Konkurences padome vērtē pārvadātāju vienošanos pēc ATD iesnieguma par protesta akciju

Konkurences padome izmeklē iespējamu pārvadātāju vienošanos

Konkurences padome (KP) ir uzsākusi rūpīgu izvērtēšanu saistībā ar Autotransporta direkcijas (ATD) iesniegumu, kas izvirza bažas par iespējamu aizliegtu vienošanos starp pasažieru pārvadātājiem. Šis iesniegums, kas saņemts 12. septembrī, pievērš uzmanību arī tam, vai pārvadātāji nav ļaunprātīgi izmantojuši savu kolektīvo dominējošo stāvokli, īpaši ņemot vērā neseno kopīgo protesta akciju. KP pašlaik detalizēti analizē visu iesniegumā sniegto informāciju, lai noteiktu, vai ir nepieciešami tālāki pasākumi lietas izmeklēšanā.

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un novērstu potenciālus pārkāpumus, KP 15. septembrī nosūtīja vēstuli visiem pārvadātājiem. Šajā vēstulē tika stingri atgādināts par Konkurences likuma prasībām, kas aizliedz komerciāli sensitīvas informācijas, piemēram, par cenām, apjomiem, tirgus daļām vai nākotnes stratēģijām, savstarpēju apmaiņu. Tāpat aizliegta ir jebkāda vienošanās par koordinētu rīcību tirgū. KP gan uzsver, ka pārvadātājiem joprojām ir tiesības paust savu viedokli par nozarē pastāvošām problēmām vai iesniegt sūdzības attiecīgajās valsts institūcijās. Šāda iespēja ir svarīga, lai uzturētu dialogu un veicinātu nozares attīstību, vienlaikus stingri ievērojot likumdošanas normas.

Pasažieru pārvadātāju protesta akcija un tās sekas

Pagājušā gada 16. septembrī pasažieru pārvadātāji sarīkoja plašu protesta akciju “Viena stunda bez sabiedriskā transporta”. Šī akcija būtiski ietekmēja aptuveni 165 reģionālos autobusu reisus, skarot līdz pat 5000 pasažieru, kā apliecināja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš. Lai gan precīzs ietekmēto reisu skaits joprojām tiek apkopots, sākotnējās aplēses liecina par ievērojamu skaitu – pārvadātāju sniegtā informācija norāda, ka tika atcelts 51 reiss un 112 reisi izpildīti ar kavējumu.

Akcija, kas tika rīkota, lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē, kopumā noritējusi mierīgi, un pasažieri izrādījuši sapratni. Atsevišķos gadījumos tika nodrošināta pasažieru nogādāšana uz galamērķi ar alternatīviem transporta līdzekļiem. Neskatoties uz to, ATD plāno piemērot līgumos paredzētos sodus par neizpildītajiem vai kavētajiem reisiem. ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš uzsvēra, ka pārvadātājiem ir jāpilda noslēgtie līgumi, un norādīja, ka neviens pasažieris vēl nav vērsies ar prasību atlīdzināt zaudējumus. ATD neatbalsta šādas akcijas, jo uzskata, ka tās tiešā veidā skar ikdienas pasažierus, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Pārvadātāju finansiālās problēmas un prasības

Pasažieru pārvadātāji jau ilgstoši pauž dziļas bažas par nozares nākotni, norādot uz strauji augošajām izmaksām, īpaši degvielas un darbaspēka jomā, kas rada nopietnus zaudējumus. Viņi pieprasa kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies neparedzētu apstākļu ietekmē laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. augustam. Konkrētāk, tiek pieprasīts palielināt līgumcenas par vismaz 10%, kas, pēc pārvadātāju domām, palīdzētu samazināt zaudējumu apmēru un nodrošināt pakalpojumu sniegšanu.

Tiek prognozēts, ka bez būtiskiem finansējuma grozījumiem 2025. gadā kopējie pārvadātāju zaudējumi varētu sasniegt pat 6,95 miljonus eiro. Šāds finansiālais spiediens rada reālu draudu uzņēmumu maksātspējai un spējai nodrošināt pārvadājumu nepārtrauktību. Sabiedriskā transporta padome jau 4. septembrī nolēma samazināt dotētā reģionālās nozīmes autobusu maršrutu tīklu nākamgad par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% salīdzinājumā ar 2025. gada prognozēm. Tas paredz reisu vai to daļu samazināšanu maršrutu tīkla daļās ar zemu rentabilitāti un pasažieru skaitu. Tomēr pārvadātāji uzskata, ka tas nav pietiekami, lai risinātu nozares krīzi, un aicina ATD resursus un enerģiju novirzīt krīzes risināšanai, nevis akcijas uzraudzībai.

Jānis Lapiņš ATD skatījumā uzsver, ka pārvadātājiem ir jāturpina pildīt noslēgto līgumu saistības. Viņš skaidro, ka publiskie iepirkumi nosaka līgumcenas, un cenu indeksācija jāveic līguma ietvaros. Lapiņš arī norāda, ka pārvadātāji ar savu rīcību padara neērtu situāciju gan pasažieriem, gan šoferiem.

Konkurences likuma loma un iespējamie risinājumi

Konkurences likums nosaka stingrus aizliegumus attiecībā uz tirgus dalībnieku savstarpēju rīcību. Likuma 11. pants aizliedz vienošanos, kas var ietekmēt konkurenci, tostarp informācijas apmaiņu par cenām, tirgus daļām, stratēģijām un citām komerciāli sensitīvām ziņām. KP uzrauga, lai šie noteikumi tiktu ievēroti, un izmeklē gadījumus, kad ir aizdomas par to pārkāpšanu.

Situācija sabiedriskajā transportā ir sarežģīta, un, lai gan pagaidām nav paredzams tās pasliktināšanās, uzlabojumi arī nav gaidāmi bez papildu finansējuma. Nepietiekamais finansējums un zemās algas ir radījušas šoferu trūkumu, kā rezultātā tiek atcelti reģionālie autobusu reisi. Tas rada bažas par iespējamiem turpmākiem protestiem un pat sistēmas sabrukumu. Lai gan nav ziņu par pasažieriem, kas būtu pieprasījuši zaudējumu atlīdzību sakarā ar protesta akcijas radītajām neērtībām, ATD plāno piemērot sodus par neizpildītajiem reisiem.

Pārvadātāji aicina risināt nozares krīzi, nevis fokusēties uz akcijas uzraudzību. Viņi uzsver, ka nepieciešama gan līgumu formāla uzraudzība, gan steidzama un mērķtiecīga rīcība, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, drošu un nepārtrauktu sabiedrisko transportu.