Rīga: +21.2°С
Lielās ģimenes pieaugums – Kulakovu dinastijas atvase ienes jaunas notis dzīves simfonijā
Pavasara dzestrumā, kad daba mostas jaunai dzīvībai un pasauli pieskandina putnu rīta dziesmas, vijolnieces Justīnes Kulakovas-Sipņevskas un viņas vīra Deivida ģimenē ienācis vēl viens, brīnišķīgs akords – pasaulē nākusi viņu ceturtā atvasīte. Šis notikums ne vien papildina Sipņevsku lielo un sirsnīgo saimi, bet arī ienes jaunas, gaišas krāsas leģendārā latviešu mūziķa, grupas “Pērkons” dvēseles un gara Juris Kulakova dzimtas stāstā, kurā mūzika un dzīvības spēks savijas nešķiramā vijumā.
Justīne, kura nes sevī tēva radošo garu un pati ir talantīga mūziķe – vijolniece, kopā ar savu dzīvesbiedru Deividu jau ir kuplas ģimenes vecāki trim brīnišķīgiem bērniem: Leonam Karlam Jurim, Izabellai Luīzei Hildegardei un Luijam Antuānam. Katrs no viņiem ir unikāla personība, un tagad šim krāšņajam orķestrim pievienojusies vēl viena, mazītiņa vijolīte – meitiņa Īrisa Amadeja Marija. Trīs vārdi – kā trīs skaisti, daudznozīmīgi akordi, kas solās piešķirt viņas dzīvei īpašu skanējumu un dziļumu. Kā pati Justīne atzinusi žurnālam “Privātā Dzīve”, mazulīte pasteigusies pasaulē nākt dažas dienas pirms plānotā, it kā ilgodamās pēc iespējas ātrāk iepazīt savu lielo, mīlošo ģimeni.
Vēsts par ceturtā bērniņa nākšanu pasaulē izskanējusi laikā, kad Justīnes ģimene vēl joprojām pārdzīvo smagu zaudējumu – pērn mūžībā devās viņas tēvs, izcilais Juris Kulakovs. Šķiet likumsakarīgi, ka jaunās dzīvības ienākšana ir kā cerības stariņš un apliecinājums dzīvības nepārtrauktībai, spēks, kas palīdz sadzīvot ar skumjām un raudzīties nākotnē ar gaišāku skatu. Justīne ir atklāti stāstījusi par dziļo saikni ar tēvu, par pēdējo sirsnīgo sarunu un viņa novēlējumu lolot un turpināt viņa muzikālo mantojumu. Šī mazā meitiņa, kurai doti tik skanīgi vārdi, iespējams, nākotnē turpinās dzimtas muzikālās tradīcijas, iedvesmojoties gan no tēva, gan vectēva bagātīgā radošā pūra.
Dzīve Francijas un mūzikas ritmos: Kur sastopas vijoles stīgas un ģimenes siltums
Justīne un Deivids nav vienkārši laulātie draugi; viņus vieno arī dziļa kaislība pret mūziku. Abi ir profesionāli vijolnieki, kuru ceļi savulaik krustojās Šveicē, Lozannas konservatorijā. Tur, mūzikas pielietā gaisotnē, aizsākās viņu mīlestības stāsts, kas nu izaudzis līdz kuplai ģimenei un kopīgai dzīvei Francijā. Viņu ikdiena aizrit mūzikas un ģimenes mijiedarbībā. Justīne turpina aktīvi nodarboties ar vijoļspēli, uzstājoties gan kamerkoncertos, gan ar orķestriem, kā arī veltot laiku pedagoģiskajam darbam, mācot mūziku bērniem. Deivids, būdams tikpat aizrautīgs mūziķis, ir Justīnes dzīves un radošās dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Dzīvojot Francijā, prom no dzimtenes, ģimene tomēr uztur ciešu saikni ar Latviju. Justīne bieži viesojusies Latvijā, lai piedalītos ar tēvu saistītos pasākumos, tostarp dokumentālās filmas “Mākslas darbi rodas mokās” pirmizrādē, kurā redzama viņas tēva dzīve un daiļrade. Tieši šajā laikā, februārī, vēl pirms jaunākās meitiņas nākšanas pasaulē, Justīne kopā ar vīru un trim bērniem apmeklēja Rīgu, un viņas grūtniecība vairs nebija noslēpjama. Tas bija emocionāls brīdis, godinot tēva piemiņu un vienlaikus gaidot jaunu dzīvību savā ģimenē.
Lielās attālums nozīmē arī ilgas pēc tuviniekiem Latvijā. Justīne ir stāstījusi par to, cik nozīmīgas bija tēva tikšanās ar mazbērniem, kaut arī tās notika retāk, nekā vēlētos. Juris Kulakovs ļoti mīlēja savus mazbērnus un ar viņiem atrada īpašu saziņas valodu, ko Justīne ar sirsnību atceras. Tagad šo vectēva mīlestību varēs sajust arī mazā Īrisa Amadeja Marija, caur stāstiem, fotogrāfijām un, protams, caur tēva atstāto mūziku, kas turpinās dzīvot.
Četri bērni – četras pasaules: Harmonijas meklējumi un ikdienas simfonija
Kupla ģimene ir ne tikai liels prieks un bagātība, bet arī milzīgs izaicinājums. Četru bērnu audzināšana prasa daudz enerģijas, pacietības un spējas organizēt ikdienas dzīvi kā sarežģītu orķestri, kur katram instrumentam ir sava partija un katrai balsij – sava vieta. Justīne un Deivids apzinās šīs grūtības, taču, kā atzīst pati Justīne, viņi šo ģimenes idilli uztver kā lielu Dieva dāvanu un paši dara visu, lai mājās valdītu pozitīva un harmoniska noskaņa.
Pirmie trīs bērni – Leons Karls Juris, Izabella Luīze Hildegarde un Luijs Antuāns – ar lielu nepacietību gaidīja māsiņas piedzimšanu un tagad, viņai nākot pasaulē, apčubina un pieskata mazo ar milzīgu mīlestību. Šī brāļu un māsu savstarpējā rūpes un pieķeršanās ir viena no lielās ģimenes visskaistākajām dāvanām, veidojot stipras saites un kopīgas atmiņas, kas saglabāsies visu mūžu.
Dzīve ar četriem bērniem ir nepārtraukta kustība, pārsteigumi un, protams, arī saspringti brīži. Tā ir kā liela, sarežģīta partitūra, kurā katra diena atnes jaunas notis un negaidītas improvizācijas. Ir jāspēj žonglēt starp bērnu vajadzībām, savām profesionālajām ambīcijām un nepieciešamību atrast laiku arī sev un laulātajam draugam. Justīne, būdama brīvmāksliniece, atzīst, ka šāds darba režīms ļauj elastīgāk plānot laiku un vairāk to veltīt ģimenei, kas šobrīd ir galvenā prioritāte.
Emociju gamma kuplā ģimenē ir ļoti plaša – no rīta agrumā, kad mazās rociņas meklē mammas vai tēta apskāvienus, līdz vakara pasakām un šūpuļdziesmām. Ir laimes un piepildījuma mirkļi, kad, lūkojoties uz saviem bērniem, sirds pildās ar neizmērojamu mīlestību un pateicību. Ir arī nogurums un brīži, kad šķiet, ka spēki izsīkst, taču tad talkā nāk otrā pusīte, kopīgiem spēkiem rodot risinājumus un atbalstot vienam otru. Tā ir nepārtraukta mācīšanās, pielāgošanās un augšana – gan vecākiem, gan bērniem.
Mantojums un nākotnes melodijas: Jura Kulakova gars dzīvo caur viņa pēctečiem
Jura Kulakova aiziešana atstāja dziļu tukšumu Latvijas mūzikas pasaulē un tuvinieku sirdīs. Taču viņa radošais gars un mūzika dzīvo tālāk. Justīne, būdama viņa vienīgā meita, uzņēmusies atbildību par tēva muzikālā mantojuma pārvaldīšanu, ar vislabāko sirdsapziņu cenšoties nodrošināt, lai viņa mūzika turpina skanēt un iedvesmot. Viņas pašas muzikālā darbība un pedagoģiskais darbs ir daļa no šī mantojuma – viņa nodod tālāk ne tikai tēva atstātās notis, bet arī mīlestību pret mūziku, radošo pieeju dzīvei un spēju saskatīt skaisto pat ikdienišķajā.
Mazā Īrisa Amadeja Marija, Jura Kulakova ceturtā mazmeita, nākusi pasaulē ģimenē, kurā mūzika ir kā gaiss – tā ir visapkārt, tā elpo un vibrē katrā notī. Iespējams, viņa, tāpat kā viņas vecākie brāļi un māsas, jau no mazotnes iepazīs vijoles burvību, klavieru noslēpumus un tēva vectēva “Pērkona” dunoņu. Šajā mājā, Francijas dienvidos, kur sastopas latviešu un franču kultūra, mūzika kalpo kā universāla valoda, kas vieno paaudzes un kultūras.
Lielās ģimenes dinamika, ko tagad veido seši locekļi, ir kā nepārtraukta simfonija – ar klusākiem un skaļākiem brīžiem, ar harmoniskām saskaņām un reizēm arī disonansēm, ar lēniem un ātriem tempiem. Tas ir dzīvības spēks, kas izpaužas bērnu smieklos, vecāku rūpēs, brāļu un māsu rotaļās. Un šajā dzīvības simfonijā Jura Kulakova gars klātesošs – caur viņa meitas talantu, caur viņa mazbērnu acīm, caur mīlestību pret mūziku, kas plūst Kulakovu-Sipņevsku dzimtas dzīslās.
Lielās ģimenes dzīve nav viegls valsis divatā; tā ir drīzāk bagātīga un daudzslāņaina orķestra partitūra, kurā katram ir sava loma un katra nots ir svarīga. Tā prasa ne tikai mīlestību un pacietību, bet arī spēju pielāgoties, improvizēt un saskatīt skaisto ikdienas ritmos. Justīne un Deivids ar savu piemēru rāda, ka ir iespējams apvienot radošo darbību ar kuplas ģimenes dzīvi, rodot tajā neizmērojamu prieku un piepildījumu. Mazās Īrisas Amadejas Marijas nākšana pasaulē ir apliecinājums tam, ka dzīvība un mīlestība ir spēcīgākas par visu, un ka Jura Kulakova dzimtas stāsts turpinās, pieskandinot pasauli ar jaunām, brīnišķīgām melodijām.
Ģimenes kā dārgums: Kopības spēks un nākotnes vīzijas
Mūsdienu pasaulē, kur nereti dominē individuālisms un karjeras ambīcijas, Justīnes un Deivida izvēle veidot lielu ģimeni ir iedvesmojošs piemērs. Viņi apzināti izvēlējušies ģimenes vērtības kā prioritāti, rodot laimi un piepildījumu savu bērnu audzināšanā. Tas nenozīmē atteikšanos no profesionālās darbības, bet gan spēju atrast līdzsvaru starp dažādām dzīves jomām.
Liela ģimene ir kā mazs sabiedrības modelis, kurā bērni mācās dalīties, sadarboties, risināt konfliktus un atbalstīt viens otru. Viņi aug vidē, kurā jūt vecāku beznosacījuma mīlestību un drošības sajūtu, kas ir pamats veselīgai personības attīstībai. Vecākie bērni, aprūpējot mazāko māsiņu, apgūst atbildību un empātiju – īpašības, kas noderēs visā dzīves laikā.
Protams, ir arī finansiālas un praktiskas grūtības, kas saistītas ar lielas ģimenes uzturēšanu. Nepieciešams lielāks mājoklis, vairāk apģērbu, ēdiena, nodarbību. Taču, kā daudzas kuplu ģimeņu māmiņas un tēti atzīst, tas, ko bērni sniedz pretī – mīlestība, prieks, smiekli, jaunas atklāsmes katru dienu – ir neatsverams. Tā ir bagātība, ko nevar izmērīt naudā.
Jura Kulakova gars, viņa nerimstošā enerģija un mīlestība pret dzīvi, ko viņš nodeva savai meitai, tagad dzīvo tālāk viņa mazbērnos. Katrā no viņiem ir daļiņa no vectēva – varbūt talants mūzikā, varbūt spēja saskatīt skaisto apkārtējā pasaulē, varbūt vienkārši dzīvesprieks un zinātkāre. Justīne ar vīru Deividu ir kā dārznieki, kas rūpīgi kopj šo dārzu, ļaujot katram ziedam uzziedēt un attīstīt savu unikālo potenciālu.
Nākotnes vīzijas lielā ģimenē ir saistītas ar bērnu izaugsmi, viņu ceļa meklējumiem un sapņu piepildīšanu. Vecāku uzdevums ir būt par atbalstu un iedvesmu, palīdzot bērniem atklāt savus talantus un intereses. Iespējams, kāds no bērniem sekos vecāku un vectēva pēdās un kļūs par mūziķi, nesot tālāk Kulakovu muzikālo mantojumu. Vai varbūt viņi atradīs savu unikālo ceļu, bet Jura Kulakova mūzikas un gara klātbūtne būs kā nemainīga vērtība viņu dzīvē.
Lielās ģimenes dzīve Francijā, kur satiekas divas kultūras – latviešu un franču – ir arī iespēja bērniem augt daudzvalodu un multikulturālā vidē. Viņi apgūst divas valodas, iepazīst dažādas tradīcijas un paražas, kas paplašina viņu redzesloku un veido viņus par atvērtiem un tolerantām personībām. Šī pieredze nenoliedzami bagātinās viņu dzīvi un sniegs priekšrocības nākotnē.
Apsveikumi un novēlējumi: Prieks par jauno dzīvību un atbalsts ģimenei
Vēsts par Justīnes un Deivida ceturtā bērniņa piedzimšanu izsaukusi daudz sirsnīgu apsveikumu un laba vēlējumu. Radi, draugi, kolēģi un Jura Kulakova talanta cienītāji dalās priekā par šo brīnišķīgo notikumu. Katrs jauns dzīvības ienākšana ir svētki, īpaši laikā, kad pasaule piedzīvo dažādus izaicinājumus.
Vēlam Justīnei, Deividam un visai viņu kuplajai ģimenei daudz mīlestības, veselības, izturības un neskaitāmus prieka mirkļus kopā. Lai mazā Īrisa Amadeja Marija aug stipra, vesela un laimīga, ienesot vēl vairāk gaismas un mīlestības savas ģimenes dzīvē. Lai mūzika turpina skanēt viņu mājās, piepildot to ar harmoniju un radošo enerģiju. Un lai Jura Kulakova gars un viņa brīnišķīgā mūzika turpina iedvesmot nākamās paaudzes, apliecinot, ka īstas vērtības – mīlestība, ģimene, radošums – ir mūžīgas.
Šis notikums atgādina, ka pat vislielākajās skumjās ir vieta priekam un cerībai. Jauna dzīvība ir apliecinājums tam, ka dzīve turpinās, tā plūst un mainās, nesot sev līdzi jaunus izaicinājumus, bet arī neizsakāmu laimi un piepildījumu. Justīnes un Deivida lielā ģimene ir spilgts piemērs tam, ka mīlestības un kopības spēks var pārvarēt jebkādas grūtības.
Mēs ar sirsnību sveicam Sipņevsku ģimeni ar ceturtās atvasītes piedzimšanu un novēlam viņiem gaišu nākotni, kas pieskandināta bērnu smiekliem, mūzikas harmoniju un neizsīkstošu mīlestību. Lai viņu ģimenes stāsts turpina rakstīties kā brīnišķīga simfonija, kurā katra diena ir jauns, aizraujošs cēliens.
Sekojiet mums līdzi: