Tiesas zāles svētuma pārkāpšana: spriedums par huligānismu un darba traucēšanu
Tiesa ir vieta, kur meklējam taisnīgumu un kur likuma spēks izpaužas visā tā nopietnībā. Taču reizēm šo trauslo kārtību satricina acīmredzama necieņa un patvaļa. Tieši šāds satraucošs gadījums nesen nonācis tiesu prakses annālēs, kad par klaju huligānismu un Rīgas pilsētas tiesas darba traucēšanu personu grupā kādam vīrietim piespriests reāls brīvības atņemšanas sods – pusotrs gads aiz restēm, papildināts ar vērā ņemamu probācijas uzraudzības periodu. Šis spriedums, kas tika pasludināts šī gada aprīlī, skaidri vēsta – tiesas zāle nav vieta personīgām izrādīšanās ambīcijām vai sistēmas izaicināšanai, un sekas par šādu rīcību var būt patiesi smagas.
Notikumu aizkulises atklāj aģentūras LETA sniegtā informācija, kas liecina, ka Rīgas pilsētas tiesa lēma par vainīgu kādu vīrieti, kurš kopā ar citiem apzināti un mērķtiecīgi traucējis tiesas darbu. Šī rīcība nav bijusi spontāna vai nejauša. Tā bijusi iepriekš plānota un vērsta uz to, lai grautu tiesas autoritāti un normālu procesu norisi. Apsūdzētais, kura vārds tiek minēts kā Sergejs Buivids, un viņa līdzgaitnieki, ieradušies uz atklātām tiesas sēdēm klausītāju statusā, taču viņu nodomi bija tāli no pasīvas klātbūtnes. Bez jebkādas saskaņošanas tiesas zālē tika izvietota skaņu un attēlu ieraksta aparatūra – klajš procesuālo normu pārkāpums, kas radīja spriedzi un pretestību no tiesas puses.
Konflikts un klaja ignorēšana
Tieši šis neautorizētais filmēšanas un ierakstīšanas mēģinājums kļuva par dzirksteli, kas aizdedzināja konfliktu. Personas kategoriski atteicās pakļauties tiesnešu likumīgajiem norādījumiem novākt tehniku, demonstrējot neiedomājamu pašpārliecību un nicinājumu pret tiesas sēdes priekšsēdētāja autoritāti. Situācija saasinājās līdz tādam līmenim, ka tiesnesis bija spiests dot rīkojumu traucētājiem pamest tiesas zāli. Taču arī šis likumīgais rīkojums tika ignorēts. Iedomāts pārākums un visatļautības sajūta acīmredzami bija pārņēmusi šīs personas, un tās demonstratīvi nepakļāvās tiesas prasībām.
Šādās kritiskās situācijās tiesas zālē tiek pieaicināti Valsts policijas darbinieki, lai nodrošinātu kārtību un izraidītu traucētājus. Taču arī policijas klātbūtne nespēja savaldīt agresīvo un provocējošo uzvedību. Apsūdzētais un viņa līdzgaitnieki ne tikai pretojās policijas darbiniekiem, bet arī atļāvās izteikt rupjas un aizskarošas frāzes par tiesas sēdes priekšsēdētāju. Viss notika atklāti, citu krimināllietas dalībnieku acu priekšā, radot saspīlētu un necieņas pilnu atmosfēru, kas nekādi nesaskan ar tiesas zāles vidi.
Sistemātiska tiesas darba graušana
Šie satraucošie incidenti nebija vienreizējs misēklis vai acumirklīgs emociju uzplūds. Informācija liecina, ka apsūdzētais kopā ar citu personu apzināti traucējis tiesas darbu divas reizes: kādas krimināllietas izskatīšanas laikā 2023. gada septembrī un atkārtoti, traucējot citas krimināllietas izskatīšanu 2024. gada janvārī. Šī sistemātiskā un apzinātā rīcība, kuras pamatā bijušas, kā norāda prokuratūra, huligāniskas tieksmes un apziņa par savas rīcības provokatīvo raksturu, noveda pie tā, ka iepriekš plānotās krimināllietu iztiesāšanas tika atliktas. Tiesu sistēmas darba traucēšana nav sīkums – tā tieši ietekmē taisnīguma īstenošanu un citu cilvēku tiesības uz savu lietu savlaicīgu izskatīšanu.
