Uzņēmējiem plīst pacietības mērs – atceltās sēdes par valsts tēriņiem liek šaubīties par valdības nopietnību; premjere aicina ministrus „saņemties”

Sašutums par atceltām sēdēm: Uzņēmēji jūtās ignorēti valsts tēriņu mazināšanas diskusijās

Latvijas uzņēmējdarbības vides pārstāvji pauž arvien pieaugošu neapmierinātību un pat sašutumu par, viņuprāt, necieņpilno attieksmi no atsevišķu ministriju puses, plānojot un īstenojot tikšanās par tik vitāli svarīgo valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Šīs sarunas, kurās uzņēmēji kā sociālie partneri ir aicināti sniegt savu redzējumu un priekšlikumus, nereti tiek pēdējā brīdī atceltas vai pārceltas, radot ne vien praktiskas grūtības, bet arī graujot uzticību valsts pārvaldes spējai efektīvi risināt fiskālās problēmas. Situācijas nopietnību pasvītro arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas publiskais aicinājums ministriem “saņemties” un nodrošināt konstruktīvu dialogu. Tas liecina, ka problēma nav margināla, bet skar tieši valdības darba efektivitāti un spēju sadarboties ar sabiedrības nozīmīgām grupām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite neslēpj savu vilšanos, atzīmējot, ka konfederācija, uzticoties aicinājumam, aktīvi gatavojas dalībai izdevumu samazināšanas sēdēs pie Finanšu ministrijas (FM). Šīs sēdes ir iecerētas kā platforma, kurā detalizēti izvērtēt katras ministrijas tēriņus un meklēt ceļus to optimizācijai. Taču realitāte ir skarba – plānotās tikšanās ar atsevišķām ministrijām tiekot regulāri pārceltas vai atceltas, brīžiem pat bez skaidra pamatojuma.

“Mēs piedalāmies šeit sabiedrisko darbu statusā, attieksme ir pilnīgi nenormāla, nevar piecas reizes pārlikt,” neērtajai situācijai skarbus vārdus veltījis Andris Bite. Šāda attieksme rada iespaidu, ka dialogs ar uzņēmējiem netiek uztverts ar pienācīgu nopietnību, lai gan tieši privātais sektors ir tas, kurš ar savu darbu un nodokļu maksājumiem piepilda valsts budžetu. Uzņēmēju iesaiste budžeta konsolidācijas diskusijās ir izšķiroši svarīga, jo viņi vislabāk izjūt ekonomikas pulsu, izprot birokrātiskā sloga reālo ietekmi un var sniegt praktiskus priekšlikumus valsts pārvaldes efektivizācijai. LDDK aktīvi iesaistās fiskālās politikas un budžeta jautājumu pilnveidošanā, izstrādājot priekšlikumus un sniedzot atzinumus par normatīvo aktu projektiem.

Kāpēc tēriņu mazināšana ir tik svarīga? Budžeta konsolidācijas nepieciešamība un uzņēmēju redzējums

Valsts tēriņu samazināšana jeb budžeta konsolidācija nav nejaušība vai īslaicīga iegriba. Tā ir sistemātiska un pastāvīga valsts finanšu vadības sastāvdaļa, ko Finanšu ministrija veic ik gadu sadarbībā ar nozaru ministrijām. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu, identificēt iespējas resursu pārdalei un stiprināt valsts spēju reaģēt uz aktuālajiem un nākotnes izaicinājumiem.

Šobrīd situāciju diktē vairāki spēcīgi faktori. Pirmkārt, ģeopolitiskā situācija reģionā un pieaugošās prasības valsts aizsardzībai un sabiedrības drošībai prasa ievērojamus papildu finanšu resursus. Latvija ir apņēmusies pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu, virzoties uz mērķi sasniegt 5% no IKP jau ar 2026. gadu. Šis ir ambiciozs, bet nepieciešams mērķis, lai nodrošinātu valsts drošību un atbilstību NATO spēju mērķiem.

Otrkārt, ekonomikas attīstības temps ir palēninājies, un fiskālā telpa ir negatīva. Tas nozīmē, ka jaunu prioritāšu finansēšanai līdzekļi jāmeklē nevis no papildu ienākumiem, bet gan no esošo izdevumu efektivizācijas un pārdales. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir norādījis, ka valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt pat 450 miljonus eiro, kas tiktu novirzīti aizsardzības nozares finansēšanai un citām prioritātēm, nemainot budžeta kopējo apjomu.

Šajā kontekstā uzņēmējiem ir skaidrs redzējums par to, kā šai tēriņu mazināšanai būtu jānotiek. LDDK uzstāj, ka ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju, to padotības iestāžu un citu centrālās pārvaldes iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam. Viņu priekšlikums ir noteikt šo samazinājumu vismaz 5% apmērā, izņemot tādas vitāli svarīgas jomas kā izglītība, sociālā aprūpe, kā arī drošības un kārtības uzraugošās iestādes. Ietaupītos līdzekļus uzņēmēji rosina prioritāri novirzīt aizsardzības, tostarp iekšējās un ārējās aizsardzības industrijas prioritātēm, kā arī citu nozīmīgu reformu īstenošanai, piemēram, nodokļu reformai un birokrātijas mazināšanai.

Andris Bite uzsver, ka ir būtiski pāriet uz efektīvu budžeta veidošanu, kas ir vērsta uz konkrētu uzdevumu sasniegšanu, lai veicinātu strauju ekonomikas izaugsmi. Viņaprāt, jebkuri papildu budžeta izdevumi būtu jāmeklē esošo izdevumu ietaupījumu ceļā. Uzņēmēji redz, ka pašreizējā budžeta veidošanas sistēma būtu radikāli jāmaina, jo valsts joprojām tērē vairāk nekā nopelna, un ilgtermiņā tas noved pie parādu pieauguma.

Premjeres aicinājums un realitātes skarbums: Saņemties un sēsties pie galda

Ministru prezidentes Evikas Siliņas aicinājums ministriem “saņemties” nav tikai formāls paziņojums. Tas ir atklāts apliecinājums tam, ka valdības vadītāja apzinās problēmu un saprot, ka šāda sēžu atcelšanas prakse ir nepieņemama. Premjere atzinusi, ka šāda pieeja nav konstruktīva un ka tikšanās nedrīkst tikt tik bieži pārceltas. Viņa ir devusi ministriem uzstādījumu neplānot citus pasākumus otrdienās, kad notiek valdības sēdes, lai mazinātu kalendāru saskaņošanas grūtības. Tomēr viņa arī saprot, ka ministriem ir saspringti grafiki.

Tomēr sapratnei ir savas robežas. Evika Siliņa ir skaidri norādījusi: “Man nav pieņemami, ka šādi mītiņi tiek pārlikti, ministriem jāsaņemjas.” Šie vārdi uzsver nepieciešamību pēc lielākas atbildības un prioritāšu apzināšanās no ministru puses. Valsts tēriņu mazināšana nav mazsvarīgs jautājums; tas ir tieši saistīts ar valsts fiskālo stabilitāti un spēju finansēt būtiskas vajadzības, piemēram, aizsardzību. Jūnija laikā FM ir jāsagatavo priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai par vismaz 150 miljoniem eiro, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai. Līdz šim no ministrijām saņemti priekšlikumi nedaudz virs 75 miljoniem eiro.

Ministrijām ir doti uzdevumi veikt padziļinātu esošo budžeta izdevumu analīzi un izstrādāt priekšlikumus izdevumu samazināšanai vai pārdalei, kā arī funkciju un publisko pakalpojumu optimizēšanai. FM veic horizontālu analīzi, izvērtējot piešķirtā finansējuma lietderību un darbības rezultātu rādītājus. Šis process ietver arī pilotprojektus un labākās prakses ieviešanu, piemēram, “nulles” budžeta principa elementus. Finanšu ministrs Ašeradens ir minējis divus iespējamos scenārijus ietaupījumu panākšanai: “plakano” – visām ministrijām uzdot ietaupīt, piemēram, 5%, pašām izdomājot, kā to darīt, vai “strukturālo” – veicot pārkārtojumus konkrētās jomās.

Uzņēmēju pacietības robežas un atšķirīgās pasaules

Situācijas smagumu paspilgtina LDDK prezidenta Andra Bites izteikums, ka “mēs dzīvojam dažādās pasaulēs”. Uzņēmēji ikdienā saskaras ar skarbo ekonomisko realitāti, cīnoties par konkurētspēju un izdzīvošanu. Viņi redz, ka situācija paliek tikai sliktāka, un liela daļa valsts puses partneru to, šķiet, pilnībā neapzinās. Uzņēmēju uzdevums šobrīd ir pārliecināt politiķus un ierēdņus par nepieciešamību rīkoties izlēmīgi un efektīvi. Jautājums ir, cik ilgi viņiem pietiks pacietības.

Šī “dažādo pasauļu” sajūta rodas no atšķirīgajām perspektīvām un motivācijām. Uzņēmējiem katrs neefektīvi iztērētais eiro nozīmē papildu slogu nodokļos un mazāku potenciālu investīcijām un izaugsmei. Valsts pārvaldē, lai arī ar labiem nodomiem, reizēm trūkst tiešās sasaistes ar ekonomisko realitāti un efektīvas lēmumu pieņemšanas kultūras. Birokrātiskā inerce un nespēja ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem var kļūt par būtisku šķērsli nepieciešamo reformu īstenošanā.

Uzņēmēji uzsver, ka ir svarīgi ne tikai samazināt tēriņus, bet arī veikt sistēmiskas izmaiņas, kas ļautu ekonomiku atgriezt uz izaugsmes ceļa. Viņi kritizē to, ka apstiprinātajā 2025. gada budžetā, lai arī tas ir sabalansēts un atbilstošs prioritātēm, trūkst ambiciozu mērķu valsts pārvaldes izdevumu samazināšanai. Pat valsts pārvaldē paredzētais algu pieaugums rada spiedienu uz atalgojumu privātajā sektorā, kas var mazināt konkurētspēju. Turklāt uzņēmēji kritiski vērtē arī dažas jaunajā budžetā paredzētās nodokļu izmaiņas, kas, viņuprāt, varētu mazināt konkurētspēju un veicināt ēnu ekonomikas riskus.

Dialoga nozīme un nākotnes izaicinājumi

Situācija ap izdevumu mazināšanas sēžu atcelšanu un uzņēmēju neapmierinātību izgaismo dziļāku problēmu – nepieciešamību stiprināt sociālo dialogu un uzlabot valdības un sociālo partneru sadarbību. Efektīva budžeta plānošana un valsts pārvaldes efektivizācija nav iespējama bez atklāta un cieņpilna dialoga ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp darba devējiem.

Finanšu ministrija ir sākusi darbu pie uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas, lai uzlabotu snieguma rādītājus un veicinātu sabiedrības uzticību. Tomēr LDDK norāda, ka šajos plānos trūkst mērķtiecīgu taupības pasākumu. Ārvalstu finanšu palīdzības apguve un publiskā sektora tēriņu efektivitāte ir jomas, kurās uzņēmēji redz būtisku rīcības nepieciešamību.

Ministru prezidentes aicinājums ministriem “saņemties” ir pirmais solis pretī problēmas risināšanai. Tagad ir svarīgi, lai šo vārdu sekotu konkrēta rīcība. Ministrijām ir jāsaprot, ka uzņēmēju laiks ir vērtīgs un ka sēžu atcelšana vai pārcelšana pēdējā brīdī ir nepieņemama. Ir jānodrošina, lai tikšanās notiktu regulāri, būtu saturīgas un vērstas uz konkrētu risinājumu atrašanu. Kā sacījis Andris Bite, uzņēmējiem ir svarīgi redzēt, ka notiek darbs pie izaugsmes budžeta veidošanas.

Valsts tēriņu samazināšana un valsts pārvaldes efektivizācija nav sprints, bet gan maratons. Tas prasa ilgtermiņa apņemšanos, drosmīgus lēmumus un spēju sadarboties. Uzņēmēji ir gatavi ieguldīt savu laiku un zināšanas, lai palīdzētu valstij kļūt efektīvākai un konkurētspējīgākai. Tomēr no valsts puses ir nepieciešams nodrošināt, ka šis dialogs tiek uztverts ar pienācīgu nopietnību un ka uzņēmēju balsis tiek sadzirdētas. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka tiks izniekota vērtīga iespēja kopīgi veidot spēcīgāku un ilgtspējīgāku Latvijas nākotni.

Laikā, kad Latvija saskaras ar būtiskiem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, no valsts pārvaldes tiek sagaidīta maksimāla efektivitāte un spēja pielāgoties. Uzņēmēju neapmierinātība ar atceltām sēdēm ir signāls, ka pašreizējā pieeja nav pietiekama. Ir nepieciešamas izlēmīgas darbības, lai uzlabotu dialogu, paātrinātu lēmumu pieņemšanu un nodrošinātu, ka valsts tēriņu mazināšana notiek mērķtiecīgi un ar redzamiem rezultātiem. Tikai tā var stiprināt uzticību valsts pārvaldei un radīt pārliecību, ka Latvija spēj pārvarēt šī brīža grūtības un virzīties uz priekšu.