Pie lasītājiem nonācis Jāņa Rokpeļņa vienpadsmitais dzejas krājums «Nomods»

Izcilā dzejnieka atgriešanās un 'Nomods' kā garīgais ceļvedis

Latviešu dzejas apvāršņus atkal apgaismo spoža zvaigzne — ar dziļu emocionālo rezonansi un filozofisku skaidrību lasītāju rokās nonācis Jāņa Rokpeļņa jaunais dzejas krājums «Nomods». Šis notikums nav tikai kārtējā grāmatas iznākšana; tas ir kultūras notikums, kas sakrīt ar izcilā dzejnieka gaidāmo 80 gadu jubileju šī gada oktobrī, aicinot mūs vēlreiz ieskatīties viņa neizmērojamā talanta un mūžīgās jaunības avotā.

Apgāda "Neputns" paspārnē izdotais vienpadsmitais Rokpeļņa dzejas apkopojums ir apliecinājums tam, ka īsta māksla nepazīst laika robežas. Kā paudis krājuma redaktors, dzejnieks un literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs, Jānis Rokpelnis ir kļuvis par vienu no centrālajiem, lai arī savādu, latviešu modernās dzejas klasiķiem. Viņa darbi nav tikai skolās pieminēti obligātās literatūras saraksti; tie ir dzīvi organismi, kas aizrauj un iedvesmo gan plašākas masas, gan kolēģus dzejniekus, mūziķus, komponistus un literatūrzinātniekus, ikvienu, kas meklē literatūrā kaut ko vairāk par virspusējību un klišejām.

Jānis Rokpelnis – vārdu alķīmiķis starp lirismu un ironiju

Jānis Rokpelnis, dzimis Rīgā 1945. gada 2. oktobrī, ir personība, kuras vārds latviešu literatūrā mirdz ar īpašu, neatkārtojamu spožumu. Viņš ir ne tikai dzejnieks, bet arī esejists, atdzejotājs un scenāriju autors, kura radošā biogrāfija ir tikpat daudzšķautņaina kā viņa dzeja. Rokpelnis pieder pie 20. gadsimta 70. gadu dzejnieku paaudzes, kura ienesa latviešu dzejā jaunas vēsmas – ironiju, dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanu, apvienojot to ar dziļu lirismu un dažkārt pat iracionālu tēlainību.

Viņa agrīnie dzejoļi, kas apkopoti pirmajā krājumā "Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975), izcēlās ar provokatīvu tēlainību, kas tolaik uzrunāja jaunatni un atšķīrās no pastāvošajām normām. Rokpelņa spēja imitēt vairāku perspektīvu līdzāspastāvēšanu, līdzīgi kā kubisma glezniecībā, ar valodas līdzekļiem, padara viņa dzeju par inteliģentu un smalkjūtīgu rotaļu ar vārdiem un nozīmēm. Viņa radošajā ceļā Rīgas pilsētas motīvi bieži parādās ar melanholisku un poētisku noskaņu, veidojot spēcīgu saikni ar urbāno vidi un tās dvēseli.

Dzejnieks nekad nav baidījies eksperimentēt, un viņa darbos cauri laikiem saglabājusies “pirmreizība” – spēja redzēt pasauli ar saasinātu uzmanību, kas ir patiess garīgās jaunības apliecinājums. Ivara Šteinberga izteiktais secinājums, ka Rokpelnis savā dzejā nav "novecojis", nav nievājoša piebilde, bet gan augstākā atzinība. Tas nozīmē, ka viņš nav ļāvies kurnēšanai vai bezmērķīgai nostalģijai, kas bieži piemeklē vecmeistarus. Tā vietā viņš ir saglabājis svaigu skatu, vitālu enerģiju un vēlmi meklēt jaunas izteiksmes formas, kas ļauj viņa dzejai palikt aktuālai un rezonēt ar lasītājiem neatkarīgi no viņu paaudzes.

Šī vitalitāte un nemitīgā meklēšana ir nodrošinājusi viņam virkni prestižu apbalvojumu, tostarp Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001), Literatūras gada balvu (2004), Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā (2013) un Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balvu (2016). Šīs atzinības liecina par viņa nenoliedzamo ieguldījumu latviešu literatūras attīstībā un dzejas valodas iespēju paplašināšanā.

Krājums "Nomods" – dziļas pārdomas un vārdu spēles

Jāņa Rokpeļņa vienpadsmitais dzejas krājums "Nomods" aicina lasītāju garīgā modrībā. Krājuma nosaukums vien jau rosina domāt par apzināšanos, par stāvokli starp miegu un nomodu, kurā prāts ir īpaši jūtīgs un uztverošs. Šis dzejas apkopojums atklāj Rokpeļņa pēdējo gadu radošo virzību, kurā viņš kļuvis vēl lakoniskāks, ar katru vārdu rīkojoties kā dārglietu kalējs.

"Nomodā" dzejnieks piešķir kalambūram – vārdu spēlei – eksistenciālu dziļumu, pārvēršot to par instrumentu, ar kura palīdzību atklāt smalkas un sarežģītas dzīves pieredzes. Tas nav tikai virspusējs humors; tā ir inteliģenta pieeja valodai, kas ļauj atklāt paradoksus un traģikomiskas nianses mūsu ikdienā un būtībā. Fonētiskā kakofonija un pantmēra aritmija, ko Rokpelnis izmanto, nav nejaušība; tās ir apzinātas izvēles, kas kalpo kā dzīves aso šķautņu, tās disharmonijas un nemitīgo pārmaiņu reprezentācija. Šīs tehnikas rada teksta ritmisku un skaņas plūsmu, kas atspoguļo mūsdienu cilvēka iekšējo pasauli – nemierīgu, bet vienlaikus dziļi domājošu.

Krājums apliecina, ka Rokpeļņa dzeja, lai arī mūsdienās kļūst askētiskāka formā, saglabā savu emocionālo spēku un intelektuālo asumu. "Nomods" ir kā meditācija par laiku, esamību un valodu, aicinot lasītāju nevis pasīvi patērēt tekstu, bet aktīvi iesaistīties tā radītajā pieredzē, meklēt slēptās nozīmes un atrast savas atbildes dzejnieka uzdotajiem jautājumiem. Tas ir krājums, kas liek apstāties un padomāt, kas izceļas ar savu patieso un nefiltrēto skaudrumu, ko var atļauties tikai patiesi lieli dzejnieki.

Radošās sadarbības spēks: redaktors Ivars Šteinbergs un dizainere Anta Pence

Katrs nozīmīgs literatūras darbs ir kolektīva darba rezultāts, un "Nomods" nav izņēmums. Krājuma tapšanā izšķiroša loma ir ne tikai pašam dzejniekam, bet arī talantīgajai radošajai komandai. Redaktora Ivara Šteinberga ieguldījums ir nenovērtējams. Šteinbergs, pats būdams izcils dzejnieks ar vairākiem atzinīgi novērtētiem krājumiem un Latvijas Literatūras gada balvu, spējis izprast un izcelt Rokpeļņa dzejas nianses. Viņa acīs Rokpelnis ir autors, kura darbi "iet tālāk par klišeju", un Šteinberga redakcionālais darbs neapšaubāmi palīdzējis saglabāt un vēl vairāk izcelt šo unikālo Rokpeļņa iezīmi.

Šteinberga paša pieredze ar modernās dzejas formām un valodas eksperimentiem, kas redzama viņa ceturtajā dzejas krājumā "Stāsti", kas izdots 2025. gadā, padara viņu par ideālu partneri Rokpeļņa "Nomoda" niansētajai apstrādei. Viņš saprot gan dzejas amatniecību, gan tās filosofisko dziļumu, spējot saskatīt un pasniegt Rokpeļņa "skaudro garīgo nomodu" – to pirmreizību un spēju redzēt lietas ar saasinātu uzmanību, kas raksturo lielu dzejnieku.

Tikpat svarīga ir Antas Pences veikums grāmatas dizainā. Kā apgāda "Neputns" galvenā māksliniece un viena no "Zelta ābeles" balvas laureātēm par grāmatu mākslu, Pence ir pazīstama ar savu spēju radīt harmonisku veselumu starp saturu un vizuālo formu. Viņas darbs pie "Nomoda" neapšaubāmi palīdzēs krājumam ne tikai piesaistīt uzmanību, bet arī vizuāli atspoguļot dzejas smalkumu un dziļumu. Grāmatas dizains nav tikai vāks; tas ir tilts, kas savieno lasītāju ar dzejnieka pasauli, un Pence ir meistares roka, kas šo tiltu veido ar rūpību un māksliniecisku izpratni.

Jubilejas priekšvakarā: Rokpeļņa dzeja kā nemitīga plūsma

Jāņa Rokpeļņa 80 gadu jubileja ir ne tikai svētki, bet arī atskaites punkts latviešu literatūras ainavā. Šādu krājumu iznākšana pirms tik nozīmīgas gadskārtas nav nejaušība, bet gan apzināta cieņas un apbrīnas izpausme pret dzejnieku, kura ieguldījums ir neizmērojams. Viņa klātbūtne latviešu kultūras dzīvē ir nemainīgi spēcīga, un viņa dzeja turpina veidot un ietekmēt daudzas paaudzes.

Arī "Dzejas dienas 2025" ietvaros, 3. septembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā gaidāms Jāņa Rokpeļņa autorvakars, kur dzejnieks lasīs savas rindas un iesaistīsies jēgpilnās sarunās ar dzejnieku Kārli Vērdiņu. Šis pasākums, kurā tiks atvērts arī "Nomods", ir lieliska iespēja lasītājiem klātienē sastapties ar dzejnieku, dzirdēt viņa balsi un vēlreiz pārliecināties par viņa dzejas maģisko spēku.

Rokpeļņa radošais ceļš ir pierādījums tam, ka dzeja nav statiska mākslas forma, bet gan nemitīga plūsma, kas pielāgojas un reaģē uz pasaules pārmaiņām, vienlaikus saglabājot savu kodolu. Viņš ir tas, kurš ar nesaudzīgu precizitāti dekonstruējis valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri, piedāvājot jaunas perspektīvas un dziļāku izpratni par cilvēka esamību.

Dzejnieka spēja strādāt ar valodu visos tās slāņos un izpausmēs, pat ja dzejā to ne vienmēr izdodas iedzīvināt pilnībā kā prozā, ir viņa ģenialitātes pamats. Viņš ir skolotājs, Meistars, dzejnieks, kas iedvesmo un uzrunā, kura dzejas redze un pieredze māca citiem pievienoties "varošo kategorijai". "Nomods" ir spilgts apliecinājums šai nemainīgajai varēšanai un neatlaidībai. Krājums ir kā gaismas stars, kas spēj iekļūt tumšākajos dvēseles nostūros, piedāvājot gan mierinājumu, gan izaicinošus jautājumus.

Pārlaicīgā dzeja mūsdienu pasaulē

Mūsdienu steidzīgajā un digitālajā pasaulē dzejas loma bieži tiek apšaubīta. Tomēr Jāņa Rokpeļņa "Nomods" ir spilgts atgādinājums par dzejas pārlaicīgo spēku. Tā nav tikai vārdu virkne uz papīra; tā ir dvēseles ainava, kas spēj rezonēt ar lasītāju neatkarīgi no viņa pieredzes vai pārliecības. Dzejnieka spēja saglabāt "jaunību" savā radošajā izpausmē, atsakoties no banalitātes un virspusības, ir īsts retums.

Viņa dzeja, kas balansē starp lirismu, grotesku un traģismu, rosina domāt par eksistenciāliem jautājumiem – par dzīves jēgu, par cilvēka vietu pasaulē, par laika ritējumu un nemainīgajām vērtībām. "Nomods" ir ne tikai dzejas krājums, bet arī uzaicinājums uz dziļāku sevis un apkārtējās pasaules izpratni. Tā ir iespēja apstāties, ieklausīties un ļauties vārdu maģijai, kas spēj pārvērst ikdienišķo par neparastu, pazīstamo par jaunu un šķietami vienkāršo par daudzslāņainu. Šis krājums, tāpat kā viss Rokpeļņa mūža darbs, ir apliecinājums dzejas bezgalīgajām iespējām un tās spējai apgaismot un bagātināt cilvēka pieredzi. Tas ir dārgums, kas paliks ar mums ilgi pēc tam, kad ikdienas steiga būs norimusi, piedāvājot garīgu patvērumu un iedvesmu nākotnē.

Rokpeļņa dzeja ir kā atvērta grāmata, kurā katrs lasītājs var atrast kaut ko sev – vai tas būtu mierinājums sāpēs, iedvesma jauniem sākumiem, vai vienkārši skaistums vārdu mijiedarbībā. "Nomods" ir kā tilts starp dzejnieka dvēseli un lasītāja sirdi, ļaujot abiem satikties kopīgā garīgās modrības brīdī. Šajā krājumā atklājas Rokpeļņa spēja ar nepārspējamu meistarību aptvert gan smeldzi un zaudējumu, gan trauslo cerību un apziņas dzirksti. Tā ir dzeja, kas nav paredzēta ātrai patērēšanai, bet gan lēnai, apzinīgai baudīšanai, ļaujot tās vārdiem iesūkties sirdī un prātā, atklājot jaunas domas un sajūtas.