Rīga: -4.9°С
Siltums mājās: Kā atvadīties no gāzes katla un sagaidīt nākamo apkures sezonu ar briketēm vai granulām?
Ziema ir aiz muguras, atstājot aiz sevis ne tikai atmiņas par sniegotām dienām, bet arī, iespējams, pamatīgus apkures rēķinus un pārdomas par mājas siltumapgādes nākotni. Ja piederat to privātmāju īpašnieku lokam, kuri nopietni apsver iespēju nomainīt ierasto gāzes katlu pret ko citu – kaut ko videi draudzīgāku, varbūt ekonomiskāku un sniedzošu lielāku neatkarību –, tad brikešu vai granulu apkure nereti nonāk uzmanības centrā. Bet cik vienkāršs vai sarežģīts ir šis ceļš? Vai tas ir sapnis par mājīgu siltumu bez gāzes, vai drīzāk sarežģīts labirints ar neparedzētiem līkločiem?
Tehniskie izaicinājumi un risinājumi
Pāreja no gāzes apkures uz cieto kurināmo, piemēram, granulām vai briketēm, nav gluži kā spuldzes nomaiņa. Tas ir komplekss process, kas prasa rūpīgu plānošanu un tehnisku sagatavotību. Gāzes katls ir kompakts, tam nav nepieciešama liela telpa kurināmā uzglabāšanai blakus pašai iekārtai, un tā darbība ir lielā mērā automatizēta, prasot vien periodisku apkopi.
Savukārt granulu vai brikešu katlam nepieciešama ne tikai vieta pašam katlam, kas parasti ir lielāks nekā gāzes katls, bet arī – un tas ir būtiski – plaša, sausa telpa kurināmā uzglabāšanai. Granulas tiek piegādātas maisos vai beramā veidā, un to glabāšanai nepieciešams bunkurs vai piemērota telpa, kas pasargāta no mitruma, jo granulas ir kā sūkļi, kas uzsūc ūdeni un zaudē savas kurināmā īpašības.
Vēl viens svarīgs aspekts ir dūmvads. Gāzes katliem dūmvada prasības ir atšķirīgas nekā cietā kurināmā katliem. Bieži vien, mainot apkures veidu, nepieciešams pārbūvēt vai pat no jauna izbūvēt dūmvadu, kas atbilst biomasas katla radītajiem dūmiem un dūmgāzu temperatūrai. Tāpat jādomā par ventilāciju katlu telpā, kas ir neatņemama drošas ekspluatācijas sastāvdaļa. Sistēmas uzstādīšanu drīkst veikt tikai kvalificēti speciālisti, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus un ražotāja norādījumus.
Granulas vai briketes: Kāda ir atšķirība?
Lai gan gan granulas, gan briketes pieder pie biomasas cietā kurināmā un ir izgatavotas no koksnes atlikumiem, to lietošanā un katlu specifikācijā pastāv atšķirības. Granulas parasti tiek izmantotas automatizētos katlos, kur kurināmais no bunkura uz degli tiek padots automātiski. Tas nodrošina salīdzinoši lielu komfortu un autonomiju, jo katls pats uztur nepieciešamo temperatūru.
Briketes parasti paredzētas katliem vai krāsnīm ar manuālu kurināmā padevi, līdzīgi kā malka. Tām nepieciešama regulārāka cilvēka iesaiste kurināšanas procesā. Lai gan briketes var būt lētākas par granulām un neprasa tik sarežģītus un automatizētus katlus, tās nenodrošina tādu komforta līmeni un vienmērīgu temperatūru kā granulu apkure ar automātisko padevi. Izvēle starp abiem veidiem lielā mērā atkarīga no vēlamā komforta līmeņa, pieejamā budžeta un vēlmes iesaistīties kurināšanas procesā.
Izmaksas – jūras vai ezera dziļums?
Finansiālais aspekts ir viens no galvenajiem dzinējspēkiem, domājot par apkures veida maiņu. Gāzes cenu svārstības pēdējos gados daudziem likušas smagi nopūsties, tāpēc vēlme pēc stabilākām un prognozējamākām izmaksām ir pilnīgi saprotama.
Granulu vai brikešu apkures sistēmas ierīkošanas izmaksas var būt vērā ņemamas. Tās ietver paša katla cenu, kas var svārstīties atkarībā no jaudas, automatizācijas līmeņa un ražotāja, kā arī uzstādīšanas darbus, dūmvada pārbūvi vai izbūvi, kurināmā uzglabāšanas tvertnes vai telpas izveidi, kā arī citus saistītos darbus, piemēram, siltumtrases izbūvi, ja katls atrodas saimniecības ēkā.
Sākotnējās investīcijas granulu katla sistēmā var sasniegt vairākus tūkstošus eiro, aptuveni sākot no 5000 eiro un uz augšu, atkarībā no mājas platības un sistēmas sarežģītības. Tomēr ekspluatācijas izmaksas, proti, kurināmā cena, vēsturiski bijušas zemākas un stabilākas nekā gāzei, ļaujot cerēt uz investīciju atmaksāšanos ilgtermiņā. Protams, arī biomasas kurināmā cenas var svārstīties atkarībā no tirgus situācijas.
