Rīga: +7.3°С
Rīta dūmu plīvurs pār Imantu: pamesta nama bēniņu ugunsgrēks satricina mieru
Šorīt, 2025. gada 23. jūlijā, Rīgas iedzīvotāji Imantas 3. līnijā pamodās dūmu un sirēnu pavadībā, kad liesmas aprīja pamestas divstāvu ēkas bēniņus. Notikums, kas sākās agrās rīta stundās, ātri vien eskalējās līdz paaugstinātas bīstamības ugunsgrēkam, liekot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) mobilizēt ievērojamus spēkus cīņai ar postošo stihiju.
Dramatiskais rīta notikumu hronika un VUGD varonīgais darbs
Izsaukums uz nelaimi Imantas 3. līnijā tika saņemts plkst. 5.55, kad miegainais rīts pārvērtās par intensīvu glābšanas operāciju. Liesmas bija pārņēmušas neapsaimniekotas divstāvu ēkas bēniņus un koka konstrukcijas milzīgā 350 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēks tika klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, kas nozīmē, ka tā dzēšanai nepieciešami pastiprināti resursi un īpaša piesardzība, ņemot vērā ēkas stāvokli un potenciālos riskus glābējiem. VUGD komandas nekavējoties metās cīņā ar sarkanajiem liesmu mēles mētājošajiem draudiem. Pateicoties ugunsdzēsēju glābēju pašaizliedzībai un profesionālismam, liesmas tika lokalizētas plkst. 8.37, taču darbs notikuma vietā joprojām turpinās. Tas ietver rūpīgu degšanas perēkļu dzēšanu, drupām pārmeklēšanu un iespējamo gruzdēšanas vietu likvidēšanu, lai novērstu atkārtotu uzliesmojumu.
Pamestās ēkas: klusie draudi pilsētvides sirdī
Šis ugunsgrēks atkal un atkal atgādina par bēdīgi slaveno problēmu – pamestām ēkām, kas kā klusi, bet bīstami spoki stāv pilsētas ainavā. Neapsaimniekotās būves bieži vien kļūst par patvērumu bezpajumtniekiem, jauniešiem, kas meklē piedzīvojumus, vai pat vieglas peļņas gribētājiem, kuri zog metālu. Diemžēl šīm ēkām nereti trūkst pienācīgas ugunsdrošības, durvis un logi ir izsisti, atstājot tās pilnīgi neaizsargātas pret ļaunprātīgu dedzināšanu vai nolaidības dēļ izcēlušos ugunsnelaimi. Kā liecina dažādu gadu statistika, ugunsgrēki pamestās ēkās nav retums, un to cēloņi ir daudzveidīgi – no bezatbildīgi nomestas cigaretes līdz apzinātai dedzināšanai, kā tas reiz tika novērots bijušās „Radiotehnikas” rūpnīcas ēkā Imantā. Šādi incidenti rada ne tikai milzīgus materiālos zaudējumus, bet arī apdraud apkārtējo iedzīvotāju drošību un glābēju dzīvības, kuriem jādodas bīstamās un nestabilās konstrukcijās.
Drošība un atbildība: nākotnes izaicinājumi
VUGD statistika atklāj dienesta ikdienas slodzi. Laikposmā no 22. jūlija plkst. 6.30 līdz 23. jūlija plkst. 6.30 ugunsdzēsēji saņēmuši 40 izsaukumus, no kuriem septiņi bija tieši saistīti ar ugunsgrēku dzēšanu. Tas uzsver nemitīgo nepieciešamību pēc sabiedrības izpratnes par ugunsdrošības riskiem un pašvaldību stingrāku rīcību attiecībā uz degradētajām īpašībām. Atbildība par ugunsdrošību objektā gulstas uz tā īpašnieku vai pārvaldnieku. Tomēr praksē pamestās ēkas bieži vien ir juridisku vai finansiālu strupceļu gūstā, atstātas likteņa varā, kamēr tās kļūst par bīstamu ugunsbīstamības perēkli. Šim ugunsgrēkam Imantā vajadzētu kalpot par skarbu atgādinājumu, ka pilsētvides atbildība ir kopīga – gan iedzīvotājiem, gan īpašniekiem, gan pašvaldībai, lai mēs spētu pasargāt mūsu kopīgo drošību un labklājību no liesmu postošās varas.
Sekojiet mums līdzi: