Rīga: -4.9°С
Noslēdzas XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki: deju lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" aizkulises atklāj patiesu brīnumu
Aizvadītās sestdienas, 12. jūlija, vakars Rīgā virmoja īpašā noskaņā, jo ar grandiozo deju lielkoncertu "Es atvēru Laimas dārzu" kulmināciju sasniedza XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tūkstošiem jauno dejotāju piepildīja Daugavas stadiona laukumu, izdejojot stāstu par paaudžu pārmantojamību, vērtībām un mūsu tautas gara spēku. Šis notikums, kas ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā un ir daļa no UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma, atkal apliecināja savu neizsīkstošo spēku un emocionālo dziļumu.
Tiešraides skatītāji ieskatās neredzamajā – dejotāju ceļš uz skatuves
Kamēr miljoniem skatītāju Latvijā un visā pasaulē sekoja līdzi Svētku svinīgajām norisēm televīzijas ekrānos, portāls "Delfi" kopā ar LMT Viedtelevīziju piedāvāja unikālu iespēju ieskatīties svētku sirdī – aizkulisēs. No pulksten 9 rītā līdz pat 14 pēcpusdienā Nansijas Garkalnes un Aleksa Vilciņa vadītajā tiešraidē tika atklāts dejotāju ceļš uz šo vērienīgo notikumu un sniegts ekskluzīvs ieskats deju lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" aizkulisēs.
Aiz Daugavas stadiona skatuves sienām valdīja netverama enerģija. Tā bija vieta, kur satraukums mijās ar milzīgu prieku, kur pēdējās reizes tika pārrunātas deju figūras un kur saspringta gaidīšana pārauga neviltotā sajūsmā par iespēju kāpt uz skatuves. Gaisā virmoja gan koncentrēšanās, gan kolektīvais gars, kas vieno tūkstošiem dejotāju no visas Latvijas un diasporas. Pat vismazākie dejotāji, kas uz svētkiem bija pošušies ar zināmu satraukumu par nezināmo, sajuta piederības spēku.
Laimas dārza atvēršana – vērtību un paaudžu deju simfonija
Deju lielkoncerta "Es atvēru Laimas dārzu" mākslinieciskās idejas centrā bija vārds "VĒRT". Tas simbolizēja vārtu vēršanu uz pasauli, uz saviem senčiem, uz jaunām atziņām un pārmantojamām vērtībām. Koncertā dejoja aptuveni 18 tūkstoši bērnu un jauniešu, stāstot par paaudžu pārmantojamību un gara mantām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Šo stāstu ar savu klātbūtni un dzīvo scenogrāfiju papildināja arī pieaugušie – lielie brāļi un māsas, mammas un tēti, radot neaizmirstamu kopības sajūtu.
Virsma, uz kuras dejotāji veidoja laukuma rakstus un zīmes, nebija vienkārši skatuve – tā bija dzīvības vārti, pasaules vārti, gudrības vārti un senās vērtnes, kas atvērās ikvienam skatītājam. 23 dejas, kuras radījuši divdesmit dažādu paaudžu horeogrāfi, veidoja plūstošu un dinamisku priekšnesumu, kas likās ieelpot katru skatītāja emociju. Koncerta kulminācijā tika atdzīvināta iepriekšējo svētku iecere – visi klātesošie nodejoja etnogrāfisko deju "Sudmaliņas", radot brīnumainu vienotības brīdi.
Aizkulises kā sarežģīts orķestris: STEAM maģija un tūkstošiem brīvprātīgo
Dziesmu un deju svētku aizkulises ir kā milzīgs, precīzi noskaņots orķestris, kurā katrs elements spēlē savu neaizstājamo partiju. Lai gan skatītāji redz tikai grandiozo iznākumu, aiz tā stāv titānisks darbs – no simtiem tūkstošu tautas tērpu šūšanas un sagatavošanas līdz sarežģītai skaņu un gaismu tehnikas vadībai. Šajā procesā māksla un zinātne ir nesaraujami saistītas. LMT Viedtelevīzijas un "Delfi" veidotais seriāls "Kā rodas svētki?" parādīja šo aizraujošo saikni, atklājot, kā STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) princips caurauž katru svētku norisi.
Mēģinājumu procesā, kas dažkārt ilga stundām ilgi karstās vasaras dienās, ir vitāli svarīga katra dejotāja un dziedātāja labsajūta. Piemēram, pietiekama hidratācija ir kritiska, un "Rīgas ūdens" nodrošināja bezmaksas dzeramā ūdens pieejamību, rūpējoties par dalībnieku veselību un veicinot ilgtspēju.
Bet pats galvenais svētku aizkulisēs ir cilvēki – tūkstošiem brīvprātīgo, kas ar savu pašaizliedzīgo darbu un mīlestību palīdz šiem svētkiem notikt. Viņi ir klusie varoņi, kuri rūpējas par maltītēm, organizē dalībnieku plūsmu, sniedz atbalstu un nodrošina to, ka viss norit gludi. "LIDO" kā svētku atbalstītājs šogad parūpējās par teju 1000 brīvprātīgajiem, nodrošinot viņiem siltas un pilnvērtīgas maltītes, lai viņiem netrūktu enerģijas svētku brīnuma radīšanai.
Dejotāju emocijas – no nervozitātes līdz eiforijai
Dejotāju emociju gamma aizkulisēs bija neticami plaša. Sākumā bija jūtama neliela nervozitāte un koncentrēšanās, katram cenšoties atcerēties savus soļus un vietu laukumā. Tomēr brīdī, kad sākās mūzika un dejotāji devās laukumā, visas šīs sajūtas pārvērtās tīrā eiforijā. Virsvadītāji Dagmāra Bārbale, Jānis Ērglis, Jānis Purviņš un citi, kas veidoja deju laukuma inscenējumus, bija klāt, lai iedvesmotu un vadītu jaunos māksliniekus.
Kāds dejotājs atklāja, ka bieži vien vislielākās emocijas izjūt tieši mēģinājumu procesā, kad dzirdami režisora un horeogrāfu stāstītie teksti, kas piešķir dejām dziļāku jēgu. Fināla brīdis, kad vairāk nekā 18 tūkstoši bērnu un jauniešu steidzās laukumā, radīja neaprakstāmu gandarījuma sajūtu gan dejotājiem, gan to vadītājiem. Tā bija skudru pūznim līdzīga kustība, kurā katra skudra, katrs dejotājs, veidoja kopīgu, elpu aizraujošu rakstu.
Ne tikai deja, bet arī identitātes stiprināšana un nākotnes iedvesma
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir kas vairāk nekā tikai mākslinieciska pašizpausme. Tie ir tilts starp paaudzēm, kas stiprina nacionālo identitāti un nodod latviskās vērtības jaunajai paaudzei. Šajos svētkos jaunieši gūst ne tikai deju prasmes, bet arī mācās sadarboties, būt daļai no kaut kā liela un nozīmīga, izjust piederību savai tautai un zemei. Tie ir svētki, kas iedvesmo, dod spēku un atmiņas, kas paliks uz mūžu.
Pat neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, piemēram, satiksmes ierobežojumiem Rīgā vai negaisu Daugavas stadionā, kas īslaicīgi ietekmēja norisi, svētku gars palika nesalaužams. Kā atzina kāds dalībnieks – latviskums ir dzīvs, ja vien to kopj ar mīlestību un degsmi. Šie svētki ir spilgts apliecinājums tam, ka mūsu jaunatne ir gatava šo ugunskuru uzturēt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm, vēršot jaunus Laimas dārza vārtus.
Sekojiet mums līdzi: