Nelikumīgi turēti invazīvie dzīvnieki Latvijā rada draudus dabai un ekosistēmām

Nelegāla invazīvo dzīvnieku turēšana Latvijā rada nopietnus draudus dabai

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vasaras mēnešos veiktajās 12 pārbaudēs savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās un privātkolekcijās konstatējusi satraucošu tendenci – astoņos gadījumos bez atļaujām nelikumīgi turētas invazīvās dzīvnieku sugas. Šīs sugas, kas Eiropas Savienībā (ES) atzītas par potenciāli bīstamām un iekļautas nevēlamo organismu sarakstā, rada nopietnu apdraudējumu Latvijas unikālajai dabai un bioloģiskajai daudzveidībai.

Pārbaudes norisinājās vairākos novados, tostarp Siguldas, Liepājas, Dienvidkurzemes, Ķekavas, Aizkraukles, Augšdaugavas, Rēzeknes, Ogres, Salaspils un Bauskas novados. Konstatēts, ka bez DAP izsniegtām atļaujām nelikumīgi tiek turēti tādi dzīvnieki kā jenoti, nutrijas, Dienvidamerikas degunlācīši un Ķīnas mundžaki. Šāda rīcība ir tiešā pretrunā ar ES regulām, kas stingri regulē invazīvo sugu introdukciju un izplatīšanos, lai pasargātu vietējās ekosistēmas. Invazīvās sugas ir kļuvušas par otru galveno bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloni Latvijā, piekāpjoties vienīgi biotopu izmaiņām.

Nutriju problēma – aktuāls un bīstams izaicinājums

Īpaši izteikta un aktuāla problēma Latvijā šobrīd ir nelegāla nutriju turēšana. Kādreiz šie Dienvidamerikas izcelsmes grauzēji tika plaši audzēti kažokzvēru audzētavās. Lai gan mūsdienās šāda audzēšana vairs nav ekonomiski izdevīga, nutrijas joprojām sastopamas dažādās dzīvnieku turēšanas vietās un privātās kolekcijās, gan kā apskates objekti, gan tiek pavairotas gaļas ieguvei. Daudzi cilvēki neapzinās, ka šādu dzīvnieku turēšana bez atļaujas ir aizliegta un var radīt neatgriezenisku kaitējumu videi.

Karīna Lazdāne, DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja, uzsver, ka šīs eksotiskās, bet potenciāli bīstamās radības, lai arī varētu šķist interesantas, ir īsts drauds vietējai faunai un florai. Tās spēj veiksmīgi izdzīvot Latvijas savvaļā, un, ja tās nejauši nokļūst dabiskajā vidē, tās var strauji vairoties, agresīvi konkurēt par resursiem ar vietējām sugām, tādējādi apdraudot ekosistēmu stabilitāti. Turklāt tas var radīt potenciālus draudus arī cilvēku saimnieciskajām aktivitātēm, piemēram, lauksaimniecībai un ūdens resursu apsaimniekošanai. Nutrijas izgrauztās alas var bojāt meliorācijas sistēmas un palielināt plūdu risku.

Invazīvo sugu regulējums un atbildība

Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1143/2014 nosaka invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Lai izņēmuma gadījumos saņemtu atļauju invazīvo sugu turēšanai, DAP jāiesniedz attiecīgs iesniegums. DAP stingri kontrolē šo dzīvnieku turēšanu privātkolekcijās, izvērtējot nepieciešamību tos turēt un nodrošinot, lai turēšana būtu atbildīga un saskaņota.