Par Regīnu Ezeru un viņas daiļradi – diskusija Rīgas Grāmatu svētkos

Literatūras zinātnieku tikšanās un jauni pētījumi

Rīgas Grāmatu svētki, kas norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kļuva par notikumu, kurā pulcējās Regīnas Ezeras daiļrades pētnieki, lai dalītos savos jaunākajos atklājumos un pārspriestu rakstnieces nozīmi mūsdienu literatūrā. Pasākums, kas norisinājās ar aizraujošu nosaukumu “Baraviku laika dullums”, pievērsās ne tikai Ezeras prozas dziļajiem slāņiem, bet arī aktualizēja viņas darbu nozīmi un piemērotību arī 21. gadsimta lasītājam. Kā atzina literatūras zinātnieks Kārlis Vērdiņš, uzsākot diskusiju, “Identitātei ir labi, ja ir kaut kādi mezgla punkti, kuri nostabilizē, nevis neizsakāmi daudz izkaisītas informācijas.” Viņš uzsvēra, ka tieši Regīnas Ezeras daiļrade kalpo kā viens no šādiem svarīgiem “mezgla punktiem” latviešu literatūrā.

Jaunas grāmatas un teorētiskie skatījumi

Diskusijas centrā bija divas nozīmīgas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) izdotās grāmatas. Pirmā ir Daces Bulas monogrāfija “Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā skatījumā”, kas pievēršas tam, kā rakstniece savā prozas daiļradē veido dabiskās kultūras ainavas, pētot dzīvnieku attēlojumu un to nozīmi darbos. Šī grāmata ir rezultāts ilggadējai Daces Bulas interesei par Ezeras darbiem, kas izaugusi līdz pat veselai monogrāfijai. Otrā izdevums ir rakstu krājums “Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums”, ko sastādījuši Zita Kārkla un Jānis Ozoliņš. Šis krājums akcentē Ezeras darbu nozīmi un aktualitāti mūsdienu kontekstā, piedāvājot daudzveidīgu un padziļinātu skatījumu uz viņas prozu no dažādām teorētiskām perspektīvām, piemēram, naratoloģijas, feminisma, ekokritikas un ekofeminisma. Šīs grāmatas ir tapušas, balstoties uz Regīnas Ezeras konferences materiāliem, kas sākotnēji tika plānota viņas 90. dzimšanas dienai. Lai gan Latvija mēdz svinēt rakstnieku jubilejas tikai apaļos datumos, Ezeras 95. dzimšanas diena tika sagaidīta ar īpašu uzsvērtu interesi par viņas mantojumu.

Regīnas Ezeras proza XXI gadsimtā

Pētnieki uzsvēra, ka Regīnas Ezeras proza joprojām ir aktuāla un nozīmīga arī mūsdienās. Viņas spēja dziļi un psiholoģiski precīzi attēlot cilvēka iekšējo pasauli, analizēt eksistenciālus jautājumus un radīt spilgtus tēlus padara viņas darbus par nenovecojošu vērtību. “Aktualizējot Regīnas Ezeras prozu caur mūsdienu teorētiskajām pieejām, mēs ne tikai paplašinām izpratni par rakstnieces daiļradi un tās kontekstiem, bet arī iekļaujam viņas darbus plašākās literārās un kultūras diskusijās, atklājot, kā tie rezonē ar aktuālām mūsdienu sabiedrības, vides un feminisma problēmām un uzsverot, ka viņas literārais mantojums, cieši sakņodamies sava laika ikdienas realitātē, pārsniedz tās robežas,” norādīja izdevuma sastādītāji.

Dažādi skatījumi uz rakstnieces daiļradi

Dace Bula savā monogrāfijā īpašu uzmanību pievērš Ezeras “zooprozu”, analizējot, kā dzīvnieku tēli un attiecības ar dabu atklāj cilvēka būtību un eksistenciālās dilemmas. Viņa pēta, kā dzīvnieki Ezeras darbos kļūst par spoguļiem, kuros atspoguļojas cilvēku dvēseles, vēlmes un bailes. Šis ekokritiskais skatījums palīdz atklāt jaunus slāņus Ezeras jau pazīstamajos darbos.

Savukārt rakstu krājumā “Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums” dažādi autori no dažādiem teorētiskiem un metodoloģiskiem skatupunktiem aplūko rakstnieces darbus. tiek analizēts sievišķais subjekts, vides nozīme viņas prozā, kā arī stāstījuma veidošanas principi. Tas sniedz daudzpusīgu un bagātīgu priekšstatu par Ezeras literāro pasauli, atklājot jaunus aspektus un interpretācijas. Juris Ozoliņš, piemēram, ir pētījis Ezeras prozas saikni ar cilvēka dzīves realitāti un tās eksistenciālajiem aspektiem, atzīmējot, ka viņas darbi ir dziļi iesakņojušies 20. gadsimta procesos, taču vienlaikus spēj pārsniegt savu laiku.

“Identitātei ir labi, ja ir kaut kādi mezgla punkti, kuri nostabilizē, nevis neizsakāmi daudz izkaisītas informācijas,” – par vienu no šādiem mezgla punktiem Rīgas Grāmatu svētkos sprieda Regīnas Ezeras daiļrades pētnieki.

Regīna Ezera – personība un mantojums

Regīna Ezera tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām latviešu 20. gadsimta prozistēm, kuras daiļrade ietekmējusi vairākas rakstnieku paaudzes. Viņas darbi, sākot no romāniem kā “Zemdegas” līdz stāstiem un novelēm, tiek augsti vērtēti par psiholoģisko dziļumu, valodas meistarību un spēju radīt spilgtus, neaizmirstamus tēlus. Viņas nozīme latviešu literatūrā tiek atzīta ne tikai literatūrzinātnieku pētījumos, bet arī teātra izrādēs un filmu adaptācijās, piemēram, filma “Ezera sonāte”, kas uzņemta pēc romāna “Aka” motīviem. Nora Ikstena savās atmiņās par Regīnu Ezeru ir uzsvērusi rakstnieces harismu un dziļo iespaidu, ko viņas personība un proza atstājusi uz apkārtējiem. Viņa stāsta par savu pieredzi, sadarbojoties ar Ezeru, un par to, kāda ietekme uz viņas pašu daiļradi bijusi šai sadarbībai.

Šī diskusija Rīgas Grāmatu svētkos apliecināja, ka Regīnas Ezeras daiļrade joprojām ir dzīva un aktuāla. Jaunie pētījumi un teorētiskie skatījumi palīdz atklāt jaunus aspektus viņas darbos, nodrošinot, ka viņas mantojums turpinās iedvesmot un rosināt pārdomas arī turpmākajās paaudzēs. “Teksta reibonis” un “Baraviku laika dullums” kļuva par metaforām tam, cik aizraujoša un reizēm nevaldāma var būt literatūras pasaule, īpaši, kad tā saistīta ar tik spilgtu personību kā Regīna Ezera.