Asares Muižas Noslēpumi Atdzimst Maketā: Piecas Pazemes Ejas Ved Pagātnē

Sēlijas dārgums atdzimst maketā

Sēlija, zeme ar dziļām saknēm un stāstiem cauri gadsimtiem, lepojas ar savām senajām muižām un pilīm, kas kā klusi liecinieki glabā reģiona bagāto vēsturi. Lai arī laika zobs un notikumu vētras daudzas no tām nav saudzējušas, to stāsti turpina dzīvot. Viens no šādiem stāstiem ir par Asares muižu Jēkabpils novadā, kas, lai gan pirms teju gadsimta liesmās gājusi bojā, šodien atdzimst vietējo iedzīvotāju sirdīs un rokās veidotā maketā, atklājot vēl nezinātus noslēpumus.

Asares muižas zudusī un atrastā vēsture

Asares muižas saknes meklējamas ļoti senā pagātnē. Lai gan precīzs dibināšanas gads vēstures avotos svārstās – pirmoreiz tā minēta jau 1569. gadā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma ārsta īpašumā, citi avoti kā pils būvniecības gadu norāda 1749. gadu –, skaidrs ir viens: šī vieta bijusi nozīmīgs centrs gadsimtiem ilgi. Muiža piederējusi vairākām ietekmīgām dzimtām – Veisiem, Altenbokumiem, Holtejiem un Valteriem-Vittenheimiem, katrai atstājot savas pēdas arhitektūrā un apkārtējā ainavā. Īpaši spilgti tās liktenī iezīmējās 1926. vai 1927. gads, kad greznā kungu māja cieta postošā ugunsgrēkā un vairs netika atjaunota. No kādreizējās varenības līdz mūsdienām saglabājušās vien drupas, tomēr muižas komplekss nav pilnībā pazudis nebūtībā – ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un brīnišķīgs dendroloģiskais parks.

Makets kā tilts pāri laikam

Dzīvā interese par Asares muižas likteni un vēlme saglabāt tās piemiņu mudināja vietējos iedzīvotājus spert drosmīgu soli – izveidot muižas kungu mājas maketu. Maketa idejas autors Māris Ozoliņš, iedziļinoties muižas vēstures līkločos, rūpīgi apkopojis informāciju no dažādiem avotiem – gan dokumentiem un vēsturiskiem attēliem, gan vietējo senioru atmiņu stāstiem, saņemot nenovērtējamu atbalstu no vietējās vēsturnieces Edītes Puleres. Šis darbs prasījis pacietību un apņēmību, un pusotra gada laikā vīzija pārtapusi taustāmā formā. Makets, kas izstādīts Asares ciema Augļu klētī, ataino muižas ēku tās ziedu laikos 18. gadsimtā, ļaujot apmeklētājiem iztēloties tās kādreizējo krāšņumu un izjust saikni ar pagātni. Tas nav tikai statisks objekts, bet gan dzīvs stāsts, kas turpina attīstīties, jo atsevišķas detaļas gaida vēl precīzāku vēsturisko datu atklāšanu.

Pazemes ejas – muižas noslēpums

Maketa veidošanas process izvērties par aizraujošu izpētes darbu, kura gaitā atklāti vairāki sen aizmirsti muižas noslēpumi. Viens no intriģējošākajiem atklājumiem ir informācija par piecām pazemes ejām, kas, saskaņā ar nostāstiem un pētījumu rezultātiem, vedušas no muižas kungu mājas uz dažādiem svarīgiem punktiem apkārtnē. Iztēle zīmē ainas ar slepenām pasāžām, kas savienoja muižu ar Asares baznīcu, pārvaldnieka māju, dārznieka namiņu, skolu un pat nogāzi uz Tempļa kalnu. Lai gan šobrīd pilnībā apzināts un izpētīts ir tikai viena ejas fragments aptuveni 60 metru garumā, šis atklājums papildina muižas auru ar mistikas un noslēpumu plīvuru.

Asares muižas komplekss šodien un nākotnē

Lai arī kungu māja nepastāv, Asares muižas komplekss turpina dzīvot un attīstīties. Saglabājušās saimniecības ēkas tiek atjaunotas, un pats parks kļuvis par iecienītu vietu vietējiem un viesiem. Parkā notiek labiekārtošanas darbi, uzstādīti jauni vides objekti, soliņi, apgaismojums, un tiek sakopti dīķi. Arī Augļu klēts pagrabs piedzīvojis atjaunošanu. Šie darbi liecina par stipru kopienas garu un vēlmi saglabāt un atdzīvināt savas saknes. Maketa izveide ir spilgts piemērs tam, kā vēstures liecības var tikt izmantotas, lai radītu jaunu interesi un izpratni par pagātni, piesaistot apmeklētājus un stāstot aizraujošus stāstus par Sēlijas muižu kādreizējo dzīvi un to glabātajiem noslēpumiem.