Vecrīgas arhitektūras pērli ar trīs atlantu skulptūru izsolī par 2,71 miljonu eiro

Vēsturiska Vecrīgas ēka ar iespaidīgu atlantu skulptūru nonākusi izsolē

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir uzsākusi gaidītu izsoli par unikālu īpašumu Rīgas sirdī – vēsturisku ēku Teātra ielā 9, Vecrīgā. Šī arhitektūras pērle, kas rotāta ar trīs atlantu skulptūru grupu, kas balsta zemeslodi, tiek piedāvāta par ievērojamu sākumcenu – 2,71 miljonu eiro. Izsole, kas noslēdzās 2025. gada 17. oktobrī, bija iespēja iegādāties ne tikai ēku, bet arī daļu no Rīgas bagātīgā kultūrvēsturiskā mantojuma.

Arhitektūras šedevrs ar bagātu vēsturi

Nekustamais īpašums sastāv no 435 kvadrātmetru zemes platības un piecstāvu administratīvās ēkas ar mansardu, kuras kopējā platība ir 1891,4 kvadrātmetri. Ēka, kas celta 1903.-1904. gadā pēc arhitektu Heinriha Kārļa Šēla un Frīdriha Šefeļa projekta, ir izsmalcināts eklektiski dekoratīvā jūgendstila paraugs. Tās fasādi grezno bagātīgi dekori, gliemežvāku un augu vītņu motīvi, kā arī vairāki atlanti, kas balsta izvirzīto balkonu. Tomēr īpaši uzkrītošā ir ēkas stūra tornī esošā tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, kas tur uz pleciem naktī izgaismotu zemeslodi – šis iespaidīgais mākslas darbs ir kļuvis par neatņemamu Rīgas ainavas elementu un simbolizē progresu un zināšanas. Sākotnēji namā atradusies grāmatu un senlietu tirgotāja Kārļa Jēkaba Zihmaņa grāmatniecības un antikvariāta tirgotava ar bibliotēku. Kopš 1992. gada ēkā saimniekojusi Itālijas Republikas vēstniecība, piešķirot tai starptautisku un kultūras vērtību. Lai gan ēka piedzīvojusi restaurāciju 1989. gadā un tās tehniskais stāvoklis kopumā ir labā vai apmierinošā līmenī, tā meklē jaunu attīstības virzienu.

VNĪ stratēģija un īpašuma nākotne

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna skaidro, ka lēmums atsavināt šo īpašumu ir rūpīgi izsvērts, ņemot vērā valsts pārvaldes telpu vajadzības un efektīvas finanšu resursu izmantošanas principus. VNĪ stratēģija paredz ilgtermiņā uzturēt valsts pārvaldei nepieciešamos īpašumus, savukārt tos, kas neradītu valstij pievienoto vērtību vai radītu zaudējumus, pārdot publiskas izsoles ceļā. Šāda atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij – līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai. Izsolei ikviens interesents varēja pieteikties no 2025. gada 17. septembra līdz 7. oktobrim, un drošības nauda bija jāiemaksā līdz 7. oktobrim.