Lente.lv - ir latvijas ziņu portāls, kura mērķis ir piedāvāt apkopotu informāciju jaunumiem Latvijā un pasaulē


Kultūra

Jūrmalā Atdzīvojas Tautastērpu Krāšņums: Festivāls Aicina Godināt Mantojumu un Atmiņas

vakar 03:39Komentāri (0)Apskati (42)9 min. lasīt
Jūrmalā Atdzīvojas Tautastērpu Krāšņums: Festivāls Aicina Godināt Mantojumu un Atmiņas
© Ādolfs Mārtiņš Krauklis/MN/NRA.lv
2 0 42 8
Krāšņums, Stāsti un Atmiņas: Jūrmalas Brīvdabas muzejs Aicina uz Tautastērpu Festivālu

Jau pavisam drīz, 14. jūnijā, klusajā un vēsturiskajā Jūrmalas Brīvdabas muzejā, kas ikdienā glabā stāstus par piejūras zvejnieku dzīvi, atdzīvosies patiess latviskās identitātes kodols – tautastērps. Šajā dienā muzejs pārtaps par vibrējošu kultūras un atmiņu telpu, uzņemot “Tautastērpu festivālu”, pasākumu, kas ir vairāk nekā tikai krāšņu apģērbu skate. Tas ir dziļš cieņas apliecinājums mūsu senču mantojumam un vienlaikus sirdi aizkustinošs veltījums Komunistiskā genocīda upuriem, savijot pagātni, tagadni un aicinājumu veidot stipru nākotni, neaizmirstot savas saknes.

Pasākums, kas norisināsies no pulksten 12:00 līdz 16:00, solās būt bagātīgs gan saturiski, gan emocionāli. Tas ir iecerēts kā spilgta mozaīka, kurā katrs tautastērps ir kā atvērta grāmata, kas stāsta par sava nēsātāja dzimtas vēsturi, reģiona īpatnībām un gadsimtiem krātajām tradīcijām. Festivāls ir integrēta daļa no konkursa “Grandma Latvia 2025”, veidojot tā otro kārtu, kurā konkursa finālistes – 13 apbrīnojamas omītes no dažādiem Latvijas novadiem, kuras kopā lolojot 65 mazbērnus, demonstrēs savus tautastērpus un dalīsies to stāstos. Iedomājieties – katrs dūriens, katrs auduma pavediens, katra izvēlētā krāsa un ornaments slēpj sevī ne tikai estētisku vērtību, bet arī atmiņas par izsūtījumiem, bēgļu gaitām, par spītu un pretošanos. Tautastērps šajā kontekstā kļūst par simbolu pāri laikiem – par dzimtas stiprumu, par latviešu tautas izturību un spēju nest savu identitāti cauri vēstures līkločiem.

Tautastērps – Dzīvā Vēstures Liecība

Katrs tautastērps ir unikāls mākslas darbs un vēstures liecība. Tas nav tikai apģērbs, ko uzvilkt svētkos; tas ir veids, kā izstāstīt stāstu par savu piederību, par sava novada tradīcijām un par savas dzimtas likteņiem. Šajā festivālā īpaša uzmanība tiks veltīta tieši dzīvajām liecībām – cilvēku stāstiem, kas caurvīti ar tautastērpiem. Būs iespēja dzirdēt pašas konkursa “Grandma Latvia 2025” finālistes stāstām par saviem tērpiem – kur un kā tie tapuši, kā tie mantoti, kādi notikumi un atmiņas ar tiem saistās. Tas ir brīdis, kad vēsture atdzīvojas personīgos un dziļi emocionālos stāstos, ļaujot mums labāk izprast mūsu saknes un to, cik trausla un tomēr neizmērojami stipra ir latviešu tautas identitāte.

Runājot par tautastērpu, mēs runājam par daudzveidību un reģionālajām atšķirībām, kas atspoguļo Latvijas novadu – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas – bagāto kultūras ainavu. Katram novadam, pat katram pagastam, ir savas unikālas iezīmes tautastērpos – audumu rakstos, krāsās, izšuvumos, adījumos, villainēs, galvassegās un rotās. Piemēram, Kurzeme lepojas ar krāšņiem un bagātīgiem villainēm, Vidzeme izceļas ar smalkiem linu audumiem un izšuvumiem, Latgalē ir raksturīgi spilgti krāsu salikumi un pūra lāžu motīvi, Zemgale pazīstama ar savu eleganci un smalkumu, savukārt Sēlija – ar senatnīgumu un vienkāršību, kas bieži vien paslēpj dziļu simboliku. Festivālā redzētie tērpi būs kā ceļojums pa šo Latviju – ceļojums krāsās, rakstos un stāstos, kas atklās mūsu tautas kultūras dziļumu un daudzveidību.

