Rīga: +0.3°С
Latvijas iedzīvotāji iesaistīti Krievijas specdienestu sabotāžas operācijās Eiropā
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem no Lietuvas, Krievijas, Igaunijas un Polijas ir atklājis satraucošu informāciju par Krievijas specdienestu organizētu sabotāžas operāciju, kurā bijuši iesaistīti četri Latvijas iedzīvotāji. Šī grupa ir atbildīga par četriem teroraktiem Eiropas valstīs, izmantojot pasta sūtījumus ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm.
Aizdomās turētie un viņu lomas
Izmeklēšanā identificētas četras personas no Latvijas. Viens no viņiem ir 62 gadus vecais nepilsonis Vasilijs Kovačs, kurš martā tika aizturēts lauku īpašumā Vidzemē. Viņa māsas dēli, divdesmitgadnieki Romāns un Vadims Borsuki no Ukrainas, kuri Latvijā nonāca, bēgot no kara, kā arī bijušais zemūdens stūrmanis no Rīgas, pensionārs Aleksandrs Kacers, arī tiek saistīti ar šo operāciju.
Lietuvas izmeklētāji uzskata, ka brāļi Borsuki kopā ar Kovaču 2024. gada jūnijā un jūlijā divas reizes nogādājuši sabotāžai paredzētās pakas no Rīgas uz Viļņu. Kacers savukārt bijis vēl viens sūtījumu ķēdes posms. Šī, galvenokārt no bijušajiem padomju zemūdens flotes biedriem veidotā grupa, bija daļa no plašākas Krievijas militārās izlūkošanas dienesta (GRU) sabotāžas operācijas.
Apsūdzības un aizstāvība
Lietuvas prokuratūra Kovaču tur aizdomās par līdzdalību teroristu grupējuma darbībās, par ko draud cietumsods līdz pat mūža ieslodzījumam. Kovačs savu vainu noliedz, apgalvojot, ka lieta ir safabricēta. Tomēr "Re:Baltica" norāda, ka viņa dzīvesstils neatgādina parasta Latvijas iedzīvotāja ikdienu.
Kovača Latvijas dzīvesstāsts ir sarežģīts. Viņš uz Ukrainas ieceļojis 80. gados, strādājis celtniecībā un izveidojis ģimeni. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš dibinājis ar tirdzniecību saistītu biznesu Krievijā, kas vēlāk tika atsavināts. Viņš nodarbojies ar zirgu audzēšanu un periodiski strādājis par kapteini, pārvadājot mazizmēra kuģus starp dažādām pasaules valstīm. Kratīšanas laikā viņa mājās tika atrasta arī piereģistrēta pistole ar noņemtu sērijas numuru un ierīce, kas atgādināja mobilo sakaru slāpētāju.
Neatbildēti jautājumi un saglabātā aizturēšana
Interesanti, ka Kovača mājās tika atrastas arī lietas par kriminālās autoritātes Genādija Vaļagina slepkavību, par ko viņš apgalvo, ka materiālus kāds ielicis viņa pastkastītē, cerot uz palīdzību, taču nespējis loģiski izskaidrot savu iespējamo iesaisti. Viņš arī nevar skaidri izskaidrot, kā pistole nonākusi viņa virtuvē.
Kovačs ir vienīgais no Latvijas atzarā iesaistītajiem, kurš joprojām atrodas apcietinājumā. Borsuku brāļi tika atbrīvoti pēc dažiem mēnešiem, un arī pensionārs Kacers šovasar iznācis no apcietinājuma. Valsts drošības dienests (VDD) apstiprinājis Kovača aizturēšanu pēc Lietuvas kolēģu pieprasījuma, taču vairāk informācijas nesniedz, jo lieta ir Lietuvas prokuratūras pārziņā.
Detalizēta izmeklēšana un teroraktu plānošana
Lietuvas Ģenerālprokuratūra un Kriminālpolicijas birojs ir atklājuši personu grupu, kas organizējusi četrus teroraktus Eiropas valstīs. 1973. gadā dzimušais Lietuvas pilsonis A.Š., visticamāk Aleksandrs Šuranovs, kopā ar līdzdalībniekiem 2024. gada 19. jūlijā izmantojis starptautiskos piegādes dienestus DHL un DPD, lai nosūtītu četrus sūtījumus ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm no Viļņas uz Eiropu. Divi sūtījumi tika nosūtīti uz Lielbritāniju ar DHL lidmašīnām, bet divi uz Poliju ar DPD kravas automašīnām.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka noziegumus koordinējuši Krievijas pilsoņi, kas saistīti ar Krievijas militārās izlūkošanas dienestiem. Daži no koordinatoriem ir saistīti arī ar 2024. gada maijā Viļņā notikušo teroraktu pie "Ikea" veikala. Viņu vidū ir 1988. gadā dzimušais Ukrainas pilsonis Danilo Hromovs un 1971. gadā dzimušais Lietuvas un Krievijas dubultpilsonis Toms Dovgans Stabačinsks.
Pašlaik kopumā 15 personām ir izvirzītas apsūdzības par noziedzīgu nodarījumu organizēšanu un izdarīšanu. Apsūdzētie ir dažādu valstu, tostarp Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Ukrainas pilsoņi. Trīs no viņiem ir izsludināti starptautiskā meklēšanā.
Sprāgstierīču detaļas un izpildes mehānisms
Tiesībsargājošās iestādes atklājušas, ka dažas no paciņās paslēptajām sprāgstierīcēm ir detonējušas. 2024. gada 20. jūlijā Leipcigas lidostā Vācijā sprāgstierīce vienā no sūtījumiem tika detonēta ar iepriekš ieprogrammētu elektronisku taimeri pirms iekraušanas DHL kravas lidmašīnā. Nākamajā dienā cita paciņa uzsprāga DPD kravas automašīnā Polijā, bet 22. jūlijā vēl viena aizdegās DHL noliktavā Birmingemā. Ceturtais sūtījums Polijā netika detonēts tehniska defekta dēļ.
Sprāgstierīču lādiņi bija aprīkoti ar elektroniskiem taimeriem, kas paslēpti masāžas spilventiņos. Papildus degošas vielas, kas paredzētas aizdedzināšanas efekta pastiprināšanai, bija ievietotas higiēnas un kosmētikas līdzekļu tūbiņās. Sprādzienbīstamā efekta radīšanai tika izmantots termīts, kas nodrošina ārkārtīgi augstu degšanas temperatūru.
Sekojiet mums līdzi: