«Kurlmēmo zeme»: Cilvēcības triumfs pār ļaunumu Alvja Hermaņa jaunajā iestudējumā

Cilvēcības un ļaunuma savijums Jaunā Rīgas teātra «Kurlmēmo zemē»

Jaunā Rīgas teātra (JRT) iestudējums «Kurlmēmo zeme» piedāvā dziļi pārdomātu skatījumu uz cilvēcības cīņu pret ļaunuma realitāti, ko režisors Alvis Hermanis balsta uz Renātas Ļitvinovas stāstu «Iegūt un piederēt» un Valērija Todorovska 1998. gada filmu «Kurlo zeme». Šī izrāde, kas ir viena no pēdējām JRT pagaidu mājvietā pirms atgriešanās vēsturiskajās telpās Lāčplēša ielā, kļuvusi par nozīmīgu notikumu teātra dzīvē. Pirmizrāde notika 2023. gada 14. novembrī, un izrādes vēl tiek spēlētas līdz pat 2025. gada 4. martam.

Atgriešanās pie saknēm un jaunas nozīmes meklējumi

Izrāde «Kurlmēmo zeme» ir ne tikai skatuviska interpretācija, bet arī personisks ceļojums aktrisei Čulpanai Hamatovai, kura savulaik ieguva plašu atpazīstamību tieši ar lomu Todorovska filmā «Kurlo zeme». Šoreiz Hamatova, kura ir arī JRT aktrise, latviešu valodā atveido tēlu, kas pirms 27 gadiem viņai atnesa starptautisku atzinību. Viņa pati uzsver, ka izrāde nav par «īstiem cilvēkiem, bet par attiecībām starp cilvēkiem». Šis aspekts, kā arī Renātas Ļitvinovas stāsts par «kurlmēmo mafiju Maskavā», mūsdienu kontekstā iegūst jaunu, spēcīgu jēgu, liekot aizdomāties par nespēju sadzirdēt un tikt sadzirdētam gan personiskajā, gan sabiedriskajā līmenī.

Cilvēciskuma daudzslāņainība un metaforiskais vēstījums

Alvja Hermaņa režijā «Kurlmēmo zeme» tiek raksturota kā «skarbi romantisks trilleris par cilvēku, kurš grib būt labs ļaunā pasaulē». Stāsts par divu sieviešu draudzību, kuras cenšas izdzīvot bandītu pārvaldītā pilsētā, kļūst par metaforu par spēju saglabāt cilvēcību un iekšējo spēku ekstrēmos apstākļos. Izrāde nebaidās pieskarties sarežģītām tēmām, piemēram, vardarbībai, morālajai izvēlei un izdzīvošanas stratēģijām, liekot skatītājam aizdomāties par savām robežām un vērtībām.

«Tas bija absolūti cits ceļš tāpēc, ka tā nebija izrāde par kādiem īstiem cilvēkiem, tā bija izrāde par attiecībām starp cilvēkiem,» par Jaunā Rīgas teātra iestudējumu «Kurlmēmo zeme» Alvja Hermaņa režijā stāsta aktrise Čulpana Hamatova.

Aktierdarbs un valodas barjeras pārvarēšana

Čulpanas Hamatovas un Kristīnes Krūzes-Hermanis sniegums izrādē ir izpelnījies augstu novērtējumu. Hamatova, kura Latvijā dzīvo trīs gadus, ir apguvusi latviešu valodu un veiksmīgi spēlē vairākās izrādēs latviski, par ko saņēmusi komplimentus. Viņas spēja emocionāli atklāt tēlu, kurš piedzīvo nespēju tikt sadzirdētam, ir īpaši uzteicama. Kristīne Krūze-Hermanis, kura atveido Jajas lomu, arī izceļas ar savu pārliecinošo sniegumu, lai gan pati uzskata, ka galvenā loma ir Hamatovai. Izrādes radošā komanda, tostarp kostīmu māksliniece Jana Čivžele, radījusi vizuāli spilgtu un emocionāli piesātinātu pasauli.

Sabiedrības mēmums un individuālā atbildība

Izrādes nosaukums «Kurlmēmo zeme» un stāsts par nespēju sadzirdēt rezonē ar plašākām sabiedrības problēmām. Alvis Hermanis norāda, ka «mūsu lielākā problēma ir tā, ka Latvijas cilvēki vienmēr klusē un ka mēs nedzirdam viens otru». Šī doma tiek savienota ar metaforu par «kurlmēmo» sabiedrību, kas pacieš pārestības gan sev, gan citiem. Izrāde mudina domāt par individuālo atbildību, par spēju ieklausīties un saprast citus, pat ja tas nozīmē iziet ārpus savas komforta zonas vai saskarties ar neērtu patiesību.

Filmas un teātra attiecība

«Kurlmēmo zeme» ir unikāla ar to, ka tā aizvien atgādina par filmas «Kurlo zeme» esamību, rādot fragmentus no oriģinālā darba. Šī dubultā norise gan nepadara izrādi par vienkāršu filmas kopiju; tā papildina un interpretē oriģinālu, radot jaunu māksliniecisku vērtību. Daži recenzenti pat norādījuši, ka filmas skatīšanās varētu būt interesantāka, taču vairums atzīst, ka izrāde piedāvā dziļāku emocionālo un intelektuālo pieredzi. Kā minējusi Kristīne Krūze-Hermane, «izrādē ir fragments no Renātas stāsta, kas nav vispār filmā iekļuvis, līdz ar to, protams, tur ir paralēles ar filmu, bet mēs būvējām izrādi sarežģītāk nekā viens pret viens ar filmu».

Mūsdienu aktualitāte un skatītāju atziņas

Neskatoties uz to, ka izrādes materiāls balstās uz pagātnes notikumiem un darbiem, «Kurlmēmo zeme» ir dziļi aktuāla mūsdienās. Tā pieskaras tēmām, kas ir universālas un skar ikvienu – spēja mīlēt, draudzēties, izdzīvot un saglabāt savu identitāti sabiedrībā, kas bieži vien šķiet kurlā un aklā pret individuālajām problēmām. Izrādes vēstījums ir nevis didaktisks, bet mudina uz refleksiju un dialogu, liekot skatītājam izvērtēt savu lomu pasaulē un attiecībās ar citiem.