Eiropā un Latvijā mainās attieksme pret alkoholu: patēriņš samazinās, veselīgāka dzīvesveida tendences iegūst popularitāti

Mainīgie paradumi: mazāk alkohola, vairāk apzinātības

Pēdējos gados Eiropā, tai skaitā Latvijā, novērojama tendence samazināties alkohola patēriņam un mainīties tā lietošanas veidiem. Ja agrāk piektdienas vakari ar alus vai vīna glāzi bija ierasta atpūtas forma, tad tagad arvien vairāk cilvēku izvēlas veselīgākus un apzinātākus brīvā laika pavadīšanas veidus. Kā ziņo avīze Diena, šīs pārmaiņas nav tikai īslaicīga modes tendence, bet gan ilgstošs process, ko veicina pieaugošā interese par veselīgu dzīvesveidu un kopējo labklājību. Cilvēki arvien biežāk izvēlas sportot, baudīt kultūras pasākumus vai vienkārši atpūsties mājās bez alkohola, novērtējot “skaidrāku galvu” un labāku pašsajūtu. Šī pāreja no kvantitātes uz kvalitāti norāda uz dziļākām sabiedrības vērtību maiņām, kur prioritāte tiek dota personīgajai labsajūtai un apzinātai rīcībai.

Eiropas tendences un Latvijas īpašā situācija

Eiropas Savienībā kopumā novērots alkohola patēriņa kritums. Pētījumi liecina, ka jaunieši arvien biežāk izvēlas atturēties no alkohola vai lietot to mērenāk, ko veicina bažas par veselību, garšu un pieejamību nealkoholisko dzērienu klāstam. Nealkoholisko dzērienu tirgus Eiropā ir audzis par 5.1% gadā, kamēr alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoms samazinājies par 1.8%. Lai gan visā Eiropā tendence ir uz samazinājumu, Latvija joprojām atrodas augstu alkohola patēriņa ziņā, ieņemot vienu no pirmajām vietām Eiropas reģionā. Tomēr arī Latvijā pēdējos gados ir novērots zināms patēriņa samazinājums. Piemēram, 2024. gadā absolūtā (tīrā) alkohola patēriņš Latvijā bija par 6,3% zemāks nekā 2022. gadā un par 3,2% zemāks nekā 2023. gadā. Vienlaikus pieaudzis alus patēriņš, bet citu alkoholisko dzērienu patēriņš samazinājies. Interesanti, ka pēdējos gados Latvijā ir samazinājies arī pārmērīgas alkohola lietošanas īpatsvars, īpaši vīriešu vidū. Lai gan kopējais alkohola patēriņš Latvijā joprojām ir augsts salīdzinājumā ar Eiropas vidējo līmeni, eksperti norāda, ka situācija pamazām uzlabojas, un tiek sperti soļi, lai ierobežotu alkohola pieejamību un veicinātu atbildīgāku lietošanu.

Veselība un izpratne kā galvenie dzinējspēki

Viens no galvenajiem iemesliem alkohola patēriņa samazinājumam Eiropā ir pieaugošā izpratne par tā kaitīgumu veselībai. Cilvēki arvien vairāk apzinās, ka alkohola lietošana ir riska faktors dažādām saslimšanām, negadījumiem, vardarbībai un pašnāvībām. Latvijā alkohola lietošana ir bijis sestais galvenais nāves un invaliditātes risks pēdējās desmitgadēs. Šī informācija mudina sabiedrību meklēt veselīgākas alternatīvas un veidot apzinātāku attieksmi pret savu veselību. Arvien vairāk cilvēku izvēlas “nealkoholisko dzīvesstilu” jeb vienkārši samazina alkohola lietošanas biežumu un apjomu. Vecākā paaudze, kas agrāk bija ieradusi biežāk lietot alkoholiskos dzērienus, pamazām maina savus paradumus, dodot priekšroku retākai un kvalitatīvākai baudīšanai, vai pilnībā atsakoties no alkohola. Jaunākās paaudzes vidū arī novērojama tendence uz mazāku alkohola patēriņu, ko veicina gan veselības apziņa, gan arī pieaugošā nealkoholisko dzērienu daudzveidība un pievilcība.

Latvijas valdības un nozares soļi alkohola patēriņa mazināšanai

Lai veicinātu alkohola patēriņa samazināšanos un mazinātu tā negatīvās sekas, Latvijā tiek īstenoti dažādi pasākumi. Tiek ieviesti stingrāki ierobežojumi alkohola pieejamībai, piemēram, saīsināts alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiks veikalos, kas no 2025. gada 1. augusta paredz tirdzniecību līdz plkst. 20:00 darba dienās un līdz 18:00 svētdienās. Tiek arī ierobežota alkohola reklāma un mārketings, kā arī tiek stiprināti preventīvie pasākumi jauniešu vidū. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) uzsver nepieciešamību pēc integrētas pieejas alkohola lietošanas ierobežošanā un regulāriem mērījumiem, lai novērtētu ieviesto pasākumu efektivitāti. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina par absolūtā alkohola patēriņa samazinājumu, taču vienlaikus pieaugusi alus patēriņa daļa. Lai gan Latvija joprojām atrodas virs vidējā līmeņa Eiropas Savienībā alkohola patēriņa ziņā, aktīvā politika un sabiedrības pieaugošā izpratne par veselīga dzīvesveida nozīmi sniedz pamatu optimistiskam skatījumam uz nākotni.