Bez viltus spoguļiem: Sandis Radziņš atklāj, kā zinātne un tehnoloģijas palīdz ķert noziedzniekus Latvijā

Ieskats kriminālistikas pasaulē: starp kino realitāti un smalku zinātni

Kad ekrānā redzam, kā detektīvi zibenīgi atšķetina vissarežģītākos noziegumus, šķiet, ka modernās tehnoloģijas ir burvju nūjiņa, kas acumirklī atklāj patiesību un aizved tieši pie noziedznieka sliekšņa. Laboratorijas mirdz ar sterili baltu gaismu, aprīkojums izskatās futūristisks, un atbildes atrodas burtiski dažu minūšu laikā. Taču dzīvē viss notiek nedaudz citādi. Lai gan modernās tehnoloģijas un zinātne patiešām ir kļuvušas par neatsveramu palīgu cīņā pret noziedzību, reālais kriminālistikas darbs ir pacietīgs, rūpīgs un bieži vien prasa daudz ilgāku laiku nekā filmās.

Par to, kā norit ikdienas darbs šajā aizraujošajā un izaicinošajā jomā, un kā modernās metodes palīdz atklāt pat vismaskētākos noziegumus, sarunājāmies ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes priekšnieku Sandi Radziņu.

Kriminālistikas sirds – patiesības noskaidrošana

Kriminālistikas pārvalde nav tikai laboratorija. Tā ir Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes neatņemama sastāvdaļa, tās sirds, kas palīdz noskaidrot patiesību. Sandis Radziņš, kurš policijā nostrādājis jau 32 gadus, var sniegt unikālu skatījumu uz to, cik ļoti noziegumu atklāšanas metodes ir mainījušās gadu gaitā. Viņš atzīst, ka, lai gan notikuma vietā veicamās sākotnējās darbības – apskate, fiksēšana – varbūt šķietami nav būtiski mainījušās, tehnoloģijas un aprīkojums, ar ko strādā eksperti, ir piedzīvojuši milzīgu lēcienu.

“Agrāk, lai konstatētu asins pēdas, bija jāveic laikietilpīgākas procedūras. Šodien ir pieejama īpaša aparatūra, kas tās atklās pat tad, ja notikuma vieta ir rūpīgi nomazgāta un iztīrīta,” stāsta Radziņš. Šādas tehnoloģijas ievērojami atvieglo un paātrina kriminālistu darbu tieši notikuma vietā. Tāpat arī smagu satiksmes negadījumu izmeklēšanā neatsverams palīgs kļuvuši lielie 3D skeneri, kas ļauj precīzi fiksēt notikuma vietu tās sākotnējā stāvoklī, pirms satiksmes atjaunošanas un pēdu izzušanas. Plašu teritoriju apskatei talkā nāk pat droni, nodrošinot skatu no putna lidojuma un palīdzot ieraudzīt to, kas citādi paliktu nepamanīts.

DNS – neapgāžamais liecinieks šūnu līmenī

Viena no spēcīgākajām kriminālistikas metodēm mūsdienās neapšaubāmi ir DNS analīze. Tā sniedz iespēju identificēt personu ar neticamu precizitāti, izmantojot bioloģisko materiālu, kas atstāts notikuma vietā – asinis, siekalas, matus, spermu vai pat ādas daļiņas. Katram cilvēkam (izņemot identiskos dvīņus) ir unikāls DNS profils, kas darbojas kā nepārprotams “ģenētiskais pirkstu nospiedums”.

Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja Bioloģisko ekspertīžu nodaļa veic DNS analīzes, izmantojot modernas metodes, tostarp polimerāzes ķēdes reakciju, kas ļauj pavairot specifiskus DNS fragmentus pat no ļoti maziem vai degradētiem paraugiem. Iegūtie DNS profili tiek ievietoti nacionālajā DNS datu bāzē , kas ir neatsverams rīks noziegumu sēriju atklāšanā un agrāk pastrādātu, bet neatklātu noziegumu saistīšanā ar konkrētām personām.

Darbs ar DNS materiāliem prasa ārkārtīgu precizitāti un sterilitāti, lai novērstu paraugu piesārņošanu. Eksperti izmanto vienreizlietojamos cimdus un rūpīgi apstrādā instrumentus. Lai gan process var šķist sarežģīts, tā sniegtās iespējas ir milzīgas – no noziedznieku identificēšanas līdz pat neatpazītu bojāgājušo personības noskaidrošanai vai paternitātes noteikšanai.

Pirkstu nospiedumi – klasika digitālajā ērā

Neskatoties uz jaunāko tehnoloģiju ienākšanu, tradicionālās kriminālistikas metodes, piemēram, daktiloskopija jeb pirkstu nospiedumu analīze, joprojām saglabā savu nozīmi. Patiesībā, pirkstu nospiedumu un DNS analīzes bieži vien tiek minētas kā unikālas cilvēka identifikācijas metodes, uzsverot to salīdzināmību un neaizstājamību. Pirkstu nospiedumu izmantošana noziegumu atklāšanā ir sena un pārbaudīta metode, kas oficiāli tika atzīta jau 19. gadsimta beigās.