Huligānisms tiesas zālē ir īpaši smags sabiedriskās kārtības pārkāpums. Krimināllikums paredz atbildību par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas. Tiesas zāle ir vieta, kur šīs normas ir īpaši stingras un to neievērošana tiek uztverta ar vislielāko nopietnību. Traucējot tiesas darbu, šīs personas ne tikai izrāda necieņu pret tiesu kā institūciju un tiesnešiem kā tiesu varas pārstāvjiem, bet arī traucē visiem klātesošajiem – apsūdzētajiem, cietušajiem, advokātiem, prokuroriem, lieciniekiem un klausītājiem, kuri ieradušies pildīt savus pienākumus vai realizēt savas tiesības.
Likuma stingrība un tās pamatojums
Piespriestais pusotra gada brīvības atņemšanas sods par šādu rīcību skaidri signalizē, ka tiesa necietīs šāda veida iejaukšanos savā darbā. Turklāt probācijas uzraudzība uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem pēc soda izciešanas liecina par nepieciešamību nodrošināt sabiedrības drošību un sekmēt notiesātās personas resocializāciju. Probācijas laikā personai tiek noteikti dažādi pienākumi un ierobežojumi, kas palīdz kontrolēt tās uzvedību un novērst jaunus likumpārkāpumus.
Ir būtiski saprast, ka tiesas zāles kārtības un autoritātes saglabāšana ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamats. Tiesnesis, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam, un ikvienam ir pienākums respektēt tiesas neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. Jebkāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā ir nepieļaujama un sodāma likumā noteiktajā kārtībā. Kriminālprocesa likums paredz tiesības izraidīt no zāles personas, kuras traucē kārtību un nepakļaujas tiesneša rīkojumiem, taču šajā gadījumā notikušais pārsniedza vienkāršu kārtības traucējumu – tas sasniedza krimināli sodāma huligānisma un tiesas darba traucēšanas līmeni.
Huligānisma būtība un sekas tiesas zālē
Lai gan administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība par sīko huligānismu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru vai iestāžu darbu, krimināli sodāms huligānisms ietver rupjākus un bīstamākus nodarījumus. Šajā gadījumā tiesas zālē notikušais, kas izdarīts personu grupā un izraisījis tiesas sēžu atlikšanu, tika kvalificēts kā kriminālnoziegums. Izšķiroša ir ne tikai pašu darbību intensitāte un rupjums, bet arī nodoma klātbūtne – apzināta vēlme traucēt un izrādīt necieņu.
Šis gadījums atgādina, ka ikviena rīcība publiskā telpā, īpaši tik nozīmīgā vietā kā tiesas zāle, nāk ar atbildību. Tiesas process nav teātris, un tā norise prasa cieņu un noteiktu kārtību. Mēģinājumi to graut, vairot haosu un izrādīt necieņu pret tiesu varu tiek uztverti ar ekstrēmu nopietnību un var novest pie bargiem sodiem, kas atstāj paliekošu ietekmi uz personas dzīvi.
Apelācijas iespējas un tiesiskā cīņa
Lai gan pirmās instances tiesa – Rīgas pilsētas tiesa – ir pasludinājusi notiesājošu spriedumu, apsūdzētajam joprojām ir tiesības to pārsūdzēt. Saskaņā ar procesuālajām normām, spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apelācijas instancei būs jāizvērtē visi lietas apstākļi, pierādījumi un pirmās instances tiesas pieņemtie lēmumi, lai pārliecinātos par sprieduma tiesiskumu un pamatotību. Tiesiskā cīņa par šo gadījumu vēl nav beigusies, un gala vārds piederēs reģionālās instances tiesai.
Šis spriedums kalpo kā skarbs atgādinājums ikvienam – cieņa pret tiesu un tās darbu ir neatsverama. Tiesas zāle ir vieta, kur runā likums, un mēģinājumi apzināti traucēt šo procesu tiek sodīti ar visu likuma spēku. Cerams, ka šis gadījums liks aizdomāties citiem, kuriem varētu rasties vēlme klaji ignorēt tiesas autoritāti un pārkāpt vispārpieņemtās uzvedības normas tiesas sēžu laikā. Tiesiskumam ir jābūt neaizskaramam, un tā nodrošināšana ir visas sabiedrības interesēs.
Sekojiet mums līdzi: