Zemnieki dusmīgi: Solītais pārtikas cenu kritums izpaliek, sadarbība ar tirgotājiem pasliktinās

Rīga, 2025. gada 4. novembris – Biedrības “Zemnieku saeima” ieskatā, šopavasar noslēgtais memorands par pārtikas cenu samazināšanu, ko parakstīja Ekonomikas ministrija, tirgotāji un pārtikas ražotāji, nav attaisnojis uz sevi liktās cerības. Neskatoties uz politiķu centieniem un publisko runām, reālu ieguvumu ne lauksaimnieki, ne patērētāji pagaidām nav jūtami. Turklāt, kā uzsver zemnieku pārstāvji, sadarbība starp lauksaimniekiem un mazumtirgotājiem ir kļuvusi vēl sarežģītāka un izaicinošāka.

Memoranda mērķis bija veicināt pamata pārtikas produktu pieejamību, palielināt vietējo produktu īpatsvaru veikalos un stiprināt sadarbību starp ražotājiem un tirgotājiem. Ekonomikas ministrija gan sākotnēji pauda optimismu, norādot, ka jau pēc divām nedēļām varētu būt redzamas pirmās cenu izmaiņas un ka Latvijā ir novērojama pārtikas cenu samazināšanās tendence, atšķirībā no citām Baltijas valstīm. Tika ieviesti arī “zemo cenu grozi”, kur lielākie mazumtirgotāji piedāvāja noteiktas preces ar samazinātām cenām. Tomēr biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis un lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons kritiski vērtē situāciju, norādot: “Politiķi satricināja gaisu, bet rezultāta un redzamu ieguvumu pagaidām nav.” Viņš uzsver, ka iepirkuma cenas zemniekiem ir samazinājušās pat par 50%, kas ir dramatiska situācija.

Mārtiņš Trons norāda, ka problēma nav tikai solītās cenu samazināšanas neīstenošanā, bet arī attiecību pasliktināšanā ar mazumtirgotājiem. “Lauksaimnieku sadarbība ar mazumtirgotājiem ir kļuvusi vēl izaicinošāka,” viņš atzīst. Galvenie zemnieku kritikas punkti pret memorandu ir tā nepietiekamais regulējums: nav noteikts, kā tiek mērīti rezultāti, nav sankciju par negodīgu rīcību un nav pienākuma nodrošināt abpusēji izdevīgus līgumus. Tas ļauj veikalu tīkliem turpināt diktēt savus nosacījumus, neslēdzot ilgtermiņa līgumus un pastāvīgi cenšoties pazemināt pārtikas iepirkuma cenas. Lai memorands kļūtu par efektīvu instrumentu, nevis tikai formālu vienošanos, nepieciešami skaidrāki noteikumi, atbildība un caurspīdīguma mehānismi, kas ļautu redzēt, kā sadalās pārtikas cena veikalā, kā arī taisnīgi apmaksas termiņi un negodīgas tirdzniecības prakses kontroles sistēma.

Biedrība “Zemnieku saeima” norāda, ka mazajiem pārtikas ražotājiem Latvijā ir grūti konkurēt ar importa produktiem. Tam par iemeslu ir vairāki faktori: zemākie tiešmaksājumi Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar citām valstīm, augstās elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, kā arī Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas ierobežo ražošanas apjomus salīdzinājumā ar lielām agrārām valstīm. Zemnieki saņem mazākus Eiropas Savienības atbalstus, kas viņiem liedz konkurēt cenu ziņā ar ražotājiem no Polijas vai citām valstīm, kur saņemti lielāki subsīdiju apjomi. Papildus tam, augstās enerģijas izmaksas palielina augļu un dārzeņu pašizmaksu, bet darbaspēka trūkums un nodokļu slogs rada papildu izaicinājumus.

Lai gan Ekonomikas ministrija ir apņēmusies uzraudzīt memoranda izpildi un sadarboties ar Konkurences padomi datu apkopošanā, zemnieki izsaka bažas par tuvākās nākotnes perspektīvām. Daži eksperti gan uzsver, ka Latvijā cenas samazinās, tomēr citi norāda, ka kopējā inflācija joprojām ir augsta, īpaši pārtikas produktu segmentā. Lai risinātu situāciju, Zemkopības ministrija plāno ieviest atbalsta programmas vietējo produktu izmantošanas veicināšanai tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, atbalstot īsās piegāžu ķēdes. Tomēr skaidrība par to, kādi būs konkrēti panākumi un vai tas spēs uzlabot situāciju Latvijas lauksaimniekiem, vēl ir priekšā.