Mūsdienās pirkstu nospiedumu izpēte ir kļuvusi vēl efektīvāka, pateicoties modernām apstrādes un salīdzināšanas sistēmām. Lai gan pirkstu nospiedumu atrašana uz sarežģītām virsmām, piemēram, cilvēka ādas, joprojām ir izaicinājums, notiek pētījumi, lai uzlabotu šo procesu. Pirkstu nospiedumu datu bāzes ļauj ātri salīdzināt notikuma vietā atrastās pēdas ar reģistrēto personu nospiedumiem, tādējādi būtiski paātrinot aizdomās turamo loka sašaurināšanu.

Digitālā kriminālistika – cīņa kiberpasaulē

21. gadsimtā noziedzība arvien biežāk pārceļas uz digitālo vidi. Kibernoziegumi, datu zādzības, krāpšanas internetā – šie ir tikai daži piemēri tam, kā noziedznieki izmanto tehnoloģijas saviem nolūkiem. Tāpēc digitālā kriminālistika ir kļuvusi par kritiski svarīgu kriminālistikas apakšnozari.

Valsts policijā ir izveidota un tiek attīstīta Infotehnisko ekspertīžu nodaļa, kas specializējas elektronisko pierādījumu izpētē. Tas ietver datu ieguvi un analīzi no datoriem, mobilajām ierīcēm, SIM kartēm, kā arī informācijas atgūšanu pat tad, ja tā ir dzēsta vai šifrēta. Eksperti strādā ar specializētām programmatūrām, kas palīdz atšķetināt digitālās pēdas un rekonstruēt notikumus kibertelpā.

Apzinoties digitālās kriminālistikas pieaugošo nozīmi, Valsts policija īsteno projektus tās kapacitātes stiprināšanai, tostarp veidojot digitālās kriminālistikas datu apstrādes platformu. Tas liecina par nopietnu apņemšanos sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai un nodrošināt, ka likumsargi ir aprīkoti ar nepieciešamajiem rīkiem, lai cīnītos pret modernajiem noziegumiem.

Citi pēdu veidi un ekspertu daudzpusība

Kriminālistikas darbs nav tikai DNS, pirkstu nospiedumi un datori. Eksperti pēta visdažādākās pēdas, kas atstātas notikuma vietā. Tā ir ballistika, kas ļauj noteikt šāviena trajektoriju, identificēt ieroci un analizēt šaušanas apstākļus. Tā ir trasoloģija, kas nodarbojas ar pēdu (apavu, riepu, instrumentu) izpēti. Tā ir dokumentu ekspertīze, kas atklāj viltojumus un palīdz noteikt dokumentu autentiskumu. Pat ugunsgrēku izmeklēšanā kriminālisti spēj noteikt, vai ticis izmantots viegli uzliesmojošs materiāls.

Kriminālistikas pārvaldes ekspertu kompetencē ir plašs spektrs – 27 specialitātes, kurās strādā aptuveni 200 darbinieku. Viņi veic tūkstošiem ekspertīžu un notikuma vietu apskates gadā, sniedzot neatsveramu atbalstu izmeklētājiem.

Izaicinājumi un nākotnes skatījums

Lai gan tehnoloģiju attīstība ir bijusi strauja, Kriminālistikas pārvalde saskaras arī ar izaicinājumiem. Telpu ierobežojumi un nepieciešamība pēc modernāka aprīkojuma ir aktuāli jautājumi. Tāpat pastāv speciālistu trūkums atsevišķās šaurās jomās, piemēram, odoroloģijā vai ballistikā, kas reizēm liek meklēt palīdzību ārvalstīs.

Tomēr notiek aktīvs darbs, lai šos izaicinājumus risinātu. Tiek plānots būvēt jaunu, modernu laboratoriju un investēt gan tehniskajā aprīkojumā, gan ekspertu kvalifikācijas celšanā un starptautiskajā sadarbībā. Dalība starptautiskos projektos un apmācībās, piemēram, CEPOL organizētajos kursos par sarežģītu DNS profilu analīzi, liecina par vēlmi pilnveidoties un apgūt jaunākās zināšanas.

Sandis Radziņš uzsver, ka kriminālistikas darbs ir nemitīga attīstība. Noziedznieki kļūst arvien atjautīgāki, un likumsargiem ir jābūt soli priekšā, nepārtraukti pilnveidojot metodes un apgūstot jaunākās tehnoloģijas. Lai gan filmas rāda idealizētu ainu, realitātē panākumi ir smaga darba, zināšanu un modernu rīku apvienojums. Un, kā saka Radziņš, zagļi un bandīti netiks pasargāti – zinātne un neatlaidīgs darbs ir viņu dzinējspēks ceļā uz patiesības noskaidrošanu un taisnīguma panākšanu.