Rīga: +12.4°С
Sāpīga Mācība: Zaudētie Uzkrājumi Viltus CSDD Īsziņu Lamatās
Šokējošs gadījums Kurzemē spilgti ilustrē telefonkrāpniecības postošo ietekmi: kāds vīrietis, noticējis viltus īsziņai Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā, ir zaudējis visus savus iekrātos 10 000 eiro. Šis traģiskais atgadījums, kas notika maijā, ir tikai viena no daudzajām krāpnieku upuru stāstiem, kas šogad satraukuši sabiedrību. Pavisam kopā 2025. gadā šādi izkrāpti jau iespaidīgi 174 523 eiro no vismaz 102 Latvijas iedzīvotājiem, metot tumšu ēnu uz digitālās drošības izaicinājumiem. Valsts policija un citas iestādes atkārtoti brīdina: modrība ir būtiska, lai pasargātu sevi no šiem bezsirdīgajiem viltvāržiem.
Krāpnieku Mekanisms: Kā Izmisums Pārvēršas Zaudējumos
Viltus CSDD īsziņu krāpniecības shēma ir smalki izstrādāta un spēlē uz cilvēku bailēm no sodiem un birokrātiskiem sarežģījumiem. Parasti upura mobilajā tālrunī parādās īsziņa, kas informē par it kā fiksētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai neapmaksātu administratīvo sodu. Šai ziņai pievienota saite, kas vizuāli atgādina CSDD oficiālo e-pakalpojumu portāla adresi. Piemēram, Kurzemes iedzīvotājs saņēma saiti ar nosaukumu “e.csdd-re.net”, kas liecina par viltus domēnu izmantošanu, kas ir tikai nedaudz atšķirīgs no īstās adreses e.csdd.lv.
Noklikšķinot uz šīs maldinošās saites, upuris tiek novirzīts uz krāpnieku izveidotu viltus vietni, kas ir gandrīz identiska CSDD oficiālajai mājaslapai. Tur tiek lūgts ievadīt internetbankas piekļuves datus – lietotājvārdu, paroli, un vēlāk apstiprināt darbības ar Smart-ID vai cita autentifikācijas rīka PIN kodiem. Tieši šis brīdis ir lamatas: brīdī, kad upuris ievada un apstiprina datus, krāpnieki zibenīgi iegūst kontroli pār viņa bankas kontu un iztukšo to. Šī ir klasiska pikšķerēšanas (phishing) metode, kas, diemžēl, joprojām ir ārkārtīgi efektīva tās psiholoģiskās ietekmes dēļ – steidzamības un baiļu radīšanas.
Modrība un Prevencija: Vairogs pret Krāpniecību
Lai gan finanšu krāpšanas apjoms Latvijā pieaug, un kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos bankām ir izdevies novērst krāpšanu vairāk nekā 3,4 miljonu eiro apmērā, tomēr izkrāptās naudas apmērs ir gandrīz tikpat liels – 3,3 miljoni eiro.
Ceļu satiksmes drošības direkcija nepārprotami uzsver, ka tā nekad nesūta iedzīvotājiem SMS īsziņas par piemērotajiem sodiem vai citiem administratīvajiem pārkāpumiem. Tas ir zelta likums, kas jāiegaumē ikvienam! Ikviens šāds paziņojums īsziņas formātā ir droša zīme par krāpšanas mēģinājumu.
Lai pasargātu savus grūti nopelnītos līdzekļus un personīgos datus, Valsts policija un eksperti aicina iedzīvotājus ievērot šādus svarīgus soļus:
- **Neatveriet aizdomīgas saites:** Nekad nenoklikšķiniet uz saitēm, kas pievienotas īsziņām vai e-pastiem no nezināmiem vai apšaubāmiem sūtītājiem.
- **Pārbaudiet domēna adresi:** Ja saņemat paziņojumu par sodu vai citu informāciju, vienmēr manuāli dodieties uz CSDD oficiālo mājaslapu (e.csdd.lv) un pārbaudiet informāciju tur. Nekad neievadiet savus bankas datus vietnēs, kas atvērtas caur neuzticamu saiti.
- **Pievērsiet uzmanību sūtītājam:** Rūpīgi aplūkojiet sūtītāja nosaukumu un tālruņa numuru. Krāpnieki mēdz izmantot nosaukumus, kas līdzinās oficiālām iestādēm, piemēram, “csdd.lv” kā sūtītāja vārdu.
- **Nepadodieties steigai:** Krāpnieki bieži rada steidzamības sajūtu, mudinot rīkoties nekavējoties. Apstājieties, padomājiet un rīkojieties kritiski. Neviena valsts iestāde vai banka nekad neprasīs jūsu bankas piekļuves datus pa tālruni vai īsziņā.
- **Ziņojiet:** Par jebkādām aizdomīgām īsziņām vai zvaniem nekavējoties ziņojiet savai bankai un Valsts policijai.
Dzīve ir pilna negaidītiem pavērsieniem, taču zaudēt uzkrājumus krāpšanas dēļ ir sirdi plosošs trieciens. Būsim modri un palīdzēsim viens otram pasargāties no digitālajiem noziedzniekiem, lai šādi sāpīgi stāsti nekļūtu par mūsu ikdienas sastāvdaļu.
Sekojiet mums līdzi: