Vērienīgie pašvaldību tēriņi pilsētu svētkiem: svētība tautai, rūgts piliens tirgum?

Ievads: Pilsētu svētki – prieks pūļiem, dilemma tirgum

Latvijas pilsētas šovasar atkal vibrēja no svētku vēriena – skatuves ar dažādu žanru mūziķiem, kulinārijas baudījumi, tirdziņi un karuseļi radīja neaizmirstamas brīvdienas tūkstošiem iedzīvotāju. Šie svētki, kas bieži vien atgādina pilnvērtīgus brīvdabas festivālus ar bezmaksas vai simboliskas maksas programmām, ir kļuvuši par neatņemamu vasaras sastāvdaļu, tomēr to aizkulisēs veidojas arvien asākas diskusijas par kultūras pieejamību un potenciālo tirgus kropļošanu. Kā ziņo kultūras pasākumu rīkotāju nozare, pašvaldību dāsnās investīcijas rada nesamērīgu konkurenci, kamēr "Kultūras aktivitātes barometrs 2024" apliecina – tieši šādi svētki ir populārākā kultūras aktivitāte valstī. Šī ir smalka robeža starp publisko labumu un privātā sektora ilgtspēju.

Bezmaksas kultūra – tautas mīlestība un pašvaldību uzdevums

Nav noslēpums, ka pilsētu svētki ir milzīgi populāri. Jaunākais pētījums "Kultūras aktivitātes barometrs 2024", kas tika publicēts šī gada pavasarī, nepārprotami rāda, ka pagasta, pilsētas vai novada svētku apmeklējums ar lielu atrāvienu ir visapmeklētākā kultūras aktivitāte gada laikā, piesaistot pat 50% iedzīvotāju. Daudziem tie, iespējams, ir pat vienīgā kultūras pieredze visa gada garumā, sniedzot ne tikai izklaidi, bet arī veicinot piederības sajūtu un kopienas saliedētību. Šī statistika kalpo par spēcīgu argumentu pašvaldībām, atgādinot, ka kultūras procesa pieejamības nodrošināšana novados ir viens no to likumiskajiem uzdevumiem.

Pašvaldību tēriņi: miljonu atskaņas šovasar

Šovasar lielākās Latvijas pašvaldības patiešām atvēzās ar plašu žestu, ieguldot iespaidīgas summas pilsētu svētkos. Rīga, piemēram, visa augusta mēneša pasākumu programmai "Rīgas vasara", kas ietvēra 44 pasākumus, piecus apkaimju svētkus un 13 koncertus, kopumā iztērēja aptuveni 1,3 miljonus eiro. Tā nav tikai svētku kulminācija, bet gan mēnesi ilgs kultūras maratons, kas aptvēra visu galvaspilsētu.

Daugavpils, svinot savu cildeno 750 gadu jubileju, pilsētas svētkiem atvēlēja ap 600 000 eiro. Šis budžets bija ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados, ko pamatoja ar jubilejas vērienu un Latgales Dziesmu svētku norisi pilsētā, lielāko daļu līdzekļu novirzot tehnisko risinājumu nodrošināšanai vairākām skatuvēm. Liepāja, kas 2025. gadā svin 400 gadu jubileju, visam gada garumā izkliedēti rīkoja daudzveidīgus pasākumus, tostarp vienam 90 minūšu garam svētku koncertam atvēlot līdz pat 200 000 eiro. Savukārt Ventspils Kultūras centra kopējais budžets 2025. gadā plānots 1,6 miljonu eiro apmērā, kas ietver virkni tradicionālu brīvdabas pasākumu, piemēram, Jūras svētkus.

Tirgus kropļošana – privātā sektora rūpes

Kamēr iedzīvotāji priecājas par bezmaksas izklaidi, privātie koncertu rīkošanas nozares pārstāvji pauž aizvien lielāku satraukumu. Viņuprāt, pašvaldību finansētie pasākumi ar bezmaksas vai simbolisku ieejas maksu kropļo tirgu, radot negodīgu konkurenci. Mākslinieku honorāri, tehnisko risinājumu izmaksas un mārketings privātajiem organizatoriem veido ievērojamu budžeta daļu, ko bez pašvaldības subsīdijām ir grūti konkurēt ar bezmaksas piedāvājumu. Kāda ir jēga ieguldīt tūkstošus mārketingā un loģistikā, ja blakus esošā pašvaldība piedāvā līdzīga mēroga izklaidi par velti? Tas grauj uzņēmējdarbības vidi un mazina motivāciju attīstīt jaunus, inovatīvus projektus, kas varētu balstīties uz pašfinansēšanos.

Pašvaldību atbildība un vēlēšanu ēna

Šogad, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, šī dilemma kļūst vēl aktuālāka. Dažās pašvaldībās pilsētu svētki tika organizēti agrāk nekā citus gadus, izraisot debates par iespējamu priekšvēlēšanu aģitācijas izmantošanu. Sabiedrība pamatoti jautā, vai tik lieli tēriņi ir tikai vēlme nodrošināt kultūras pieejamību, vai tomēr politiska spēle balsu gūšanai. Tomēr nevar noliegt, ka pašvaldībām ir jānodrošina kultūras aktivitātes saviem iedzīvotājiem, īpaši reģionos, kur citi kultūras piedāvājumi ir ierobežoti. Šie svētki bieži vien ir vienīgais veids, kā nodrošināt plašu piekļuvi dažādām mākslas formām un kopienas saliedētībai.

Ceļā uz līdzsvaru: izaicinājumi un iespējas

Situācija ir sarežģīta, un universālu risinājumu nav. Nepieciešams smalks līdzsvars starp iedzīvotāju vajadzībām pēc pieejamas kultūras un privātā sektora ilgtspējas nodrošināšanu. Varbūt ir jāmeklē jauni sadarbības modeļi, piemēram, pašvaldību un privāto organizatoru kopīgi veidoti pasākumi, kuros tiek dalītas izmaksas un ieguvumi. Varētu apsvērt arī diferencētas ieejas maksas – bezmaksas pieejamība pamata pasākumiem, bet atsevišķām, ekskluzīvākām programmām paredzot simbolisku maksu. Svarīgi ir arī veicināt pārredzamību pašvaldību tēriņos, lai mazinātu aizdomas par budžeta izšķērdēšanu vai politisku motivāciju. Tikai atklāta dialoga un abpusējas izpratnes ceļā varam nonākt pie kultūras ekosistēmas, kurā plaukst gan publiskā pieejamība, gan privātā uzņēmējdarbība, patiesam priekam un labumam visai sabiedrībai.