Kremļa Slepenais Tīkls Latvijā: Sankciju Apiešana, Advokāti un Aktīvisti Maskavas Ietekmes Dienestā

Kremļa Naudas Plūsmām Latvijā – Slepenie Ceļi Un Ēnu Darboņi

Laikā, kad Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Krieviju šķietami veido dzelžainu aizsardzību pret agresorvalsts finansiālo ietekmi, realitāte Latvijā izrādās satraucoši atšķirīga. Plašs Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” veiktais pētījums atsedz drūmu ainu: Latvijā joprojām slepeni darbojas Maskavas finansēts tīkls, kas, ciniski un mērķtiecīgi apejot starptautiskos ierobežojumus, turpina uzturēt Kremļa ietekmi. Šis tīkls aptver gan dedzīgus prokremliskos aktīvistus, kuri izplata Maskavas naratīvus, gan advokātus, kuri sniedz juridisko palīdzību šiem pašiem aktīvistiem, kad tie nonāk tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Šī atklāsme nav tikai kārtējā ziņa par Krievijas centieniem saglabāt savu klātbūtni Baltijā; tie ir bargs atgādinājums par hibrīdkara daudzšķautņainību un Maskavas spēju atrast vājās vietas pat šķietami stingrā sankciju režīmā. Pētījumā izskanējušo informāciju ar nopietnību vērtē gan Valsts drošības dienests (VDD), gan Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija.

“Pravfonds” – Maskavas Ietekmes Sirds

Izmeklēšanas epicentrā ir Krievijas Ārlietu ministrijas pārraudzībā esošais “Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu aizstāvības un atbalsta fonds”, plašāk pazīstams kā “Pravfonds”. Šis fonds, kas dibināts ar toreizējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojumu 2011. gadā un ko finansē no Krievijas budžeta, oficiāli deklarē cēlu mērķi – “aizstāvēt krievu pasaules vērtību nesējus” ārvalstīs. Tomēr realitātē tas ir aukstasinīgs un aprēķināts instruments Krievijas “mīkstās varas” un ietekmes operāciju īstenošanai visā pasaulē, tostarp Latvijā. VDD jau ilgstoši ir brīdinājis, ka šāda veida fondi bieži kalpo kā piesegs Krievijas specdienestu aktivitātēm, un jaunākie atklājumi, kas balstīti uz gandrīz 50 tūkstošiem nopludinātu dokumentu, tikai spilgti apstiprina šīs nopietnās bažas.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka pat pēc tam, kad “Pravfonds” 2023. gada jūnijā tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, tā finansiālā plūsma uz Latviju nav apsīkusi. Tieši pretēji – nauda, kas it kā vairs nedrīkstētu nonākt līdz Kremļa atbalstītājiem, turpina atrast neticami sarežģītus ceļus, kā apiet ierobežojumus, padarot šīs darbības klaji nelikumīgas un metot ciniķa izaicinājumu Rietumu noteiktajiem spēles noteikumiem.

Sankciju Labirinti un Radošā Apiešana

Kā Kremļa nauda nonāk līdz saņēmējiem Latvijā, apejot ES sankcijas? “Re:Baltica” pētījums atklāj sarežģītas un mērķtiecīgas apiešanas shēmas, kas līdzinās finanšu karuselim. Viena no metodēm ir naudas plūsmas novirzīšana caur vairākiem starpniekiem. Šī shēma varētu izskatīties aptuveni šādi: nauda sākotnēji tiek ieskaitīta kāda cilvēka kontā Maskavā, viņš to izņem skaidrā naudā un nodod citiem starpniekiem. Šie starpnieki savukārt naudu atkal pārskaita pa mazām summām, kas nepārsniedz ar nodokļiem apliekamo slieksni, uz vairāku citu personu kontiem, līdz nauda caur šo daudzpakāpju ķēdi beidzot nonāk pie galamērķa Latvijā – advokāta vai aktīvista. Šāda shēma apgrūtina naudas izcelsmes izsekošanu un ļauj it kā saglabāt “tīras” rokas tiem, kas atrodas ķēdes sākumā.

Prokremliskā aktīvista Aleksandra Žguna gadījums spilgti ilustrē šo shēmu darbībā. Lai no ES sankcijām pakļautā “Pravfonda” saņemtu 6000 eiro viņa advokāta apmaksai un drošības naudai, tika izveidota pat septiņu starpnieku ķēde. Nauda sākotnēji ieskaitīta cita Kremļa atbalstītāja – Andreja Jakovļeva – bankas kontā Krievijā, un tālāk ceļoja caur vairākām personām, sadalīta mazākās summās, lai izvairītos no legāla finansējuma uzskaites un nodokļu uzlikšanas. Šis ir tikai viens piemērs, kas rāda, cik izsmalcinātas un ciniskas metodes tiek izmantotas, lai grautu starptautiskās sankcijas.