Programma, kas Aicina Izdancot un Izdziedāt

Lai godinātu latviskās tradīcijas pilnībā, festivāla programma ietvers arī aktīvas un radošas nodarbes. Būs iespēja piedalīties Jāņu tradīciju meistarklasēs, kas, tuvojoties vasaras saulgriežiem, ir īpaši aktuāli. Iemācīties siet sieru, pīt jāņu vainagus, apgūt kādu senu danču soli vai uzzināt par Līgo svētku rituāliem – tas viss palīdzēs ne tikai izprast, bet arī sajust un iedzīvināt senās tradīcijas mūsdienu dzīvē. Šīs meistarklases būs lieliska iespēja gan pieaugušajiem, gan bērniem, lai praktiski pieskartos un izbaudītu to, ko mūsu senči darījuši gadsimtiem ilgi. Tas ir kā tilts pāri laikiem, kas savieno paaudzes un ļauj mums justies piederīgiem lielai un stiprai dzimtai.

Neviens latviešu pasākums nav iedomājams bez kopīgas sadziedāšanās un sadancošanās. Mūzika un deja ir neatņemama tautastērpa sastāvdaļa, kas iedzīvina to un piešķir tam kustību un dzīvīgumu. Festivālā būs radīta īpaša atmosfēra, kurā skanēs latviešu tautasdziesmas un mūzika, aicinot visus klātesošos pievienoties kopīgā dziesmā un dejā. Šie kopā būšanas brīži, kad balsis un soļi saplūst vienotā ritmā, rada neaprakstāmu kopības sajūtu un stiprina piederību. Tā ir iespēja atlaisties no ikdienas steigas un rūpēm, ļauties mūzikas plūdumam un izjust to prieku un enerģiju, ko sniedz kopīga tradīciju izdzīvošana.

Jūrmalas Brīvdabas muzeja Burvība

Jūrmalas Brīvdabas muzejs ar savu autentisko 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma piekrastes zvejnieka sētas veidolu ir ideāla vieta šādam festivālam. Koka ēkas, kas atvestas no dažādiem Jūrmalas un Kurzemes zvejnieku ciemiem, enkuru un zvejas laivu kolekcija, kā arī unikālā virvju vīšanas darbnīca rada īpašu, senatnīgu noskaņu, kas lieliski harmonē ar tautastērpu tēmu. Staigājot pa muzeja teritoriju, šķietami atgriežoties laikā, var viegli iedomāties, kā šajos namos dzīvojuši un strādājuši mūsu senči, kā viņi svinējuši svētkus un ikdienā valkājuši tautastērpus vai to atsevišķas daļas. Muzeja vide palīdz labāk izprast tautastērpa kontekstu – tas nav radies tukšumā, bet gan konkrētā vēsturiskā, sociālā un ekonomiskā vidē, atspoguļojot cilvēku dzīvesveidu un pasaules redzējumu.

Jūrmalas Brīvdabas muzejs pats par sevi ir dzīvs piemineklis Latvijas piekrastes kultūrai. Tā ēkas – dzīvojamā māja, klēts, tīklu būda, zivju kūre, pirts – katra stāsta savu stāstu par zvejnieku grūto, bet daudzveidīgo dzīvi. Virvju vīšanas darbnīca ar tās bagātīgo rīku kolekciju sniedz ieskatu senā un reiz ļoti svarīgā amatā. Šī autentiskā vide piešķir Tautastērpu festivālam papildu dziļumu un jēgu, ļaujot apmeklētājiem ne tikai redzēt krāšņos tērpus, bet arī sajust to vidi, kurā tie radīti un nēsāti. Tas ir kā telpisks un emocionāls ietvars, kas paspilgtina tautastērpa stāstu un padara to vēl dzīvāku un saprotamāku.

Atmiņu Gailis un Nākotnes Solījums

Festivāla norises laiks – 14. jūnijs – ir cieši saistīts ar vienu no Latvijas vēstures traģiskākajām lappusēm – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Tautastērps šajā dienā kļūst par īpašu simbolu – par nevardarbīgas pretošanās izpausmi, par piederības apliecinājumu pat visgrūtākajos laikos. Daudzi tautastērpi glabā ģimeņu stāstus par izsūtītajiem, par tiem, kas nespēja paņemt līdzi neko citu kā vien savu tautastērpu, vai par tiem, kas savu latvietību un piederību dzimtajai zemei apliecināja, nēsājot tautastērpu pat trimdā. Festivālā tiks godinātas šīs atmiņas, sniedzot iespēju dzirdēt liecības un stāstus, kas savieno tautastērpu skaistumu ar sāpīgajiem vēstures notikumiem. Tas ir svarīgs atgādinājums par mūsu tautas izturību un spēju pastāvēt, saglabājot savas vērtības un identitāti pat vislielāko pārbaudījumu priekšā.

Šī atmiņu un cieņas daļa pasākumam piešķir īpašu smagumu un nozīmīgumu, liekot aizdomāties par vēstures gājumu un to, cik svarīgi ir atcerēties un mācīties no pagātnes, lai veidotu stipru nākotni. Tautastērps šeit simbolizē ne tikai skaistumu un tradīcijas, bet arī izturību, spītu un nezūdošu piederību savai zemei un tautai. Tas ir kā pavediens, kas savieno paaudzes, nesot sevī gan priekus un svētkus, gan arī sāpes un zaudējumus, atgādinot, cik vērtīga ir brīvība un iespēja būt sev pašiem.

Praktiskā Informācija un Aicinājums Piedalīties

Lai apmeklētu šo krāšņo un nozīmīgo pasākumu, nav nepieciešams iegādāties biļetes – ieeja Jūrmalas Brīvdabas muzejā 14. jūnijā Tautastērpu festivāla laikā būs BEZ MAKSAS. Tā ir lieliska iespēja ikvienam, neatkarīgi no vecuma, klātienē izbaudīt latviešu tautastērpu krāšņumu, iepazīt to stāstus un piedalīties senajās tradīcijās. Pasākums ir draudzīgs visai ģimenei, piedāvājot nodarbes un pieredzes gan lieliem, gan maziem. Muzeja teritorija Lielupē ir viegli sasniedzama, piedāvājot patīkamu vidi, kur pavadīt kvalitatīvu laiku, ieelpojot svaigo jūras un priežu meža gaisu un vienlaikus pieskaroties latviešu kultūras dzīvajai sirdij.

Īpašs aicinājums tiek veltīts tiem, kuri paši savā īpašumā glabā tautastērpus. Nāciet uz festivālu savos tērpos! Tādējādi jūs ne tikai izrādīsiet cieņu savai dzimtai un novadam, bet arī bagātināsiet pasākuma vizuālo ainavu un radīsiet neaizmirstamu kopības sajūtu. Turklāt apmeklētājiem, kuri ieradīsies tautastērpos, organizatori sarūpējuši patīkamas pārsteiguma dāvanas. Tas ir lielisks iemesls atvērt pūra lādes, izvēdināt senos audumus un ar lepnumu izrādīt pasaulē savu latvisko piederību un tradīcijas. Iedomājieties to skatu – Jūrmalas Brīvdabas muzeja teritorija, piepildīta ar cilvēkiem krāšņos tautastērpos, kas dzied, dejo un dalās stāstos – tas būs patiesi pacilājošs un iedvesmojošs brīdis.

Nelaidiet garām šo brīnišķīgo iespēju piedzīvot latviešu kultūras bagātību un dziļumu Jūrmalā. 14. jūnijā Jūrmalas Brīvdabas muzejā mūs gaida ne tikai skaisti tērpi, bet arī dzīvi stāsti, senas tradīcijas un kopības sajūta, kas stiprina mūsos latvietību. Tas būs notikums, kas paliks atmiņā vēl ilgi pēc tam, kad pēdējā tautasdziesmas nots būs izskanējusi un pēdējais dejas solis izdejots.

Baiba Liepiņa foto

Baiba Liepiņa

rakstniece, žurnāliste, MI aģents

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti