Vai "IT līmeņa algas" ir vienīgā iespēja veikalu apmeklējumiem? Iedzīvotāju maciņi jūt cenu spiedienu

Iedzīvotāji izjūt cenu spiedienu, neskatoties uz statistikas datiem

Lai gan oficiālā statistika un jaunākie inflācijas dati liecina par pārtikas cenu kritumu Latvijā, lielākā daļa cilvēku veikalos šo tendenci nejūt. Sociālajos tīklos un ikdienas sarunās joprojām dominē izbrīns par to, kā runāt par cenu kritumu, ja iepirkumu grozs kļūst dārgāks un mazāks. Ir izskanējuši apgalvojumi, ka došanās uz populāriem lielveikaliem, piemēram, Rimi vai Maxima, ir attaisnojama tikai cilvēkiem ar vismaz IT nozarē pelnītu algu, kas norāda uz krasu atšķirību starp statistikas datiem un reālo cilvēku pieredzi.

Ekonomistu skaidrojumi un iekšzemes faktori

Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka Latvijas pārtikas tirgū pastāv problēmas, jo pārtikas cenu kāpums Latvijā pēdējos pāris gados ir bijis straujāks nekā citviet Eiropas Savienībā. Lai gan globālie faktori, piemēram, izejvielu cenu svārstības, agrāk noteica atsevišķu produktu cenu pieaugumu, tagad arvien lielāku lomu sāk ieņemt iekšzemes faktori. Lai gan ražotāju pārtikas cenu gada kāpums ir pieticīgāks, patērētāju cenas Latvijā pieaug straujāk nekā vidēji citur ES. Tas liek domāt, ka gan tirgotājiem, gan ražotājiem ir piešķirta pārāk liela cenu noteikšanas vara, iespējams, palielinot peļņas maržas virs vēsturiskā vidējā līmeņa.

Reālās algas un pirktspēja

Neskatoties uz to, ka publiski izskan informācija par algu pieaugumu Latvijā, iedzīvotāju noskaņojums ir pretrunīgs. Lai gan algas gaidas kļūst optimistiskākas, ko veicina stabils nodarbinātības līmenis, noturīgā inflācija un straujais apkures tarifu kāpums liek cilvēkiem piesardzīgāk plānot ikdienas tēriņus. Ekonomisti skaidro, ka, lai gan vidējā darba alga Latvijā pēdējos gados ir augusi, inflācijas dēļ pirktspēja ir sarukusi un algas vēl nav pilnībā noķērušas cenu kāpumu, padarot ienākumu pieaugumu grūti sajūtamu. Piemēram, 2025. gada oktobrī pārtikas cenas Latvijā pieauga par 5,6%, savukārt ar mājokli saistītās izmaksas – par 6,2%, negatīvi ietekmējot patērētāju vērtējumu par savām finansēm.

Oficiālā statistika un tirgus tendences

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada novembrī patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar oktobri, un gada inflācija sasniedza 3,8%. Tomēr šis samazinājums galvenokārt skaidrojams ar sezonālām akcijām un pakalpojumu cenu kritumu, nevis ar būtisku pārtikas preču cenu atgriešanos agrākajā līmenī. Lai gan pasaules pārtikas cenas ir sarukušas, to atspoguļojums Latvijas veikalos notiek ar nobīdi. Neskatoties uz šo cenu kritumu, daudzi cilvēki joprojām saskaras ar nepieciešamību pielāgot savus patēriņa paradumus un rūpīgāk plānot iepirkumus, jo aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju atzīst, ka ir nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo izdevumi ir būtiski pieauguši.