starp pašvaldību autonomiju lēmumu pieņemšanā un nepieciešamību nodrošināt vienotu tiesiskās vides piemērošanu visā valstī. Pašvaldībām, protams, ir tiesības noteikt NĪN likmes savā teritorijā, taču tām ir jārīkojas likuma ietvaros un jāievēro augstāka juridiskā spēka normas un to būtība.
Šāda pašvaldību rīcība, kas, iespējams, balstīta uz kļūdainu likuma interpretāciju vai vēlmi paaugstināt budžeta ieņēmumus uz iedzīvotāju rēķina, var radīt bīstamu precedentu. Tas liecina par nepietiekamu Tiesībsarga un ministriju skaidrojumu ievērošanu, vai arī par apzinātu rīcību, kas cer uz izdevīgu interpretāciju tiesā vai citā instancē. Neatkarīgi no motīviem, sekas gulstas uz iedzīvotājiem, kuri saskaras ar neparedzētiem un, iespējams, nepamatotiem maksājumiem.
Šis gadījums uzsver arī nepieciešamību stiprināt centrālo iestāžu (Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas) uzraugošo un metodisko lomu attiecībā uz pašvaldību lēmumiem, īpaši nodokļu jomā. Lai gan pašvaldības ir autonomi subjekti, to rīcībai jābūt saskaņotai ar valsts kopējo tiesisko un ekonomisko politiku.
Visbeidzot, situācija ap NĪN piemērošanu nepabeigtām būvēm liecina par to, cik būtiski ir regulāri pārskatīt un precizēt normatīvos aktus, lai tie atspoguļotu reālo dzīves situāciju un neradītu pamatu pretrunīgām interpretācijām. Tiesiskai skaidrībai ir jābūt prioritātei, lai gan pašvaldības, gan iedzīvotāji varētu rīkoties ar pārliecību par savām tiesībām un pienākumiem.
Kamēr Ģenerālprokuratūra veiks savu izvērtējumu, Mārupes un Salaspils novadu iedzīvotāji, kuru īpašumiem ar derīgu būvatļauju tiek piemērota paaugstinātā NĪN likme, atrodas neapskaužamā situācijā. Viņi ir spiesti maksāt nodokli, kura tiesiskais pamats tiek apšaubīts augstāko tiesību sargu līmenī. Šis gadījums ir spilgts atgādinājums, ka cīņa par tiesiskumu un taisnīgumu bieži vien sākas lokālā līmenī, bet tās sekas var ietekmēt visu valsti.
Sekojiet mums līdzi: