Mūžībā aizgājis grafikas mākslas dižgars Gunārs Krollis
31. oktobrī, 93 gadu vecumā, mūžībā devies izcilais latviešu grafikas mākslinieks un pedagogs Gunārs Krollis. Šo sēru vēsti apstiprinājis Latvijas Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins. Gunāra Kroļļa talants un devums mākslai ir neatsverams, atstājot dziļu un paliekošu mantojumu gan latviešu kultūrā, gan plašākā mākslas pasaulē. Viņa piemiņai veltīta sēru vēsts, kas izplatīta sabiedrībai, pieminot viņa ieguldījumu gan mākslā, gan izglītībā.
Mākslinieka dzīves un radošais ceļš
Gunārs Krollis dzimis 1932. gada 23. jūnijā Rīgā. Viņa mākslinieciskā izglītības ceļš sākās Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, kur viņš no 1948. līdz 1953. gadam apguva pedagoģijas pamatus. Vēlāk, no 1954. līdz 1960. gadam, viņa talants tika kopts Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, kur viņa diplomdarbs, oforta un asējumu cikls "Latviešu strēlnieki", apliecināja viņa spējas un potenciālu, ko vadījis grafiķis Arturs Apinis. Krollis kļuva par nozīmīgu Latvijas iespiedgrafikas tradīciju veidotāju, apveltīts ar izcilu kompozīcijas izjūtu un spēju radīt grafiskus un tonālus risinājumus dažādās tehnikās un žanros.
Mākslinieka daiļrade ir daudzpusīga, aptverot linogriezumu, ofortu, aukstās adatas tehnikas, kā arī zīmējumus un akvareļus. Viņa grafikas darbiem raksturīga centriskā kompozīcija, kas elegantā veidā iekļaujas vertikālos un horizontālos formātos. Krollis radošajai izpausmei izmantoja laukumu kontrastus, līniju ritmus un to sabiezinājumus, radot darbus, kas dziļi ietekmē skatītāju. Viņa agrīnajos darbos manāma tendence uz monumentāliem risinājumiem, attēlojot Latvijas 20. gadsimta vēstures notikumus, bieži vien ideoloģiskā PSRS kontekstā, savukārt vēlākajos darbos vērojama brīvība no ideoloģiskās nastas, pievēršoties teiksmainiem sižetiem un smalkākai tehniskajai izpildījumam.
Nozīmīgi grafikas cikli un ilustrācijas
Gunārs Krollis ir autors vairākiem nozīmīgiem grafikas cikliem, kas atspoguļo viņa dziļo izpratni par vēsturi un kultūru. Starp tiem īpaši izceļas cikli kā "Avots. Veltījums kolhoza "Līdums" ļaudīm" (1982–1983), "Balto dzērvju zeme" (1982–1983), "Gadsimtos degošā" (1982–1984), "Zem kondora zīmes" (1984–1985), "Livonija krustcelēs" (1995–1998) un "Rīga gadsimtos" (1999). Šie darbi, izmantojot oforta, krāsu oforta un aukstās adatas tehnikas, apliecina mākslinieka meistarību un spēju tvert laika un vēstures nianses.
Krollis arī veiksmīgi darbojies grāmatu ilustrēšanā, radot vizuāli bagātīgus un emocionāli piesātinātus darbus vairāk nekā 200 grāmatām. Viņa ilustrētās grāmatas ietver tādus nozīmīgus izdevumus kā Jāņa Raiņa "Saules gadi" (1970), "Krauklītis" (1972), "Gals un sākums" (1991), Andreja Pumpura "Lačplēsis" (1972) un Viļa Plūdoņa "Herkula piedzīvojumi" (1993). Viņa ilustrāciju rokraksts ir nepārprotami atpazīstams un augsti novērtēts gan Latvijā, gan starptautiski.
Pedagoģiskais darbs un mantojums
Gunārs Krollis ne tikai veidojis savu mākslas pasauli, bet arī aktīvi dalījies zināšanās un pieredzē kā pedagogs. No 1974. līdz 2006. gadam viņš bija Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas pasniedzējs, vēlāk profesors un Grafikas katedras Oforta darbnīcas vadītājs. Viņam piešķirts profesora emerita statuss, kas apliecina viņa ilggadējo un nozīmīgo ieguldījumu mākslas izglītībā. Krolla audzēkņi ir vairāki pazīstami grafiķi, piemēram, Juris Petraškevičs, Ināra Garklāva, Vita Lēnerte un Laila Balode, kas turpina viņa iesākto tradīciju. Viņa pedagoģiskais darbs ir bijis nozīmīgs, veidojot jaunas paaudzes māksliniekus un saglabājot augstas kvalitātes grafikas tradīcijas Latvijā.
Atzinība un apbalvojumi
Gunāra Kroļļa talants un radošais devums ticis augsti novērtēts gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Viņš ir saņēmis Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu (1979), Latvijas PSR Valsts prēmiju (1982), kā arī Pirmās prēmijas un medaļas starptautiskās grafikas biennālēs, piemēram, Māstrihtā (Nīderlande, 1994). Papildus tam viņš saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības Zelta medaļu par radošo darbu (1997) un Pastariņa prēmiju par gada labākās grāmatas ilustrācijām (2007). Viņa darbi atrodas ievērojamu muzeju krājumos visā pasaulē, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā un citur.
Atvadīšanās
Atvadīšanās no Gunāra Kroļļa notika 2025. gada 8. novembrī pulksten 12:00 Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcā, Meža prospektā 86, kam sekoja bēru ceremonija Rīgas Svētā Miķeļa kapos. Viņa piemiņai veltīti sirsnīgi atvadvārdi, ko paudusi mazmeita Madara Irbe, aicinot dalīties atmiņās par izcilo vectēvu. Viņa radītie darbi un mūžīgais mantojums turpinās iedvesmot un sildīt mūs visus.


Sekojiet mums līdzi: