Ukraiņu rakstniece Katerina Mihalicina: Literatūra – spogulis realitātei un cilvēcības glābējs

Ukraiņu dzejniece un bērnu grāmatu autore Katerina Mihalicina uzsver, ka literatūra viņai kalpo kā nepieciešams instruments, lai stātos pretī realitātei, it īpaši kara apstākļos. Šobrīd rakstniece viesojas Latvijā, piedaloties Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā no 26. līdz 28. septembrim. Viņas darbi, kas bieži vien iedvesmoti Ukrainas pieredzes ar karu, tiek atzīti un tulkoti dažādās valodās, apliecinot literatūras universālo spēku.

Dzeja kā pretošanās un cilvēcības saglabāšanas forma

Katerina Mihalicina intervijā LSM atklāj, ka dzejoļu radīšana ir viņas veids, kā neklusēt un pretoties. Šī radošā darbība nav tikai personīgs izpausmes veids, bet arī dzīvības un cilvēcības saglabāšanas mehānisms, īpaši tiem, kas atrodas frontes līnijā. Rakstniece skaidro, ka dzejolim ir spēja sniegt iespēju turpināt radīt pat visgrūtākajos apstākļos, saglabājot iekšējo kodolu un cilvēciskumu. Viņas dzeja bieži vien kļūst par liecinieci kara notikumiem, piešķirot balsi izpostītajām mājām, dabas postījumiem un cilvēku ciešanām. Piemēram, dzejoļi kā "Zivs runā" un "Kara noziegumu liecinieki" piešķir balsi Kļevas HES dambja izpostītajām vietām un citām kara drāmām, radot spēcīgu emocionālu iespaidu un aicinot pievērsiet uzmanību notiekošajam.

Literatūra kā atspere un terapeitiskais līdzeklis

Mihalicina atzīst, ka dzeja viņai ir arī sava veida terapeitisks līdzeklis. "Kad emocijas sāk plūst pāri malām, nāk dzeja. Tu to uzraksti, izelpo un palaid," viņa skaidro, piebilstot, ka tas ļauj atkal paelpot un virzīties uz priekšu. Šī rakstīšanas procesa spēja palīdzēt atlikt sāpīgu emociju piedzīvošanu ļauj cilvēkam nezaudēt sevi notiekošā vidū. Dzeja kļūst par veidu, kā atskatīties pagātnē un karā, atcerēties svarīgāko un neļaut, lai kāda būtiska lieta zūd nemanīta.

Rakstniece uzsver, ka literatūra ir ne tikai sava veida glābiņš, bet arī veids, kā saglabāt savu identitāti kara laikā, norādot, ka mēģina neatdalīt sevi no kara. "Dzeja ir veids, kā iemūžināt mirkli, kas ilgst ilgāk nekā ziņas, dažādos līmeņos," Mihalicina uzsver, piebilstot, ka dzeja ir personīga prizma, kas ļauj veidot dialogu ar pasauli caur personīgas pieredzes prizmu.

Bērnu literatūra un atbildība par nākotni

Kā bērnu grāmatu autore, Mihalicina īpaši pievēršas darbam ar kara skartiem bērniem. Viņa uzskata, ka bērnu literatūrai ir milzīga nozīme, jo īpaši krīzes situācijās. "Mēs sakām saviem bērniem, ka mēs viņus pasargāsim, bet šis karš turpināsies vēl ilgi. Bērni ātri izprot savas prioritātes. Bērniem nav nenozinīgas bērnības," viņa norāda. Tāpēc ir svarīgi radīt grāmatas, kas palīdz bērniem saprast un pārdzīvot grūtos laikus, kā arī saglabāt cerību un cilvēcību.

Mihalicina ir autore vairāk nekā divdesmit grāmatām bērniem, un viņas darbi, piemēram, attēlu grāmatu sērija "Kas aug parkā/dārzā/mežā", ir iznākusi vairāk nekā divpadsmit valodās. Šie darbi palīdz ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem saprast notiekošo un veidot saikni ar pasauli caur literatūru.

Kultūras diplomātija un palīdzības iniciatīvas

Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, Katerina Mihalicina aktīvi iesaistās kultūras pasākumos, kas vērsti uz Krievijas zvērību un kara noziegumu atspoguļošanu. Viņa arī koordinē Lietuvas rakstnieku palīdzības iniciatīvu, kas balstīta uz Lietuvas Rakstnieku savienības Literatūras fondu. Šī darbība apliecina viņas apņemšanos ne tikai rakstīt, bet arī aktīvi darboties, lai palīdzētu savai valstij un cilvēkiem.

Rakstniece uzsver, ka svarīgi ir atzīt un pieņemt to, ka no kara nav iespējams aizbēgt. Viņa norāda, ka nav viegli piedzīvot prieku, bet ir iespējams izjust degošu laimi, mīlestību un maigumu. Šīs emocijas, kopā ar pateicību par katru "paldies", palīdz kāpt ārā no neziņas un dusmu bedres.

Literatūra kā spogulis un tilts

Mihalicina uzskata, ka literatūra ir kā spogulis, kas ļauj ieskatīties acīs realitātei, atklājot gan sāpes un ciešanas, gan arī cilvēcības spēku un cerību. Viņas darbi ir apliecinājums tam, ka pat vissarežģītākajos laikos māksla spēj sniegt mierinājumu, iedvesmu un kopības sajūtu. Viņas vizīte Latvijā ir nozīmīgs notikums, kas stiprina kultūras saiknes un ļauj dziļāk izprast Ukrainas pieredzi caur literatūras prizmu.