Koncertzāle "Lielais dzintars" atzīmē desmitgadi ar iespaidīgu Arnolda Šēnberga oratorijas "Gurres dziesmas" atskaņojumu

Ievads

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" šajā nedēļas nogalē, 7. un 8. novembrī, atzīmē savu desmitgades jubileju ar vērienīgu un emocionāli piesātinātu notikumu – Arnolda Šēnberga monumentālās oratorijas "Gurres dziesmas" atskaņojumu. Šis notikums ir ne tikai svinības vienai no Latvijas nozīmīgākajām kultūras celtnēm, bet arī apliecinājums tās spējai uzņemt un īstenot grandiozus mākslas projektus.

Vērienīgākais notikums desmitgades svinībās

Desmitgades svinību kulminācijā uz "Lielā dzintara" skatuves satiksies vairāk nekā 250 profesionāli mūziķi, lai atskaņotu Arnolda Šēnberga romantisko oratoriju "Gurres dziesmas". Šis iespaidīgais skaņdarbs, kas balstīts viduslaiku dāņu leģendā par karaļa Valdemāra un viņa mīļotās Toves traģisko mīlestības stāstu, reti tiek izpildīts pasaulē un Latvijā skanējis vien divas reizes iepriekš. Lai atdzīvinātu šo muzikālo šedevru, uz skatuves vienosies solisti, vairāki kori un divi vadošie Latvijas orķestri – Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Šis ir patiesi grandiozs pasākums, kas apliecina koncertzāles spējas organizēt un realizēt projektus, kas pārsniedz ierasto, un piepildīt sen lolotus mākslinieciskos sapņus. Koncertzāles valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons uzsver, ka šāda mēroga projektu iespējams īstenot tikai vienreiz mūžā, un ir gandarīts, ka tas notiek tieši Liepājā. Šī pasākuma mērogs ir bezprecedenta Latvijas mūzikas dzīvē, pulcējot rekordlielu profesionālu mūziķu skaitu uz vienas skatuves.

«Lielais dzintars» – Liepājas kultūras sirds

Kopš savām durvīm pirmoreiz vēra 2015. gadā, "Lielais dzintars" ir kļuvis par neatsveramu Liepājas un visas Latvijas kultūras ainavas elementu. Tas ir ne tikai mājvieta Liepājas Simfoniskajam orķestrim un mūzikas skolai, bet arī dinamiska platforma dažādiem mākslas žanriem, pulcējot gan vietējos, gan starptautiskus māksliniekus un priecējot pastāvīgu klausītāju loku Latvijā un kaimiņvalstī Lietuvā. Koncertzāle ir kļuvusi par pilsētas simbolu, magnētu notikumiem un vietu, kur satiekas talants, idejas un izklaide, radot iedvesmojošu vidi radošai sinerģijai. Tās arhitektoniskā daudzveidība un tehnoloģiskās iespējas padara to par vienu no piemērotākajām vietām pasaules līmeņa vokāli simfonisku meistardarbu atskaņošanai. Koncertzāles desmit gadu darbības laikā tā ir nostiprinājusies kā nozīmīgs kultūras centrs, kas veicina gan lokālo, gan starptautisko sadarbību, un vienlaikus cenšas padarīt pasauli krāsaināku un labāku. Tās centieni neiekļūt "melnbaltā sliekšņa slazdos" atspoguļojas arī izvēlētajā jubilejas programmā, kas uzsver mīlestības un cilvēciskas domu apmaiņas nepieciešamību.

Arnolda Šēnberga «Gurres dziesmas»: Stāsts par mīlestību un traģēdiju

Arnolda Šēnberga "Gurres dziesmas" ir neparasts darbs, kas sarakstīts vēlā romantisma stilā, bet pabeigts laikā, kad komponista daiļrade jau bija pārgājusi uz atonalitāti. Šis monumentālais skaņdarbs ir balstīts uz dāņu rakstnieka Jensa Pētera Jakobsena dzejoļu ciklu, kas iedvesmojies no viduslaiku leģendas par karaļa Valdemāra un viņa mīļotās Toves kaislīgo, bet traģisko mīlestību. Stāsts atklāj Valdemāra pārdzīvojumus pēc Toves slepkavības, ko veicinājusi karalienes Helēnas greizsirdība, un viņa lāstu Dievam. Darbs ir sarežģīts gan muzikāli, gan emocionāli, atspoguļojot dziļas cilvēciskās kaislības, zaudējuma sāpes un beigu cerību, kas vainagojas ar saullēkta apoteozi. Šēnbergs šajā darbā izmantoja arī inovatīvas tehnikas, tostarp "runas dziedāšanu" jeb "Sprechgesang", kas vēlāk kļuva par viņa firmas zīmi. Darba izpildījums prasa milzīgu māksliniecisko meistarību un dziļu izpratni, tāpēc tas ir retums koncertu programmās.

Mūziķu kopkoris un orķestri

Lai atdzīvinātu "Gurres dziesmas" varenumu, uz skatuves pulcēsies ne tikai Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, bet arī vairāki kori, tostarp Valsts akadēmiskais koris "Latvija", "Rīga Project Choir" un Igaunijas Nacionālais vīru koris. Kopumā uz skatuves darbosies vairāk nekā 250 profesionālu mūziķu, kas ir nebijis notikums Latvijas koncertdzīvē. Šāda mēroga sadarbība un kopdarbs apliecina ne tikai mūziķu talantu un centību, bet arī "Lielā dzintara" spēju apvienot labākos Latvijas un starptautiskos māksliniekus vienotā, elpu aizraujošā pieredzē. Solistu vidū būs tādi atpazīstami vārdi kā soprāns Magdalēna Anna Hofmane, tenors Korbijs Velčs, baritons Mihails Čuļpajevs, mecosoprāns Zanda Švēde un bass-baritons Olivers Cvergs, kā arī aktieris Gundars Āboliņš kā stāstnieks. Koncertu diriģēs starptautiski atzītais maestro Modests Pitrēns, kurš pazīstams ar savu emocionālo dziļumu un spēju atklāt mūzikas slēptās nianses.

Vērtības un nākotnes vīzija

"Lielā dzintara" desmitgades svinības nav tikai retrospekcija uz pagātni, bet arī skats nākotnē. Koncertzāle turpina attīstīties, iepazīstinot skatītājus ar jaunām izpausmēm mākslā un kultūrā, kā arī veicinot dialogu par svarīgām sociālām un eksistenciālām tēmām. Jubilejas festivāla programma, kuras centrālais notikums ir "Gurres dziesmas", uzsver mīlestības, cilvēcības un iecietības nozīmi mūsdienu pasaulē, kurā bieži vien trūkst reālas cilvēciskās saiknes. "Lielais dzintars" apliecina savu lomu kā "magnēts" kultūras notikumiem, kas spēj piesaistīt ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī viesus no kaimiņvalstīm un tālākām zemēm. Tā ir vieta, kur top jauni mākslinieciski sapņi un kur tiek radīta ilgtspējīga kultūras vide nākamajām paaudzēm. Koncertzāle ir kļuvusi par pilsētas simbolu un lepnumu, demonstrējot Liepājas potenciālu kā nozīmīgu kultūras centru Latvijā un Baltijā.