Rīga: -9.6°С
Atvadīšanās no talantīgās rakstnieces
Sestdien, 10. janvārī, Rīgas krematorijā notika plaša publiska atvadīšanās no mūžībā aizgājušās rakstnieces Noras Ikstenas. Talantīgās autores dzīve pēc smagas slimības aprāvās 4. janvārī 56 gadu vecumā. Viņas aiziešana ir liels zaudējums ne tikai Latvijas, bet arī pasaules kultūrai. Ziņa par rakstnieces nāvi izraisījusi plašu līdzjūtības vilni sabiedrībā, un viņas talantu un ieguldījumu pieminējušas arī Latvijas augstākās amatpersonas. Kā ziņo telekanāls TV3, atvadīties no izcilās rakstnieces bija ieradušies ģimenes locekļi, kolēģi, talanta cienītāji un valsts amatpersonas. Tuvinieki lūdza, lai ziedi būtu nelieli.
Izcilās karjera un nozīmīgākie darbi
Nora Ikstena (1969–2026) bija viena no pazīstamākajām 21. gadsimta latviešu rakstniecēm, kuras darbi tulkoti vairāk nekā 25 valodās, apliecinot autores starptautisko atpazīstamību un nozīmīgo vietu pasaules literatūras ainavā. Viņa sarakstīja septiņus romānus, vairākus stāstu krājumus, biogrāfijas un esejas. Viņas zināmākais literārais darbs ir 2015. gadā sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" izdotais romāns "Mātes piens", pēc kura motīviem uzņemta arī tāda paša nosaukuma filma. Ikstenas darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm. Viņa debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Citi nozīmīgi romāni ir "Dzīves svinēšana" (1998), "Jaunavas mācība" (2001), "Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos" (2009), "Vīrs zilajā lietusmētelītī" (2011), "Ūdens mirdzēšana" (2021) un "Jōna" (2023).
Atzinības un apbalvojumi
Nora Ikstena par savu literāro un sabiedrisko darbību saņēmusi nozīmīgus starptautiska un vietējā mēroga apbalvojumus. Viņa ir Latvijas Literatūras gada balvas laureāte un ieguvusi Izcilības balvu kultūrā. Citos apbalvojumu vidū ir Baltijas Asamblejas balva (2006), Triju Zvaigžņu ordenis (2008) un Izcilības balva kultūrā (2018). Par grāmatu "Nenoteiktā bija", kas sarakstīta sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni, Ikstena saņēmusi Literatūras gada balvu un laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā.
Sabiedriskā darbība un izglītība
Rakstniece aktīvi iesaistījusies kultūrpolitikas veidošanas procesos, bijusi viena no Latvijas Literatūras centra dibinātājām un Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas idejas iniciatore. Ikstena absolvējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē, bet studējusi arī angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri. Viņa strādājusi par zinātnisko līdzstrādnieci Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā, kā arī bijusi redaktore žurnālā "Karogs" un laikrakstā "Rīgas Balss".
Izteiktās līdzjūtības
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piemiņas vārdos uzsvēra, ka rakstnieces ieguldījums latviešu literatūrā, kino un teātrī ir neatsverams, un viņas ļoti pietrūks gan Latvijai, gan plašāk. Ministru prezidente Evika Siliņa raksturoja Noru Ikstenu kā vienu no izcilākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm, atzīmējot viņas darbu godīgo un spēcīgo vēstījumu. Arī citi sabiedrībā zināmi cilvēki, kolēģi un kultūras darbinieki dalījušies savās skumjās un atmiņās par Noru Ikstenu.
Sekojiet mums līdzi: