Rēzeknietis nonāk tiesībsargu redzeslokā par militārās agresijas simbolu izmantošanu “TikTok” – rosināta kriminālvajāšana

Par ko ierosināta kriminālvajāšana?

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas nodevušas prokuratūrai kriminālprocesu, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret kādu Rēzeknes iedzīvotāju. Vīrietis nonācis likumsargu redzeslokā un tagad saskaras ar nopietnām juridiskām sekām par, iespējams, tiešsaistes vidē demonstrētu necieņu un atbalstu militārai agresijai. Lieta saistīta ar viņa aktivitātēm populārajā sociālo mediju platformā “TikTok”, kurā tika izvietoti vairāki videoieraksti, kas, pēc policijas vērtējuma, satur militārās agresijas un kara noziegumus slavinošus simbolus. Šis gadījums izgaismo arvien pieaugošo uzmanību, ko tiesībsargājošās iestādes pievērš publiskajai telpai internetā, īpaši attiecībā uz saturu, kas var tikt interpretēts kā atbalsts starptautiskiem noziegumiem.

Izmeklēšanas gaita un atklājumi

Valsts policija informāciju par aizdomīgajām publikācijām Rēzeknes iedzīvotāja “TikTok” profilā saņēma 2025. gada 30. janvārī. Reaģējot uz saņemto signālu, Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas amatpersonas nekavējoties uzsāka apstākļu skaidrošanu un vainīgās personas noskaidrošanu. Operatīvo pasākumu rezultātā likumsargi identificēja un aizturēja 1980. gadā dzimušo vīrieti. Izmeklēšanas ietvaros tika veikta arī sankcionēta kratīšana viņa dzīvesvietā Rēzeknē. Kratīšanas laikā, papildus lietas būtībai, tika atrasti un izņemti 56 litri nezināmas izcelsmes alkohola, ierīce alkohola izgatavošanai un 180 gabali cigarešu bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Lai gan šie atradumi norāda uz iespējamiem citiem pārkāpumiem, galvenais izmeklēšanas virziens bija vīrieša publiskotais saturs.

Juridiskais aspekts: Krimināllikuma normas

Valsts policija rosinājusi prokuratūru saukt Rēzeknes iedzīvotāju pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 74.¹ panta otro daļu. Šis pants attiecas uz genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu vai slavināšanu. Panta otrā daļa nosaka atbildību, ja šādas darbības izdarītas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, kāda nenoliedzami ir sociālo mediju platforma “TikTok”. Šis likuma formulējums tika ieviests, reaģējot uz mainīgo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību efektīvi cīnīties pret naida runu un agresijas propagandu digitālajā vidē. Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Krimināllikums paredz bargu sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Valsts policijā uzsver, ka likumos nav izsmeļoši uzskaitīti visi militāro agresiju un kara noziegumus slavinošie simboli, un katra situācija tiek vērtēta individuāli. Tas nozīmē, ka ne tikai plaši pazīstami simboli, kā, piemēram, “Z” un “V” burti, kas asociējas ar agresorvalsts militāro spēku, bet arī citi vizuāli vai verbāli vēstījumi, kas attaisno vai slavina šausminošus noziegumus, var tikt atzīti par krimināli sodāmiem.

Simbolu spēks un to ietekme sabiedrībā

Simboli sabiedrībā spēlē milzīgu lomu. Tie var vienot, iedvesmot un paust piederību, taču tie var arī šķelt, sāpināt un izplatīt naidu. Simboli, kas slavina militāru agresiju un kara noziegumus, mūsdienu kontekstā, īpaši ņemot vērā notikumus Ukrainā, ir dziļi sāpīgi un aizvainojoši. Tie ir kā durvis uz pagātnes rētām un tiešs drauds nākotnes mieram. Šādu simbolu publiska demonstrēšana nav tikai nepatīkama izpausme; tā var veicināt neiecietību, polarizāciju un radīt nedrošības sajūtu sabiedrībā, īpaši to iedzīvotāju vidū, kuri tieši vai netieši skarti no agresijas. Iedomājieties situāciju, kurā cilvēks, kurš bēdzis no kara šausmām, tiešsaistē redz simbolus, kas slavina tos pašus spēkus, kas izpostījuši viņa mājas. Tā nav vārda brīvība; tā ir emocionāla un psiholoģiska vardarbība, kas grauj sabiedrības saliedētību un drošības pamatus. Tādēļ valstij ir leģitīmas tiesības noteikt ierobežojumus šādām izpausmēm, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, drošību un citas personas pamattiesības.

Robeža starp vārda brīvību un atbildību

Gadījums Rēzeknē aktualizē jautājumu par robežu starp vārda brīvību, kas ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām, un atbildību par publiski pausto saturu. Vārda brīvība nav absolūta; tā var tikt ierobežota, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrisko drošību un valsts pamatvērtības. Attaisnot vai slavināt genocīdu, kara noziegumus un agresiju nepieder pie vārda brīvības kodola; gluži pretēji, šādas darbības grauj tās vērtības, uz kurām vārda brīvība balstās. Kriminālatbildības piemērošana par šādu saturu tiešsaistē ir skaidrs signāls, ka digitālā telpa nav neskartas patvaļas zona un ka par publiski paustajiem uzskatiem, īpaši, ja tie slavina smagus noziegumus, iestājas juridiskā atbildība. Šis princips ir būtisks, lai uzturētu kārtību un drošību informācijas telpā, kurā dezinformācija un propaganda var izplatīties zibens ātrumā, sasniedzot plašu auditoriju.

Kas notiks tālāk?

Pēc kriminālprocesa nodošanas prokuratūrai, tai būs jāizvērtē Valsts policijas savāktie pierādījumi un jāpieņem lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Ja prokuratūra nolems uzsākt kriminālvajāšanu, lieta tiks nodota tiesai, kurā tiks izskatīti lietas apstākļi un lemts par personas vainīgumu un piemērojamo sodu. Jāatceras, ka saskaņā ar nevainīguma prezumpciju neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr fakts, ka policija nodevusi lietu kriminālvajāšanai saskaņā ar Krimināllikuma 74.¹ panta otro daļu, liecina par savākto pierādījumu nozīmīgumu un likumsargu pārliecību par iespējamā noziedzīgā nodarījuma smagumu. Šis gadījums, visticamāk, kalpos kā svarīgs precedents digitālās vides uzraudzībā un atgādinājums ikvienam tiešsaistes satura veidotājam par atbildību, kas saistīta ar publiski pausto.