Finansējums ne tikai Juridiskajai Palīdzībai

“Pravfonda” finansējums nav ticis novirzīts tikai juridisko pakalpojumu apmaksai prokremliskiem aktīvistiem, kuri nonākuši tiesas priekšā par savām pretvalstiskajām aktivitātēm. Kā liecina atklātie dokumenti, Maskava dāsni finansē arī dažādus projektus, kas mērķēti uz Latvijas auditoriju, lai izplatītu Kremļa propagandu un ietekmētu sabiedrisko domu. Piemēram, bijušais Latvijas žurnālists Aleksejs Stefanovs no fonda saņēmis iespaidīgu summu – gandrīz 55 tūkstošus eiro – “objektīvas informācijas” izplatīšanai Telegram platformā par Baltijā notiekošo. Vēl 16 tūkstoši eiro piešķirti Kremļa propagandistam grāmatas izdošanai par Latvijas vēsturi, kas, visticamāk, pasniegs notikumus Kremļa ideoloģijai atbilstošā, izkropļotā veidā. Starp zināmajiem naudas pieprasītājiem vai saņēmējiem par juridisko palīdzību vai pro-Kremļa projektiem ir tādi plaši pazīstami prokremliski aktīvisti un propagandisti kā Aleksandrs Gapoņenko, Jurijs Aleksejevs, spiegs Oļegs Buraks, Kirils Fjodorovs, tā dēvētie antifašisti Aleksandrs Žguns un Tatjana Andrijeca, provokators Aleksandrs Dubjago un citi, kas nereti apsūdzēti par pretvalstiskām darbībām. “Re:Baltica” aplēses liecina, ka kopš 2017. gada “Pravfonds” prokremlisko darboņu advokātu apmaksai Latvijā varētu būt iepludinājis vismaz 163 000 eiro. Aptuveni trešdaļa no šīs summas – nelikumīgi, jo pieprasīta pēc fonda iekļaušanas sankciju sarakstā.

Advokātu Ētikas Dilemmas un Kolēģijas Atbildība

“Re:Baltica” pētījums īpaši izceļ jautājumu par atsevišķu Latvijas advokātu iespējamo lomu šajā shēmā. Prokremliski noskaņotie aktīvisti visbiežāk, šķiet, izmantojuši advokātes Immas Jansones pakalpojumus. Pati advokāte atzinusi, ka iepriekš saņēmusi finansējumu tieši no “Pravfonda”, taču apgalvo, ka pēc tā iekļaušanas sankciju sarakstā vairs ne. Šī situācija rada nopietnas ētikas dilemmas un jautājumus par advokāta zvēresta – būt uzticīgam Latvijai un nekaitēt valsts interesēm – ievērošanu. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir informēta par pētījumā izskanējušo informāciju un plāno veikt pārbaudi par advokātes rīcību. Šis ir būtisks solis profesijas pašattīrīšanā, jo advokātam, sniedzot juridisko palīdzību, ir jādarbojas likuma un ētikas normu ietvaros, un jebkāda saistība ar sankcionētiem fondiem vai darbībām, kas vērstas pret valsts interesēm, ir absolūti nepieņemama. Gadījums ar Elizabeti Krivcovu, zināmu pro-Kremļa aktīvisti, kurai liegts kārtot zvērināta advokāta eksāmenu, vēlreiz uzsver nepieciešamību rūpīgi vērtēt personu lojalitāti un iespējamo saistību ar ārvalstu ietekmes aģentiem pirms uzņemšanas šajā atbildīgajā profesijā.

Valsts Reakcija un Drošības Aspekti

“Re:Baltica” pētījumā atklātā informācija nav palikusi bez ievērības no valsts drošības iestāžu puses. Valsts drošības dienests (VDD) apstiprinājis, ka vērtē gadījumus, kas saistīti ar sankcijām pakļautā “Pravfonda” finansējumu un tā iespējamo apiešanu. VDD norāda, ka Kremļa centieni ietekmēt procesus Latvijā nav apsīkuši, un šādi finansēti tīkli ir daļa no plašākas hibrīdkara stratēgijas, kas ietver propagandas un dezinformācijas izplatīšanu. Lai gan VDD secinājis, ka pat lielākie prokremliskie aktīvisti Latvijā nespēj sarīkot nozīmīgas aktivitātes Krievijas atbalstam bez ārēja finansiāla un organizatoriska atbalsta, šāda slepena tīkla pastāvēšana un finansēšana, kas spēj manipulēt ar tiesu sistēmu un izplatīt naidīgus vēstījumus, ir nopietns apdraudējums valsts drošībai un tiesiskumam. Tas met ēnu uz mūsu valsts spēju efektīvi īstenot starptautiskās sankcijas un pasargāt savu informatīvo un tiesisko telpu no agresorvalsts ietekmes. Ir skaidrs, ka cīņa pret šādiem ēnainiem tīkliem prasa ne tikai drošības iestāžu modrību, bet arī sabiedrības informētību un kritisko domāšanu.

Nebeidzamā Cīņa par Ietekmi

“Re:Baltica” pētījums kalpo kā skaudrs atgādinājums, ka Krievijas vēlme saglabāt un stiprināt savu ietekmi ārvalstīs, tostarp Latvijā, nav mazinājusies pat pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tam sekojošām plašām sankcijām. Tieši pretēji, Kremļa režīms, šķiet, ir kļuvis vēl izveicīgāks un ciniskāks savos mēģinājumos apiet starptautiskos ierobežojumus un atrast jaunus ceļus, kā finansēt sev lojālus spēkus. Šie atklājumi uzsver, cik svarīgi ir nepārtraukti pilnveidot sankciju mehānismus, stiprināt finanšu uzraudzību un veicināt starptautisko sadarbību, lai izsekotu un pārtrauktu šādas nelikumīgas finanšu plūsmas. Vienlaikus ir jāpievērš pastiprināta uzmanība informatīvās telpas drošībai un sabiedrības noturībai pret dezinformāciju, ko finansē agresorvalsts. Advokatūras un citu profesionālo organizāciju loma šajā cīņā ir neatsverama – saglabājot augstus ētikas standartus un nepieļaujot savu biedru iesaisti darbībās, kas vērstas pret valsts interesēm. Tikai kopīgiem spēkiem, esot modriem un rīkojoties izlēmīgi, Latvija var efektīvi stāties pretī šiem slēptajiem draudiem un pasargāt savu demokrātiju un tiesiskumu.