Valsts atbalsts – palīdzīga roka vai birokrātijas džungļi?
Labā ziņa ir tā, ka valsts un Eiropas Savienības līmenī ir pieejamas atbalsta programmas, kuru mērķis ir veicināt pāreju no fosilajiem kurināmajiem uz atjaunojamiem energoresursiem. Šīs programmas var sniegt finansiālu atbalstu daļas izmaksu segšanai, ievērojami atvieglojot pāreju. Atbalstu var saņemt, nomainot gāzes, dīzeļdegvielas vai ogļu apkures katlus pret biomasas granulu katliem vai siltumsūkņiem.
Tomēr, kā liecina iepriekšējā gadu pieredze, atbalsta programmu nosacījumi mēdz būt mainīgi un brīžiem pat radīt neizpildāmas prasības. Sākotnēji izsludinātās prasības granulu katlu efektivitātes klasei (A+++) bija tādas, ka Latvijā tādi katli praktiski nebija pieejami. Lai saņemtu atbalstu, parasti ir jāatsakās no fosilā kurināmā izmantošanas apkurei pavisam. Tāpat jāņem vērā, ka atbalsta apjoms var atšķirties atkarībā no izvēlētā risinājuma un programmas nosacījumiem, un pieteikšanās process var prasīt pacietību un precīzu dokumentāciju.
Komforts un ikdiena bez gāzes
Mainot apkures veidu, mainās arī ikdiena. Gāzes apkure ir gandrīz nemanāma – kamēr tiek maksāti rēķini, siltums mājās ir nodrošināts. Pārejot uz granulām vai briketēm, jārēķinās ar citām rūpēm.
Lai gan granulu katli ir automatizēti, tie prasa regulāru apkopi un kurināmā bunkura papildināšanu. Granulu tvertnes tilpums nosaka, cik bieži tas jādara – tas var būt reizi dienā nelielai tvertnei pie paša katla, vai reizi nedēļā vai pat retāk, ja ir uzstādīts lielāks uzglabāšanas bunkurs. Katls ir regulāri jātīra no pelniem un izdedžiem, kas veidojas sadegšanas procesā. Lai gan daļai modernu katlu ir pašattīrīšanās funkcijas, pilnībā no tīrīšanas izvairīties nevar. Tāpat periodiski nepieciešama dūmvada tīrīšana.
Brikešu apkure prasa vēl lielāku iesaisti, jo kurināmais katlā jāieliek manuāli, līdzīgi kā malkas krāsnī. Tas nozīmē, ka aukstā laikā ik pēc noteikta laika jāatceras par apkuri, un ilgāka prombūtne var kļūt par izaicinājumu, ja nav kāds, kas par apkuri parūpējas.
Alternatīvas un esošās sistēmas uzlabošana
Ja doma par gāzes katla nomaiņu šķiet pārāk sarežģīta vai dārga, bet vēlme samazināt rēķinus un padarīt māju energoefektīvāku nepazūd, ir vērts apsvērt esošās gāzes apkures sistēmas uzlabošanu. Tas var ietvert efektīvāku radiatoru uzstādīšanu, siltās grīdas ierīkošanu, ja tas vēl nav izdarīts, vai viedās vadības sistēmu ieviešanu, kas ļauj precīzāk regulēt temperatūru un samazināt lieko patēriņu.
Tāpat nedrīkst aizmirst par paša mājokļa energoefektivitāti. Pat modernākais un efektīvākais apkures katls nespēs nodrošināt zemus rēķinus, ja siltums vienkārši aizplūdīs caur nesiltinātām sienām, jumtu vai veciem logiem. Investīcijas mājas siltināšanā bieži vien atmaksājas pat ātrāk nekā apkures sistēmas maiņa un sniedz ilgtermiņa ieguvumus. Arī šiem pasākumiem ir pieejamas dažādas atbalsta programmas.
Emocionālais un praktiskais lēmums
Izvēle starp gāzes katla saglabāšanu, tā uzlabošanu vai nomaiņu uz biomasas apkuri ir dziļi personisks lēmums, ko ietekmē ne tikai finanšu apsvērumi un tehniskās iespējas, bet arī dzīvesveids un vērtības. Kādam gāzes apkures sniegtais komforts un bezrūpība ir prioritāte, neskatoties uz cenu svārstībām. Citam svarīgāka ir enerģētiskā neatkarība, videi draudzīgāks risinājums un gatavība ieguldīt savu darbu un laiku kurināšanā un katla apkopē.
Apkures veida maiņa ir liels solis, kas prasa laiku, resursus un pacietību. Tas ir kā jaunas lappuses atvēršana mājas dzīvē – ar saviem izaicinājumiem un ieguvumiem. Rūpīgi izvērtējot savas vajadzības, iespējas un saņemot profesionāļu konsultācijas, var pieņemt vispiemērotāko lēmumu, lai nākamā apkures sezona nestu siltumu un sirdsmieru.
Sekojiet mums līdzi: