Rīga: +12.4°С
Ukrainas importa ēna uz Latvijas piena pārstrādi: Cīņa par izdzīvošanu un noieta meklējumi
Latvijas piena pārstrādes nozare šobrīd izjūt spēcīgu spiedienu, ko rada pieaugošais piena produktu imports no Ukrainas. Šī situācija atstāj manāmu ietekmi uz vietējo ražotāju pārdošanas cenām, radot sarežģītus apstākļus tirgū.
Lazdonas Piensaimnieka cīņa ar grūtībām
Viens no uzņēmumiem, kas izjūt šo spiedienu, ir AS "Lazdonas piensaimnieks". Lai gan 2024. gadā uzņēmuma apgrozījums saglabājās iepriekšējā gada līmenī, sasniedzot 6,082 miljonus eiro, tas tomēr cieta zaudējumus 52 318 eiro apmērā, kas gan ir par 17,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma vadība atzīst, ka 2024. gads kopumā vērtējams kā labs, taču pieaugošās izmaksas un Ukrainas importa ietekme uz pārdošanas cenām radījuši finansiālas grūtības.
Neraugoties uz izaicinājumiem, "Lazdonas piensaimnieks" godprātīgi pildījis visas saistības pret saviem sadarbības partneriem – ražotājiem, darbiniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu. Uzņēmums pērn aktīvi strādājis pie klientu loka paplašināšanas un nišas produktu attīstības, piemēram, koncentrējoties uz Jāņu siera ražošanu.
Interesanti, ka pērn uzņēmumā tika saražots par 9% mazāk produkcijas un iepirkts par 13% mazāk piena. Tomēr "Lazdonas piensaimnieks" spēja saražot un realizēt 12 455 kilogramus Jāņu siera. Tāpat uzņēmums aktīvi piedalījies programmā "Skolas piens", aptverot 83 izglītības iestādes.
Stratēģija nākotnei: Optimizācija un vairumtirdzniecība
Reaģējot uz pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem, "Lazdonas piensaimnieks" šogad plāno veikt produktu ražošanas optimizāciju, izmantojot iekšējās rezerves un izvērtējot cilvēkresursus. Stratēģiskais mērķis ir fokusēties uz tādu piena produktu ražošanu, kurus iespējams pārdot vairumā, tādējādi pārvarot vispārējās ekonomiskās grūtības.
Ukrainas importa plašākais konteksts
Ukrainas kara izraisītā situācija un tās ietekme uz tirdzniecību ar Eiropas Savienību ir komplekss jautājums. Eiropas Savienība ir pakāpeniski liberalizējusi tirdzniecību ar Ukrainu, apturot tirdzniecības aizsardzības pasākumus un pagarinot importa nodokļu un kvotu apturēšanu vairākiem produktiem, tostarp dzelzij un tēraudam. Šie pasākumi ir vērsti uz Ukrainas ekonomikas atbalstīšanu kara laikā, nodrošinot tai svarīgus eksporta ieņēmumus. Tomēr šī liberalizācija ir radījusi spriedzi ES iekšējā tirgū, īpaši lauksaimniecības sektorā, kur lauksaimnieki, piemēram, Polijā un Francijā, ir pauduši bažas par lētāku Ukrainas produktu pieplūdumu.
Lai līdzsvarotu situāciju, ir ieviesti pastiprināti aizsardzības pasākumi attiecībā uz "īpaši jutīgiem" lauksaimniecības produktiem, tostarp mājputniem, olām, cukuru, auzām, putraimi, kukurūzu un medu. Lai gan piena produkti netiek tieši minēti kā "īpaši jutīgi" šajā kontekstā, palielinātais imports no Ukrainas tomēr atstāj iespaidu uz tirgus cenām.
Tirgus dinamika un nākotnes perspektīvas
Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi kopumā 2024. gadā uzrādījuši labus rezultātus, palielinoties saražotās produkcijas apjomam dažādās kategorijās, piemēram, skābpiena produktiem, sviestam un sieram. Svaigpiena iepirkuma apjomi arī ir nedaudz pieauguši, un vidējā iepirkuma cena uzrādījusi kāpumu. Tomēr importa pieaugums, tostarp no Ukrainas un pat Baltkrievijas, rada papildu konkurenci un spiedienu uz vietējām cenām. Piensaimnieku biedrības norāda, ka imports ietekmē cenu līmeni, jo importētā produkcija bieži tiek piedāvāta par zemākām cenām. Viens no iemesliem tam varētu būt atšķirīgā nodokļu politika, piemēram, Polijā zemāka PVN likme piena produktiem salīdzinājumā ar Latviju.
Lai pārvarētu šīs grūtības, Latvijas piena pārstrādātājiem ir jāturpina meklēt jaunus noieta tirgus un attīstīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Focus uz nišas produktiem un eksporta veicināšana varētu būt ceļš, kā mazināt atkarību no svārstīgajām vietējā tirgus cenām un importa radītās konkurences.
Kopumā situācija piena pārstrādes nozarē ir kā sarežģīts šaha gājiens – katrs spēlētājs cenšas rast labāko pozīciju mainīgajos apstākļos. Ukrainas importa faktors ir kļuvis par būtisku elementu šajā spēlē, liekot vietējiem uzņēmumiem būt radošiem un stratēģiskiem, lai nodrošinātu savu ilgtspēju.
Sekojiet mums līdzi: