Dzīvnieku aizsardzības likuma izmaiņas: biedrības saskaras ar pārbūvēm un neziņu

Jaunie Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi: izaicinājumi un pielāgošanās biedrībām

Kopš 2024. gada pavasara, kad Saeima apstiprināja būtiskus grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, Latvijā ir spēkā jauni un precizēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas regulē dzīvnieku labturību, to reģistrāciju un patversmju darbību. Šie jauninājumi, kas ietver stingrākas prasības dzīvnieku turēšanai, pavairošanai un atsavināšanai, radījuši gan cerības uz labāku dzīvnieku labklājību, gan arī nopietnus izaicinājumus dzīvnieku aizsardzības biedrībām.

Pārbūves un gaidīšana: biedrību dilemmas

Lai gan jaunā kārtība ir spēkā jau gandrīz gadu, daļa biedrību vēl joprojām veic nepieciešamās pārbūves un gaida oficiālu atbilstības apstiprinājumu jaunajiem normatīviem. Šī dīkstāve nozīmē, ka daudzas organizācijas nespēj uzņemt jaunus dzīvniekus, radot saspīlētu situāciju un atstājot bezpalīdzīgu dzīvnieku likteni atvērtu jautājumu.

Stingrākas prasības un to sekas

Likuma grozījumi paredz, ka dzīvnieku patversmēm un viesnīcām ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), lai turpinātu darbību. Tas nozīmē, ka arī biedrībām, kas iepriekš darbojušās bez patversmes statusa, ir jāizpilda šīs jaunās prasības. Kā norāda PVD, izmaiņas nepieciešamas, jo daudzviet netika ievērota dzīvnieku labturība, radot infekciju izplatīšanās risku. Tomēr, saskaņā ar biedrības "Liberta" vadītājas vietnieka Dāvja Saulīša teikto, jaunās prasības ir “trieciens” daudzām organizācijām, un biedrība nezina, kā rīkoties ar jau esošajiem dzīvniekiem, ja jaunus pieņemt vairs nedrīkst. Viņuprāt, situācija, ar kuru saskaras biedrības, ir tiešā veidā saistīta ar sabiedrības bezatbildību un dzīvnieku “pārprodukciju”.

Reģistrācija un apmācība: jauni pienākumi

Viena no būtiskākajām izmaiņām ir arī prasība dzīvnieku pavairotājiem – gan audzētavās, gan individuāli – reģistrēt katru pavairošanas faktu. Turklāt mājas (istabas) dzīvniekam – suņa, kaķa vai seska mātītei – gada laikā drīkst būt tikai viens mazuļu metiens. Tas nozīmē, ka dzīvnieku pavairošana vairs nebūs nekontrolēta un palīdzēs mazināt bezatbildīgi pamesto dzīvnieku skaitu uz ielām. Ir ieviesta arī apmācību prasība dzīvnieku pavairotājiem, lai nodrošinātu, ka viņi ir kompetenti dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumos. Tas ir ļoti svarīgs solis ceļā uz suņu, kaķu un citu mājdzīvnieku labākas nākotnes nodrošināšanu Latvijā.